Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 04:43
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Ķekavas uzņēmuma "Raw Systems" valdes priekšsēdētājs Reinis Purvēns izstādē demonstrēja ar roku un no dažādām platformām palaižamus lētus pārtvērējdronus.Dronu samitu var uztvert kā augstu tribīni, kurā drīkst kāpt tikai ministri vai militāristi ar lielām zvaigznēm uz uzplečiem. Vai izstādi, kurā ielūkojamies nākotnes tehnoloģijās. Katrs no vairāk nekā 2000 Otrā starptautiskā dronu samita dalībniekiem – militāriem ekspertiem, aizsardzības ministriem, uzņēmējiem no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm – Rīgā "ATTA centrā" 27. maijā piedalījās ar savu nodomu. Kādi tie bija?
Ukraina dronu revolūciju veidoja kara apstākļos. Vai Latvija spēs to izdarīt vēl pirms kara? Pagriezienu domāšanā un darīšanā, manuprāt, vislabāk iezīmē viens piemērs. Ķekavas uzņēmums "Raw" sešu gadu laikā izstrādājis dažādas optisko dronu un FPV platformas, taču šogad uzņēmums nolēmis koncentrēties tieši uz dronu pārtvērējiem, izveidojot jaunu uzņēmumu "Raw Systems", kas izstādē jau piedāvāja ar roku un no dažādām platformām palaižamus lētus pārtvērējdronus. Autonomās sistēmas paredzētas īsas distances aizsardzībai, un tās darbībai nepieciešama minimāla operatora iesaiste. Pēc ieslēgšanas pārtvērējs pats identificē mērķi un dodas sadurties ar dronu. Pārtvērējs izmanto algoritmus, kas spēj atpazīt tieši dronus un to spārnu formas, ignorējot citus objektus, piemēram, putnus, gaisa balonus vai deltaplānus. Lētus – tas ir, par diviem līdz četriem tūkstošiem eiro. Pirmie jau tiek pārbaudīti Ukrainā. "RAW Systems" iegādājies bijušo cūku fermu, kuru pārbūvējis par "dronu fermu". Tajā paredzēts izveidot pilotu un loģistikas centru, testēšanas vietu, noliktavas un izstrādes bāzi.
Karš ir mainījies
Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs Alisters Kārnss konvencionālo karu ar jauno realitāti salīdzināja svara mērvienībās. Pēc viņa aplēsēm, viens drons Ukrainā efektivitātes un precizitātes ziņā atbilst 22 artilērijas lādiņiem. Viņš atgādināja, ka 2023. gada Ukrainas pretuzbrukuma laikā dienā tika izšauti 16–18 tūkstoši artilērijas lādiņu – aptuveni 900 tonnas metāla. Tas prasīja aptuveni 114 kravas automašīnu piegādes dienā. Savukārt līdzvērtīgam efektam ar droniem pietiktu ar aptuveni 1637 droniem jeb tikai divām kravas automašīnām.
Oleksandrs Miščenko, Ukrainas ārlietu ministra vietnieks (bijušais vēstnieks Latvijā), norādīja, ka droni ir fundamentāli mainījuši karadarbību. Tie izveidojuši 20–40 kilometru dziļu "nāves zonu" gar fronti, ievērojami apgrūtinot plaša mēroga ofensīvas. Vienlaikus Ukrainas tālās darbības droni parādījuši Krievijai, ka karš notiek ne tikai Kijivā, Sumos vai Odesā, bet arī Krievijas teritorijā.
Krievija un Ukraina jau ražo miljonus dronu. NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieks sers Džons Stringers uzsvēra, ka NATO nākotnē varēs būt efektīva atturēšanas alianse tikai tad, ja ne tikai apbrīnos jaunās tehnoloģijas, bet spēs tās ātri ieviest praksē. Pēc viņa teiktā, NATO modernizācijai jānotiek daudz straujāk nekā līdz šim – spēju attīstībai jābūt mērāmai nedēļās un mēnešos, nevis gados un desmitgadēs. Ātrumam jāparādās visos līmeņos: plānošanā, iepirkumos, politiskajos lēmumos un pašu militāro efektu nodrošināšanā. Viņš formulēja četrus galvenos principus, kas nepieciešami dronu sistēmām: tām jābūt "pietiekami labām", "pietiekami ātri piegādājamām", "pietiekami lētām" un "pietiekami daudz".
Tieši tādus piedāvā "DK Unity" – viens no diviem Latvijas uzņēmumiem, kas pirmie ieguva lielus Dronu koalīcijas pasūtījumus Ukrainai. "Mums nav kaut kas jāizdomā – mēs saņemam svarīgāko informāciju no gala lietotāja," man paskaidroja Vladimirs Rusanovs, uzņēmuma valdes loceklis. Ukrainai piegādāti 7000 dronu "Pastnieks", no kuriem 5300 līdz pagājušā gada beigām jau izmantoti kaujas darbībā, 67% gadījumu misija bijusi veiksmīga, tikai 2% gadījumu bija kādas dronu kļūmes. Samitā tika demonstrēti vairāki dažādi pārtvērējdronu risinājumi. Viens no tiem paredzēts bruņutehnikas iznīcināšanai, bet cits – lielāku uzbrūkošo dronu, piemēram, "Shahed" tipa dronu, pārtveršanai.
