Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 13:21
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Valsts Kontrole vēsta par revīzijā secināto, ka AS "Latvijas valsts meži" ir būtiski trūkumi stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un darbības uzraudzībā. Meža nozare kopš 2021. gada darbojoties bez apstiprinātām vidēja termiņa politikas pamatnostādnēm, vienlaikus virzot nozīmīgus lēmumus par ciršanas apjomiem. Sešos gados 316,9 miljoni eiro jeb gandrīz puse dividenžu esot izmantota Zemkopības ministrijas "iezīmētiem" pasākumiem. 2025. gadā vismaz 130,3 miljonus eiro varēja novirzīt valsts budžetā, uzskata Valsts kontrole.
Valsts kontrole (VK) revīzijā par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārraudzības efektivitāti uzņēmuma kontos atradusi vismaz 130 miljonus eiro, kas būtu nekavējoties ieskaitāmi valsts budžetā. Revidenti arī secinājuši, ka tā dēvētajā kokrūpnieku lietā valsts atbalsts sniegts nepamatoti un LVM budžetā tas esot iecirtis gandrīz 50 miljonu eiro robu, proti, radījis ieņēmumu samazinājumu par 49,4 miljoniem eiro. Ģenerālprokurors Armīns Meisters Valsts kontroles revīzijas secinājumus nosauca par "iznīcinošiem".
"Šis revīzijas ziņojums ir kārtējais apliecinājums tam, ka ministrijas, iespējams, nav tas labākais un kapacitātes ziņā stiprākais veids, kā pārvaldīt mums tik būtiskus valsts aktīvus," preses konferencē par VK veiktās revīzijas rezultātiem ceturtdien sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins, aicinot ilgtermiņā domāt par konceptuāli citu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli. Viņš arī mudināja diskutēt, par kādiem jautājumiem lemj un pieņem lēmumus Ministru kabinets (MK). "Ja valdība lemj par tādiem jautājumiem, kas ir uzņēmuma operatīvās saimnieciskās darbības jautājumi, kas jārisina līgumattiecību ietvaros, tas nav MK lemjams jautājums," viņš uzskata.
Atbalsts konkrētiem uzņēmumiem
Kā mediji jau daudz vēstījuši, LVM kapitāldaļu turētājs – Zemkopības ministrija (ZM) – 2023. gada decembrī rosināja valdībā jautājumu par pretimnākšanu kokrūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija noslēgti ilgtermiņa līgumi ar LVM par skujkoku II šķiras zāģbaļķu iegādi. Rezultātā Evikas Siliņas ("JV") valdība apstiprināja priekšlikumu samazināt 2024.–2026. gada līgumos noteikto kokmateriālu cenu. Lēmums ietvēra konkrētu risinājumu – piemērot īstermiņa līguma cenas, kas ir zemākas. Valdība apstiprināja tābrīža zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) parakstīto informatīvo ziņojumu, kurā tika norādīts uz kokrūpnieku problēmām un rosināts minētais atbalsts, uzdodot Zemkopības ministrijai to realizēt. Tālāk LVM akcionāru sapulce nodeva šo lēmumu uzņēmuma valdei izpildei, un ilgtermiņa līgumos noteiktās cenas tika samazinātas.
"Šeit noteikti nebija atbalsts nozarei, bet konkrētiem uzņēmumiem. Šeit noteikti mēs nerunājam par krīzi ne nozarē, ne konkrētajos uzņēmumos. Bet mēs pilnīgi noteikti runājam par ieņēmumu samazinājumu un zaudējumus radošu rīcību "Latvijas valsts mežiem"," revīzijā secināto komentēja Korčagins. Pēc revidentu aprēķiniem, ar šo valdības lēmumu LVM potenciālie ieņēmumi tika samazināti par 49,4 miljoniem eiro. Aprēķinā ņemta vērā cena, par kādu LVM atklātā izsolē, pašiem uzņēmumiem solot, bija pārdevusi zāģbaļķus, un samazinātā cena, kādu faktiski noteica ar valdības lēmumu.
Kā uzsvēra VK padomes loceklis Oskars Erdmanis, lēmums par šādu atbalstu nebija pamatots, tas neaptvēra visu nozari un Ministru kabinets un akcionārs rīkojies ārpus savas kompetences. Revidentu vērtējumā ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā nebija tādas informācijas, lai jebkurš valdības loceklis varētu pieņemt atbildīgu un izsvērtu lēmumu. Šis ziņojums, iespējams, pat maldinājis lēmuma pieņēmējus, ietverot arī neobjektīvus apgalvojumus. Tāpat dokuments nav ietvēris nekādus alternatīvos risinājumus, lai gan, pēc revidentu domām, tādi bija. Kā atzīmē Erdmanis, LVM valde varēja šo uzdevumu nepildīt, kā arī celt prasību tiesā. Bet tā nenotika, un lēmums tika izpildīts, kā rezultātā būtībā valsts manta tika atsavināta par zemāku cenu.
Ģenerālprokurors: "Atbalsts nebija ne tiesisks, ne vajadzīgs."
