Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 08:49
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs (no kreisās) un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien atkal tikās Rīgas pilī.
Desmit dienās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") izpildījis prezidenta doto uzdevumu. Četri politiskie spēki – "Apvienotais saraksts" ("AS"), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Jaunā Vienotība" ("JV") un Nacionālā apvienība (NA) – ir vienojušies par valdības deklarācijas projektu un līdzvērtīgu atbildības jomu sadali topošajā valdībā, par kuru Saeima varētu balsot jau ceturtdien. Līdz ar to ir izpildīts Valsts prezidenta E. Rinkēviča vēlējums pēc iespējas drīzāk izveidot jaunu valdību pēc Evikas Siliņas ("JV") atkāpšanās no amata. Valdībā nebūs "Progresīvo", jo pret šo partiju uzreiz iebilda Nacionālā apvienība.
Šādā ģeopolitiskajā situācijā un piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām valdības iepriekš nav veidotas. Pēc tikšanās ar A. Kulbergu prezidents pirmdien žurnālistiem teica, ka tas, ko premjera kandidāts un partijas tik īsā laikā ir paveikušas, ir apsveicami. "Par šo epizodi varbūt kādreiz rakstīs arī politikas zinātnes vēstures mācību grāmatās," piebilda E. Rinkēvičs. Pēc šīs preses konferences kāds bijušā premjera Ivara Godmaņa (toreiz "LC"/LPP) politiskais domubiedrs "Latvijas Avīzei" atgādināja, ka A. Kulbergam tomēr neesot izdevies pārspēt I. Godmaņa rekordu – 2007. gadā no premjera kandidāta nominēšanas brīža līdz balsojumam Saeimā pagājusi nepilna nedēļa.
Taču te varētu būt atšķirība, jo šoreiz valdības krišana bija daudz negaidītāka nekā toreiz, kad potenciālais valdības veidotājs varēja sagatavoties iespējamajai nominācijai. A. Kulbergs drīzāk bija nostādīts fakta priekšā, lai gan runas par E. Siliņas valdības iespējamo krišanu bija jau vairākus mēnešus. A. Kulbergs preses konferencē atzina, ka laika bija ļoti maz.
Lielākais pārbaudījums bijis sagatavot īsu deklarāciju, kurā būtu tikai galvenie uzdevumi, ko partijas var un kas tām būtu jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām. "Deklarācijā likt iekšā četru gadu programmas ir bezjēdzīgi. Tas bija izaicinājums atstāt tikai to, ko var paveikt simt un plus dienās," teica A. Kulbergs. Piedāvātās valdības prioritātes un četri galvenie uzdevumi ir: drošība, valsts budžeta stabilizēšana, drošas Saeimas vēlēšanas, kā arī cīņa pret korupciju un karteļiem.
Katrai partijai četri amati
Katram politiskajam spēkam būs četri amati. Premjera kandidāts nosauca politisko spēku atbildības jomas, bet par ministru kandidātiem plāno paziņot otrdien. Ņemot vērā šīs valdības īso pilnvaru laiku, bija vēlams, lai ministru kandidātiem jau būtu speciālā atļauja darbam ar ierobežotas pieejamības informāciju. "Jomu sadalījums ir izsvērts. Katrs partneris varēja uzņemties tās jomas, par kurām ir interese un arī iespējas tās vadīt. Sadalījums ir koleģiāls, tajā nav iekšā iebūvēta spriedze," teica A. Kulbergs.
Lielākā ieguvēja ir ZZS, no kuras divi ministri – ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks – darbu turpinās. ZZS pārziņā paliks arī Zemkopības ministrija – te ministra kandidāts ir Uldis Augulis, kuram ir pieredze vairākās valdībās satiksmes un labklājības ministra amatā, bet E. Siliņa viņu atbrīvoja laikā, kad veica valdības restartu. Toreiz no katras partijas viens ministrs zaudēja amatu. Iespējams, tas bija sākums krīzei valdībā, kā iepriekš atzina arī "Progresīvie". U. Augulis uzskatīja, ka ir atbrīvots nepamatoti, vēlāk vairākkārt pārkāpjot koalīcijas līgumu.
ZZS vairs nevadīs Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), kas uzticēta Nacionālajai apvienībai. Posteņu dalījumā iekļauts arī Saeimas priekšsēdētāja amats, kurā varētu palikt Daiga Mieriņa (ZZS). NA pirmdien paziņoja savus ministru kandidātus – kultūras ministra amatam tā izvirza Nauri Puntuli, kurš jau šo ministriju ir vadījis, klimata un enerģētikas ministrs būs Jānis Vitenbergs, kurš bijis ekonomikas un satiksmes ministrs, bet Izglītības un zinātnes ministriju varētu vadīt NA līdere Ilze Indriksone. Viņa iepriekš bijusi ekonomikas ministre.
Iekšlietu ministra amatam ir izvirzīts Jānis Dombrava, kuram ir ilga parlamentārā darba pieredze, viņš bija arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs, tagad ir NDK priekšsēdētāja vietnieks. J. Dombrava vada parlamentāro izmeklēšanas komisiju par problēmām imigrācijas regulējumā un kontrolē. Komisija ir sagatavojusi gala ziņojumu, kurā iekļautās rekomendācijas J. Dombrava ir noskaņots īstenot iekšlietu ministra amatā, ja valdību apstiprinās. Viņš "Latvijas Avīzei" teica, ka svarīgs uzdevums ir arī policijas prestiža celšana.