Latvijai būšot savs risinājums
Vai Latvijai pašai ir pietiekami daudz dronu kara laikmetam? Baiba Braže, ārlietu ministre, atzina, ka daudzi uzņēmumi ir strauji auguši, gatavi eksperimentēt un attīstīties, taču galvenais jautājums ir, vai ar to pietiks. Katrai valstij būšot savs ceļš ejams un visām derīga risinājuma nebūšot. Tomēr izšķirošais būšot rezultāts. " Vai mums ir tā kombinācija, kas darbojas? Mana atbilde ir: jā, mums tā būs. Un tas būs ļoti unikāls Latvijas risinājums."
"Kara pamatprincipi nav mainījušies. Joprojām svarīgs ir pārsteigums, masa, temps un maldināšana," Ukrainas karalauku raksturoja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns. "Kaujas lauks kļūst par nepārtrauktu sacensību starp atklāšanu un slēpšanos, starp pielāgošanos un pretpielāgošanos. Ja pretinieks pielāgojas ātrāk, uzvarēs tas, kurš pielāgojas ātrāk." Pudāns uzsvēra, ka Latvijai vairs nepietiek tikai ar plānu veidošanu un nepieciešamas reālas spējas pārtvert dronus. "Patiesās militārās priekšrocības nerada viena tehnoloģija. Tās rodas no spējas integrēt dažādas spējas vienotā sistēmā."
Pretdronu sistēmas vismaz par diviem soļiem atpaliek no dronu attīstības, vērtēja Latvijas Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs. Salīdzinājumam viņš minēja piemēru, ka ļoti labs snaiperis trāpa mērķim trīs kilometru attālumā, bet ļoti slikts drona operators – no desmit kilometru attāluma, savukārt prasmīgs operators – pat no 20 vai 30 kilometriem. Lai aizsargātu kādu objektu, pretdronu sistēmām ir jābūt veiksmīgām visu laiku, savukārt dronam pietiek būt veiksmīgam vienu reizi, lai trāpītu mērķī.
Viņš dronu tehnoloģijas raksturoja kā Pandoras lādi – agrāk vai vēlāk tās plaši sāks izmantot ne tikai valdības un armijas, bet arī noziedznieki un teroristi. Kairiša vērtējumā draudi varot nākt arī no "vientuļā vilka", kurš šīs tehnoloģijas var izmantot pret sabiedrību.
Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) valdes priekšsēdētāja, norādīja, ka aizsardzības nozarē dažādi spēlētāji virzās atšķirīgā tempā: jaunuzņēmumi meklē finansējumu, lielie uzņēmumi – ilgtermiņa līgumus, ministrijas veido politiku, bet armija pārskata doktrīnas.
Partnervalsts Nīderlande
Visplašāk dronu samitā tika pārstāvēta Nīderlande, kas dronu tehnoloģiju attīstībā ir kļuvusi par Latvijai svarīgāko partnervalsti – līdzīgi kā Kanāda ir NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts Latvijā. Nīderlande ir pirmā NATO dalībvalsts, kas bezpilota sistēmas integrējusi visos līmeņos un kas kaujas brigādēs izveidojusi operacionālās dronu vienības.
Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgēza–Zegeriusa samita laikā parakstīja nodomu vēstuli ar Latvijas valdību par Sēlijas militārā poligona izmantošanu dronu un pretdronu sistēmu mācībām, treniņiem un testēšanai, tādējādi palielinot NATO spēku klātbūtni Latvijā. "Mums jābūt gudrākiem, ātrākiem un elastīgākiem, lai garantētu mūsu kontinenta drošību un turpinātu atbalstīt mūsu ukraiņu draugus," sacīja ministre.
Eiropa liek naudu uz galda
Eiropas Komisijas aizsardzības politikas direktors Tomašs Husaks informēja, ka no Eiropas Savienības instrumenta "Safe" 150 miljardiem eiro septiņi miljardi paredzēti tieši dronu un pretdronu spējām.
Eiropas Aizsardzības aģentūras gaisa pārākuma projektu vadītājs Luka Gargiulo atzīmēja, ka aģentūra nākamgad īstenos operacionālās eksperimentēšanas pilotprojektus dronu un pretdronu jomā – vienu Latvijā, vienu Nīderlandē. Tas parāda, ka Eiropa novērtē Latvijas dronu spējas.
Ukraina dronu revolūciju veidoja kara apstākļos. Vai Latvija spēs to izdarīt vēl pirms kara? Latvijas uzņēmumi jau ražo, eksportē un testē Ukrainā. Latvijā ražotie droni jau Ukrainā pārbaudīti, kā arī pieteikti pilnīgi jauni, taču Latvijas armijas bruņojumā nonākuši lielākoties novērošanas droni. Aizsardzības ministrija vēl tikai īsteno militāro inovāciju grantu un izpētes projektus. Pārtvērējdroni, uzbrukuma droni vēl tikai tiek testēti Sēlijas poligonā un bruņoto spēku vienībās. Tāpēc neskaidrs ir jautājums par mērogu, ātrumu un to, vai valsts sistēma spēs kustēties tikpat ātri kā tehnoloģijas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
