Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 04:02
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Bauskas novada pašvaldības šofera Jāņa Burceva vadītajam bērnu autobusam kopā ar parastajiem lukturiem gan priekšā, gan aizmugurē ir arī pa diviem oranžiem gaismekļiem. Tos šoferis ieslēdz, kad laiž iekšā vai ārā bērnus.
Bauskas novada Īslīces pagastā uz autoceļa 8. maija vakarā notika traģisks ceļu satiksmes negadījums – automašīna nāvējoši notrieca 2012. gadā dzimušo meiteni, kura, ceļmalā izkāpusi no autobusa, šķērsoja brauktuvi. Pēc kopīgas klases ekskursijas Īslīces pamatskolas skolēnu autobuss bija apstājies ceļa malā, lai izlaistu divas meitenes, kuras vēlējušās izkāpt tuvāk mājām. Konkrētajam autobusam logā bija dzeltenā transportlīdzekļu pazīšanas zīme "Bērnu grupa". Autobusa šoferis bērniem esot piekodinājis neskriet uz ceļa. Policijā sākts kriminālprocess, izmeklē notikušā apstākļus. Taču 13 gadus vecās Īslīces pamatskolas skolnieces Emīlijas Sindijas dzīve aprāvusies pāragri ..
Kad smagi cieš vai iet bojā bērni, sabiedrība notikušo uztver vēl saasinātāk un domā, ko darīt, lai šādi gadījumi neatkārtotos vai vismaz maksimāli tuvotos nulles atzīmei. Anete Aizbalte sabiedrisko iniciatīvu portālam "manabalss.lv" iesniegusi rosinājumu ieviest izmaiņas likumos, lai uzlabotu bērnu drošību ceļu satiksmē.
"Beigsim vainot bērnus un šoferus sistēmas robu dēļ! Ir jāievieš satiksmes apstāšanās un "STOP" zīme skolēnu autobusiem. [..] Pašreizējie Ceļu satiksmes noteikumi uzliek neproporcionāli lielu atbildību bērnam un autobusa vadītājam, taču nesniedz viņiem reālus rīkus drošības garantēšanai. Noteikums "samazināt ātrumu", tuvojoties bērnu grupas autobusam, praktiski dzīvē nestrādā – automašīnas turpina traukties garām autobusam, ātrumu nesamazinot, pārvietojoties gan ar 90 km/h, gan 110 km/h, pilsētā – ar 50 km/h," aicinājumā raksta A. Aizbalte. Iniciatīvas mērķis ir ieviest Latvijā starptautiski atzītu un efektīvu skolas autobusu drošības modeli, mainot satiksmes kultūru ilgtermiņā un tiesisko regulējumu tā, lai bērnu grupu autobuss kļūtu par neaizskaramu un drošu zonu uz ceļa, kuras tuvumā jebkāda cita kustība apstājas, līdz bērni ir drošībā. A. Aizbalte aicina Saeimu, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju veikt vairākus grozījumus un uzlabojumus, piemēram, Ceļu satiksmes noteikumos noteikt obligātu prasību visiem transportlīdzekļu vadītājiem pilnībā apstāties (abos braukšanas virzienos) vai samazināt ātrumu līdz soļu ātrumam (pēc Vācijas parauga), ja skolēnu autobuss ir apstājies bērnu uzņemšanai vai izkāpšanai un ir aktivizējis speciālos gaismas signālus un izvērsis atstarojošo "STOP" zīmi. Tāpat viņa rosina papildināt noteikumus par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, nosakot, ka visiem autobusiem, kas veic bērnu grupu pārvadājumus, jābūt aprīkotiem ar izbīdāmu, gaismu atstarojošu "STOP" signāla sviru autobusa kreisajā pusē vai rīkojuma zīmi "STOP" pavadonim vai šoferim. Rosināt arī autovadītāju apmācību reforma, informatīvās kampaņas un pašvaldību iepirkumu standartu maiņa.
A. Aizbalte min piemērus no Vācijas, kur kopš 1995. gada, ja skolēnu autobuss apstājoties ieslēdz avārijas gaismas, visiem transportlīdzekļiem (arī pretējā virzienā braucošajiem) garām tam atļauts braukt tikai cilvēka soļu ātrumā (4–7 km/h). Tas nodrošina, ka pat bērna neuzmanības gadījumā vadītājs spēj tūlītēji apstāties. ASV un Kanādā skolēnu autobusi aprīkoti ar izbīdāmām "STOP" zīmēm. Kad tās ir izliktas, satiksme abos virzienos tiek pilnībā apturēta. Lielbritānijā izkāpšanu, ceļa šķērsošanu regulē šoferis/pavadonis ar signālgaismu un "STOP" zīmi.
