Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 16:50
Vārda dienas: Helma, Lotārs
Vicinot biezu dokumentu paku, premjers Andris Kulbergs teica, ka tajā ir 785 iepriekšējās valdības nepaveiktie darbi – "neizstrādātie noteikumi un citas lietas".
Pēc Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") valdības apstiprināšanas ir pagājusi nedēļa, kuras laikā ir notikusi pirmā valdības sēde un kļuvis redzams, ka šī valdība plāno ieviest jūtamas pārmaiņas. Tā arī cenšas būt pieejamāka, atklātāka, cilvēkiem saprotamāka un, iespējams, arī interesantāka. Ierobežotajam valdības pilnvaru termiņam un neskaidrajai ģeopolitiskajai situācijai ir pakārtota arī valdības darba organizācija. Citos apstākļos Ministru kabinetam, kas iepriekšējās vasarās divas nedēļas devās atvaļinājumā, mainoties "dežūrministriem", nebūtu nepieciešams strādāt šādā krīzes režīmā.
Tagad valdības sēdes notiks divas vai pat trīs reizes nedēļā. Vasarā ārkārtas sēdēs ir gatava strādāt arī Saeima, otrdien apstiprināja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS). Situāciju vēl kritiskāku padarot ne tikai īsais valdības pilnvaru laiks, bet arī atklātais, ka iepriekšējā Evikas Siliņas ("JV") valdība saviem pēctečiem atstājusi negaidītu mantojumu, par ko premjers A. Kulbergs informēja otrdien preses konferencē. Vicinot biezu dokumentu paku, viņš teica, ka tajā ir 785 iepriekšējās valdības nepaveiktie darbi – "neizstrādātie noteikumi un citas lietas". Nepadarīto darbu "topa" augšgalā esot Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Veselības ministrija. Ja līdz šim kāds nebija pievērsis uzmanību A. Kulberga solījumam runāt atklātu un tiešu valodu, tad tagad varētu sākt tam noticēt.
"Puse no jautājumiem, manuprāt, ir nejēdzīgi, un ministriem tie ir jāiztīra. (..) Arī valdības sēdes ir piesārņotas ar lēmumiem, kas neatbilst Ministru kabineta līmenim," konstatēja A. Kulbergs. Taču viņš arī apzinoties, ka tik īsā laikā šo sistēmu sakārtot nevarēšot, jo daudz kas ir paredzēts likumos. Vēl viena problēma esot tā, ka vairākās ministrijās neesot, kas to dara. No amata ir atstādināti Zemkopības ministrijas (ZM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāri, vakantas ir valsts sekretāru vietnieku amata vietas IZM un Satiksmes ministrijā. Visbeidzot nav arī galvenā ierēdņa – Valsts kancelejas direktora. Uz šo amatu pēc Raivja Kronberga atkāpšanās ir izsludināts konkurss.
"Lai nokoptu šo vēsturi, ar 17 valdības sēdēm nepietiks," uzskata premjers, kurš ir saskaitījis, ka valdībai ir dots termiņš – 88 darbdienas, kuru laikā iespējams sasaukt 17 kārtējās sēdes, kurās būtu jālemj par valdības deklarācijas uzdevumiem. Tāpēc plānotas sēdes arī ceturtdienās un piektdienās no rīta, kad ministri vairāk apspriedīs stratēģiskos jautājumus par valsts budžetu un aizsardzību. A. Kulbergs solīja pats atteikties no liekiem komandējumiem un aicināja ministrus rīkoties tāpat, jo "laiks un nauda mums ir tik dārgi". Vēl tikai jāatgādina, ka Andris Kulbergs (dzimis 1979. gadā) nekad nav strādājis valdībā un arī politikā viņš ir tikai četrus gadus. Vēl mazāka politiskā pieredze valdībā ir tikai aizsardzības ministram Raivim Melnim, kurš pagājušajā nedēļā atvaļinājās no dienesta NBS.
Jūnijā būs valdības sēde pierobežā
Šī ir pirmā valdība, kurai ir ierobežots pilnvaru laiks – pieci mēneši līdz 3. novembrim, kad uz pirmo sēdi sanāks 15. Saeima un beigsies esošās valdības pilnvaras. Ja līdz tam nebūs izveidots jauns Ministru kabinets, esošais turpinās darbu, bet iespējas pieņemt lēmumus samazināsies, jo tad jau būs cits Saeimas sastāvs ar atšķirīgu spēku samēru. Tāpēc premjers runā nevis par pieciem, bet par četriem mēnešiem, kurus varēs pilnvērtīgi veltīt darbam, jo 3. oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas. To rezultāts parādīs, vai A. Kulberga valdība ar izmaiņām tās sastāvā, ko var ietekmēt vēlēšanu rezultāti, gūs arī 15. Saeimas uzticību un turpinās darbu vai to nomainīs kāda cita.