"JV" ir lielākā zaudētāja
"AS" būs premjera amats, finanšu ministrs, tieslietu ministrs un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Finanšu ministrs, visticamāk, būs bijušais premjers Māris Kučinskis, tieslietu ministrs – Edvards Smiltēns, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs – Edgars Tavars. Tas nozīmē, ka valdībā varētu būt abi "AS" līderi.
Vislielākā zaudētāja ir "JV", kam līdzšinējo astoņu amatu vietā būs četri – ārlietu ministres amatu varētu saglabāt Baiba Braže, Veselības ministriju arī turpmāk varētu vadīt Hosams Abu Meri. Vēl "JV" vadīs Aizsardzības un Satiksmes ministrijas, kur ministra kandidāts ir tagadējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ja šo amatu ieņemtu tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kā sākotnēji bija plānots, tad tā dēvētajai "Zatlera partijas grupai" vairs nebūtu neviena posteņa valdībā, pieļāva kāds politiķis. Uz vaicāto, kāpēc Satiksmes ministrijas vadību neuzņēmās "AS", A. Kulbergs atbildēja, ka "JV" visvairāk tai "ir bijusi klātesoša". Taču, viņaprāt, lielie šīs ministrijas projekti ir premjera un visas valdības līmeņa jautājumi, nevis kā bijis līdz šim, kad tos atstāja vienas ministrijas ziņā.
LTV "Panorāma" ziņoja, ka aizsardzības ministrs varētu būt pulkvedis Raivis Melnis, kuram šo amatu pēc Andra Sprūda ("Progresīvie") atkāpšanās jau piedāvāja demisionējusī premjere E. Siliņa. Brīvdienās sociālajos medijos apsprieda ziņu, ka E. Siliņa pati esot izrādījusi interesi kļūt par aizsardzības ministri. Tas būtu pretēji agrākai praksei, ka bijušie valdību vadītāji atgriežas Saeimā, nevis ieņem amatu nākamajā valdībā. Pēdējos gados bija izņēmums, kad Krišjānis Kariņš ("JV") pēc valdības krišanas kļuva par ārlietu ministru, bet – arī ne uz ilgu laiku. Tāpat bija arī neoficiāla informācija, ka E. Siliņa varētu ieņemt posteni Saeimas prezidijā, bet tādā gadījumā to nāktos zaudēt viņas partijas biedrei Zandai Kalniņai–Lukaševicai. Taču izmaiņas prezidijā varētu notikt, ja Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns ("AS") kļūs par tieslietu ministru.
Kulbergs: "Neiztika arī bez intrigām."
Premjera kandidāts A. Kulbergs teica: "Šajās dienās spriedze bija ļoti augsta un neiztika arī bez intrigām. Vienā no mirkļiem bija arī nekoleģiāla rīcība. Tā turpināt mēs nedrīkstam un tādām lietām nevajadzētu atkārtoties." Viņš vēlas ieviest citu politisko kultūru valdībā. A. Kulbergs nekonkretizēja, kas bija domāts ar nekoleģiālu rīcību, bet vairāki politiķi pieļāva, ka šis mājiens bija adresēts "JV". Arī ar Nacionālo apvienību sarunas neesot bijušas vieglas, jo tai bijis principiāli svarīgi vadīt vairākas nozares. NA interesi ieņemt izglītības un zinātnes ministra amatu sāpīgi esot pārdzīvojusi "JV". Iespējams, tāpēc, ka ministre Dace Melbārde, kas agrāk bija NA biedre, nav Saeimas deputāte un paliks bez darba. J. Dombrava apstiprināja, ka NA bija svarīgi vadīt vienu no spēka struktūrām, lai partija būtu līdzatbildīga par valsts drošību, kā arī vadīt IZM, lai uzlabotu izglītības saturu, vēstures mācīšanu.
"Latvijas Avīzei" ir neoficiāli zināms, ka "JV" Saeimas frakcija, kurā ir 25 deputāti, oficiāli nobalsoja par iesaistīšanos A. Kulberga valdībā, par ko partijā nav bijusi vienprātība, kā arī uzticējusi frakcijas un "Vienotības" priekšsēdētājam Edmundam Jurēvicam mandātu būt galvenajam sarunu vedējam. Taču esot bijuši mēģinājumi, apejot viņu, runāt ar valdības veidotāju A. Kulbergu par atsevišķiem amatiem, iespējams, atsakoties no Ārlietu ministrijas par labu Aizsardzības ministrijai, par kuru interesējās E. Siliņa. Iepriekš E. Jurēvics kā prioritāti bija nosaucis tieši ārlietas. Amatu sadalījumā "JV" ir abas šīs ministrijas. Līdz šim "JV" dominēja E. Siliņas, kura joprojām ir "JV" priekšsēdētāja, un viņas tuvāko domubiedru viedoklis, bet pagājušajā nedēļā Saeimas frakcija un "Vienotības" priekšsēdētājs E. Jurēvics, arī partijas valde parādīja, ka tā nav tikai balsošanas mašīna.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