Tā sauktajā kokrūpnieku lietā prokuratūra ar savu pārbaudes rezultātu bija nākusi klajā, vēl pirms VK bija pabeigusi savu revīzijas atzinumu. "Šis VK revīzijas atzinums, manuprāt, novērš jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka notikumi, kas publiski nāca klajā pagājušā gada novembrī, nav tikai prokuratūras vai VK vienpusējs skatījums par atbalsta tiesiskumu kokrūpniekiem tajā laikā, kad ZM aktīvi virzīja un aizstāvēja savu viedokli, ka kokrūpniecības nozarē ir krīze un steidzami ir nepieciešams atbalsts," vakar norādīja ģenerālprokurors Meisters. "VK revīzijas secinājumi, manuprāt, ir iznīcinoši un pilnīgi skaidri iezīmē to, ka šis atbalsts nebija ne tiesisks, ne vajadzīgs. Un arī vispār valsts mežu apsaimniekošana neatbilst nekādiem saimnieciskas darbības pamatprincipiem."
Prokuratūra saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, pabeidzot pārbaudi, šī gada martā uzsāka kriminālprocesu. "Joprojām notiek izmeklēšana, notiek aktīvs darbs, tiek vērtēti pierādījumi, tiek lemti tālākie soļi izmeklēšanā gan par procesuālajiem statusiem, gan par citām pierādījumu nostiprināšanas iespējām. VK revīzijas atzinums būs viens no pamatpierādījumiem, kas nostiprinās prokuratūras pārliecību par šī kriminālprocesa pamatotību un virzīšanos tālāk izmeklēšanā," uzsvēra ģenerālprokurors. Viņš arī neizslēdz iespēju tiesā prasīt zaudējumu atlīdzināšanu valstij. Meistars arī norādīja, ka "prettiesiskie" MK lēmumi joprojām ir spēkā: "Tā tam tiesiskā valstī nevajadzētu būt. Ja ir konstatēts, ka MK lēmumus ir pieņēmis uz nepatiesas informācijas pamata un nav bijis nekāda pamata sniegt šo atbalstu kokrūpniekiem, tad ir jālemj jautājums par šo lēmumu atcelšanu."
Kriminālprocess sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem. Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs Krauze (vakar viņam apstiprināja Saeimas deputāta mandātu), bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.
Krauze: "Atbildīga arī Siliņa."
Armands Krauze, komentējot VK revīzijas secinājumus, vakar pauda viedokli, ka atbildība par sniegto atbalstu kokrūpniekiem jāuzņemas Tieslietu un Finanšu ministrijai, kā arī premjerei Siliņai. Viņš pamatoja, ka lēmumi par atbalstu kokrūpniekiem tika apstiprināti valdībā un iepriekš nevienai no iesaistītajām pusēm nav bijuši iebildumi par virzīto informatīvo ziņojumu. Tāpat Krauze pauda nostāju, ka Valsts kontrole neesot secinājusi, ka valstij tiktu nodarīti zaudējumi, bet revidentu secinājumos norādīts ieņēmumu samazinājums. Un par šo ieņēmumu samazinājumu esot bijis zināms vēl pirms diviem gadiem. Aizstāvot pieņemto lēmumu, Krauze pauda uzskatu, ka valstī jābūt mehānismam, kā palīdzēt tautsaimniecības nozarēm, viņš nepiekrīt, ka valstij nav jāiejaucas un jāatstāj nozare brīvā tirgus varā.
"Valsts kontroles atzinums, manuprāt, saliek visu pa plauktiņiem, un ir acīmredzama bijušā zemkopības ministra negodprātīga rīcība. Un tā vietā, lai silti iesēstos Saeimas deputāta krēslā, Armandam Krauzem būtu vienkārši jāatvainojas sabiedrībai un jānoiet no politiskās skatuves," savukārt vakar sacīja ģenerālprokurors Meisters saistībā arī ar vairākiem publiskiem pārmetumiem ģenerālprokurora virzienā.
Peļņas plānošana necaurskatāma
VK revīzijā atklājās arī, ka LVM kontos glabājas 130,3 miljoni eiro, ko jau šobrīd varot ieskaitīt valsts budžetā. "Šī summa nav nepieciešama LVM ne saimnieciskajai darbībai, ne attīstībai, ne nākamo periodu nodokļu segumam. Tie vienkārši kā nesadalītā peļņa stāv LVM kontā. Šie līdzekļi ir novirzāmi valsts budžetā," uzskata VK pārstāvis Erdmanis.
Revidenti secinājuši, ka peļņas un dividenžu plānošana LVM ir necaurskatāma un neprognozējama. Līdz ar to valsts budžeta veidošanas gaitā šī peļņa tiekot uzrādīta nepamatoti zema – apmēram 2–5 reizes zemāka. Vēlāk papildus iegūtās naudas lielāko daļu ZM novirzot tās pasākumu īstenošanai, nevis kopējā budžetā. "Tā sešu gadu laikā 289 miljoni eiro ir izlietoti ZM iekšējām vajadzībām. Šis finansējums būtu jāizvērtē, vērtējot visas valsts budžeta prioritārās vajadzības," rezumē Erdmanis. VK jau plāno jaunu padziļinātu revīziju par LVM darbību.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