A. Kulberga vadītais kabinets plāno atjaunot vismaz divas agrāko laiku tradīcijas. Viena no tām ir izbraukuma sēdes reģionos. Pirmā paredzēta 27. jūnijā Latgales pierobežā, lai apspriestu Latgales iedzīvotājiem aktuālus jautājumus un arī pieņemtu lēmumus. Tradīciju valdībai izbraukt uz reģioniem 2007. gada sākumā aizsāka toreizējais premjers Aigars Kalvītis (Tautas partija), kura valdība devās uz Valmieru. Bija izziņota arī nākamā tikšanās Jelgavā tā gada otrajā pusē, bet uz Jelgavu valdība tomēr neaizbrauca. Viens no iemesliem esot bijis izbraukuma sēdes izmaksas, no kurām lielu daļu toreiz veidoja transporta izdevumi, jo ministriem līdzi devās arī ierēdņi un uzaicinātie sēdes dalībnieki. Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 20 gadi un transporta tēriņi kā problēma vairs nevarētu būt, jo ierēdņi un sociālie partneri var sēdei pieslēgties attālināti. E. Siliņas valdības ministri no ZZS sociālajos tīklos vēl nesen demonstrēja, ka ministri uz reģioniem var braukt arī ar vilcienu.
Valdības izbraukuma sēdes tradīciju 2016. gada beigās atjaunoja toreizējais premjers, tagadējais finanšu ministrs Māris Kučinskis (toreiz ZZS, tagad "AS"), kurš politisko karjeru sāka Tautas partijā. M. Kučinska valdības sēde notika Liepājā un bija pieskaņota Ministru kabineta balvas laureātu godināšanai koncertzālē "Lielais dzintars". M. Kučinskis to uztvēra arī kā iespēju saliedēt ministru komandu, kas viņam šķita būtiski. Zinot latgaliešu viesmīlību, var paredzēt, ka A. Kulberga valdībai šāds izbraukums arī dotu zināmu ieguldījumu ministru komandas saliedēšanā. Jau pirmajās viņa valdības dienās redzams, ka premjers to uzskata par svarīgu priekšnoteikumu veiksmīgam darbam, jo netaupa atzinīgus vārdus par kolēģiem, kas paguvuši izdarīt labas lietas. Valdības izbraukuma sēdi 2019. gada nogalē rīkoja arī Krišjāņa Kariņa ("JV") valdība. Tā notika Alūksnē. Visos minētajos izbraukumos uzsvars bija uz ministru ziņojumiem par konkrētajā reģionā aktuāliem jautājumiem. Latgalē iedzīvotājiem tagad vissvarīgākais ir gūt drošības sajūtu.
Koalīcija atgriežas Saeimā
Valdību veidojošās partijas ir atjaunojušas vēl vienu tradīciju – koalīcijas sanāksmes atkal notiks Saeimā, kā tas bija M. Kučinska valdības laikā. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ("AS") skaidroja: "Svarīga ir valsts iekārtas loģika – Latvijā ir parlamentārā demokrātija, valdību veido Saeimas vairākums, koalīcija nav valdības īpašums." Pēc K. Kariņa valdības apstiprināšanas 2019. gada sākumā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes pārcēlās uz Ministru kabinetu. Pēc 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gadā toreizējam Saeimas priekšsēdētājam E. Smiltēnam neizdevās pārliecināt K. Kariņu, ka būtu labi frakciju, partiju vadītājiem ar ministriem satikties Saeimas ēkā, jo "valdība ir politiski atbildīga tautas ievēlēto pārstāvju priekšā". Tagad E. Smiltēns teica: "Tas ir mazs solis ikdienas politikā, bet nozīmīgs parlamentārisma kultūrā."
Minētā kontekstā var atgādināt, ka K. Kariņš kā koalīcijas vadītājs ierobežoja toreizējā "AS" līdera Ulda Pīlēna iespējas iekļūt valdības ēkā, kur notika koalīcijas apspriedes, jo U. Pīlēns neesot ne Saeimas deputāts, ne ministrs. Ja toreiz koalīcija būtu pulcējusies Saeimā, nekas tāds nebūtu iespējams. Pagājušajā nedēļā, kad četras valdības partijas parakstīja koalīcijas līgumu un valdības deklarāciju, sociālajos medijos nepalika nepamanīts, ka ZZS vārdā to paraksta no zemkopības ministra amata atbrīvotais Armands Krauze. Pēc tam A. Kulbergs žurnālistiem paskaidroja, ka A. Krauze ir demokrātiski ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs, kuram ir paraksta tiesības. "JV" vārdā šos dokumentus parakstīja frakcijas un partijas vadītājs Edmunds Jurēvics, kā arī bijusī premjere Evika Siliņa, jo viņa ir "JV" priekšsēdētāja.
Opozīcija sūta vēstījumus
Valdības apstiprināšanas dienā opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājas Lindas Liepiņas runā Saeimas sēdē varēja saklausīt vairākus vēstījumus, kas bija veltīti jaunās koalīcijas kodolam – "AS", Nacionālajai apvienībai un ZZS –, kas kā ceturto partneri piesaistīja "JV". L. Liepiņa notiekošo salīdzināja ar iesvētībām baznīcā, kur aiz muguras stāv mīloši krustvecāki, kas vēlot tikai labu. "Bet aiz katra jaunā ministra stāv viņa partija ar saviem pelēkajiem kardināliem, sponsoriem un pavisam citām interesēm. Un kas ir šīs valdības patiesākais krustvecāks? Pareizi – "Jaunā Vienotība"," sacīja L. Liepiņa. Viņa uzskata, ka "JV" primārais uzdevums būšot pieskatīt, lai jaunais Ministru kabinets un premjers "nesāktu bāzt degunu tur, kur nevajag, un neaiztiktu pareizās shēmas".
Jāatceras, ka "JV" bija svarīgi vadīt Aizsardzības ministriju, vienlaikus saglabājot arī Ārlietu ministriju, kuru turpina vadīt Baiba Braže ("JV"). Valdības izveidošanai atvēlētās 10 dienas spēlēja par labu visiem, kuri nāca ar kādiem ultimātiem, – arī "JV" –, kas ieguva abu ministriju vadību. Aizsardzības ministra amatā ir Raivis Melnis, kuram nav politiskās pieredzes. Taču tā ir "JV" deleģētajai parlamentārajai sekretārei Karinai Plokai, kura ieņēmusi šo amatu vairākās ministrijās – arī Finanšu ministrijā un premjeres E. Siliņas birojā. Var secināt, ka ministrijas politiku noteiks K. Ploka. Viņa ir profesionāla juriste un labi pārzina arī finanšu jomu – šīs zināšanas aizsardzības nozarē, kurai paredzēti 5% no iekšzemes kopprodukta, ir sevišķi svarīgas. Līdz šim aizsardzības nozares finansējuma tēriņi bija diezgan neskaidri, kam ir arī objektīvi, ar ierobežotas pieejamības informāciju saistīti iemesli. Taču A. Kulbergs ir iecerējis arī šo situāciju mainīt – visu ministriju budžeta datiem, kurus var atklāt, ir jābūt pieejamiem vismaz Saeimas deputātiem un sociālajiem partneriem. Valdība arī plāno regulāri iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases un Latvijas Bankas sniegto informāciju par finanšu situāciju.
Birojos atgriežas agrāko laiku profesionāļi
Viens no tiem, par kuru sociālo mediju debatētājiem radās jautājumi, bija premjera biroja vadītājs Mareks Gruškevics. Cilvēki ar senāku vēsturisko atmiņu atceras, ka viņa karjera sāka veidoties ar Tautas partijas svētību, un tas notika Izglītības un zinātnes ministrijā. Tajā M. Gruškevics ieņēma dažādus amatus līdz 2012. gadam, kad pie varas nāca Zatlera Reformu partija (ZRP), kuras deleģētais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atbrīvoja M. Gruškevicu no ministrijas valsts sekretāra amata par iespējamu prettiesisku darbību, veicot iepirkumus. Taču ierēdņa aizstāvji pieļāva, ka ZRP vēlas atbrīvoties no Tautas partijas cilvēkiem. Citi tagad vērš uzmanību uz to, ka M. Gruškevica dzīvesbiedre Kitija Gruškevica vairākus gadus līdz 2025. gada maijam ieņēmusi augstu amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā, uzraugot "Rail Baltica" ieviešanas procesu. M. Gruškevics sociālajos tīklos iesaistījās diskusijās ar oponentiem, aicinot konkretizēt iebildumus un to ietekmi uz viņa darbu. Viņš ir strādājis arī Māra Sprindžuka ("AS") birojā gan VARAM, gan Rīgas domē.
Ne mazāku interesi izraisīja arī finanšu ministra M. Kučinska lēmums par padomnieku uzaicināt ekonomistu Guntaru Vītolu, kurš vienu brīdi bija iesaistījies Alvja Hermaņa veidotajā biedrībā "Bez partijām". Tāpat G. Vītols ir minēts Aleksandra Kiršteina dibinātās partijas "Tauta. Zeme. Valstiskums" mājaslapā kā viena no kontaktpersonām. No šī politiskā spēka G. Vītols kandidēja gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan pērn Rīgas domes vēlēšanās. Taču G. Vītols ir bijis arī A. Kulberga vadītajā biedrībā "Latvijas restarts" jau kopš laika, kad to ar citu nosaukumu vadīja U. Pīlēns. "Guntars Vītols kā ekonomists ir stiprs. Viņam ir jārisina jautājumi, kas ir ministra darba kārtībā, un to viņš arī dara," "Latvijas Avīzei" paskaidroja Andrejs Vaivars, kurš būs ministra padomnieks komunikācijas jautājumos. Šos pienākumus viņš veica arī tad, kad M. Kučinskis bija premjers un iekšlietu ministrs. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra arī iepriekš jau ir strādājis šajā amatā citā valdībā.
Ministru komandās partiju cilvēki
Ministri veido savas komandas, aicinot birojā cilvēkus, ar kuriem labi saprotas un kuriem var uzticēties. Atsevišķos gadījumos to var uztvert kā pretim panākšanos savējiem un viņu iekārtošanu darbā. Partiju cilvēki ministru birojos ir bijuši visos laikos, kā tas ir arī tagad. Piemēram, zemkopības ministra Ulda Auguļa (ZZS) birojā ir Talsu novada deputāts Dainis Karols, kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) biroju vadīs Rīgas domes deputāts Ritvars Jansons, bet šīs ministrijas parlamentārais sekretārs varētu būt Ivars Āboliņš, kurš ir paziņojis par atkāpšanos no Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja amata. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs būs Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) birojā strādās Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda (NA), bet Ventspils novada priekšsēdētājs Andis Zariņš (NA) sniegs padomus klimata un enerģētikas ministram Jānim Vitenbergam. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("AS") par padomnieku ir aicinājis ilggadējo politisko domubiedru Pēteri Dimantu ("AS").
Taču ir arī cita pieeja, kad primārais ir nevis partijas piederība, bet gan profesionalitāte. Šie cilvēki attiecīgo amatu ieņēmuši vairākās ministrijās vai institūcijās, piemēram, kultūras ministra N. Puntuļa padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Vārpiņa šos pienākumus veica gan Dailes teātrī, gan bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Latvijas attīstībai") birojā. Pieredzes bagāts komunikāciju speciālists ir arī zemkopības ministra padomnieks Krists Leiškalns. Vairākos gadījumos profesionalitāte un politiskā piederība pārklājas, piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs būs Einārs Cilinskis (NA), kurš ir bijis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
***
Ministru biroju vadība*
- Premjers Andris Kulbergs ("AS")
• Biroja vadītājs – Mareks Gruškevics
• Padomnieks valsts pārvaldes jautājumos – Mārtiņš Brencis
• Padomniece komunikācijas jautājumos – Elīna Šverna
• Padomnieks ārlietu jautājumos – Ivars Liepnieks
• Padomnieks ES jautājumos – Salvis Draviņš
• Konsultante protokola jautājumos – Skaidrīte Zarāne
- Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (deleģē "JV")
• Parlamentārā sekretāre – Karīna Ploka
• Biroja vadītāja – Guna Gavrilko
- Ārlietu ministre Baiba Braže ("JV")
• Parlamentārais sekretārs – Artjoms Uršuļskis
• Biroja vadītājs – Kaspars Krumholcs
- Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)
• Parlamentārais sekretārs – Jurģis Miezainis
• Biroja vadītāja – Aija Mazitāne
- Finanšu ministrs Māris Kučinskis ("AS")
• Parlamentārais sekretārs – Edgars Putra
• Biroja vadītāja – Daiga Avdejanova
- Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA)
• Parlamentārais sekretārs – Edvīns Šnore
• Biroja vadītājs – Edgars Kristaps Rupeiks
- Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA)
• Parlamentārā sekretāre – Ieva Siliņa
• Biroja vadītājs – Rūdolfs Kalvāns
- Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA)
• Parlamentārais sekretārs – Einārs Cilinskis
• Biroja vadītājs – Patriks Grīva
- Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)
• Biroja vadītājs – Ritvars Jansons
- Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS)
• Parlamentārais sekretārs – Krists Bergans-Berģis
• Biroja vadītājs – Artūrs Neimanis
- Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis ("JV")
• Parlamentārais sekretārs – Jānis Upenieks
• Biroja vadītāja – Beāte Barkāne-Iļjenkova
- Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ("AS")
• Biroja vadītājs – Ringolds Beinarovičs
- Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("JV")
• Parlamentārā sekretāre – Līga Āboliņa
• Biroja vadītāja Renāte Gremze
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("AS")
• Biroja vadītāja – Evija Ķēniņa
- Zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS)
• Parlamentārais sekretārs – Normunds Šmits
• Biroja vadītājs – Māris Gelsbergs
* Līdz 3. jūnijam pieejamā informācija.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