Viss nav tik vienkārši
Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis vērtē, ka A. Aizbaltes iniciatīvu ieviešanai ir vairākas problēmas. "Latvijai nav vienotas skolēnu pārvadāšanas sistēmas. Skolas izmanto nomātus autobusus un arī pašvaldību vecos busus. Pirms kāda laika pašvaldības projektu ietvaros iepirka specializētus oranžos skolēnu autobusus. Tā bija ļoti laba lieta. Tas, kas iniciatīvā minēts, ir ļoti labi, bet attiecas uz specializētiem autobusiem. Mums visi tādi nav, tā ir lielākā problēma. Ja ir arī nezināma vecuma un kvalitātes autobusi, nevaram izvirzīt vienādas tehniskas prasības, piemēram, uzlikt speciālu konstrukciju: kā tā turēsies, cik būs droša? Vienu dienu autobuss skolēnus ved, citu – strādniekus vai ko citu. Ja visi autobusi būtu specializēti skolēnu pārvadāšanai, daudz ko varētu domāt. Piemēram, kā Skandināvijā, ja skolēnu autobuss stāv ceļa malā, visiem citiem ir pienākums to atpazīt un visi stāv. Avārijas gaismas arī gluži neder. Nevar prasīt, lai ceļu satiksmes dalībnieki autobusu avāriju gaismas uztvertu citādi nekā, piemēram, kravas automobiļu vai citu autobusu avārijas gaismas. Avārijas gaismas tomēr ir starptautiska lieta," saka eksperts.
O. Irbītis uzsver, ka visiem ceļu satiksmes dalībniekiem vajadzētu draudzēties ar veselo saprātu un nešķirot autobusus, kad tas apstājies, – jebkurš var vest bērnus. Jāievēro maksimāla piesardzība, jāsamazina ātrums, jāskatās, kas kāpj iekšā, ārā – un ne tikai bērni –, maksimāli jāievēro distance, pēc iespējas lielāks sānu intervāls un būtiski jāsamazina ātrums, nepieciešamības gadījumā jāapstājas. Tas attiecas arī uz pretim braucošajiem. Ja autobusa šoferis redz bīstamību, viņam būtu jāieslēdz kreisais pagrieziena signāls kā brīdinājums aizmugurē braucošajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka var būt kaut kāda kustība, vai arī avārijas gaismas jāieslēdz.
"Pārējiem jāreaģē uz šiem signāliem. Mēs visi esam bijuši bērni: esam spēlējušies, lēkājuši šurpu turpu, dauzījušies, sekojuši bara instinktam, neesam spējuši sadalīt uzmanību, izvērtēt bīstamību. Bērniem skolā jāmāca ceļu satiksmes noteikumi, kā apiet autobusu, ka jāpārliecinās par drošību un citas lietas. Un katru gadu jāatkārto, jo bērni aug, viens jāmāca pirmklasniekam, daudz kas cits – vidusskolēnam," iesaka eksperts.
Izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji arī regulāri aicina vecākus vasarā ar bērniem pārrunāt ceļu satiksmes drošības noteikumus un regulāri atgādināt par piesardzību, šķērsojot brauktuvi, ieskaitot gājēju pārejas.
"Kaut kas jādara!"
Iniciatīvas autore A. Aizbalte bijusi traģiskā notikuma vietā Īslīces pagastā, vadījusi trešo automobili aiz tā, kas notriecis bērnu. Meitene bijusi no viņas tuvinieku ģimenes. Sērojot sieviete veltījusi savu enerģiju priekšlikumos labot likumus. Ja neizdosies savākt vajadzīgo balsu skaitu, vērsīsies pa tiešo pie partijām. (Lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešami vismaz 10 000 parakstu; līdz 10. jūnijam bija parakstījušies 845 cilvēki.) Anete ir lauksaimniece, pašas meitai četri gadi.
"Kaut kādi rīki situācijas uzlabošanai jāmeklē, nevis jādomā, kā neko nemainīt. Mani priekšlikumi nav parauti no zila gaisa: esmu konsultējusies ar autoskolu pasniedzējiem un citiem speciālistiem, dzīvojusi Lielbritānijā un ASV un zinu, kā ir tur," man sarunā saka jaunā sieviete.
Autobuss ar speciāliem gaismekļiem
Bauskas novada pašvaldības šoferis Jānis Burcevs autobusus vada divdesmit gadus. Tagad viņš ir pie stūres oranžam specializētam bērnu autobusam, kam bez parastajiem lukturiem gan priekšā, gan aizmugurē ir pa diviem oranžiem gaismekļiem, kuriem var likt mirgot līdzīgi tiem, ar ko aprīkoti kravas automobiļi ar lielgabarīta, nestandarta kravām. Šos gaismekļus Jānis ieslēdz, kad laiž iekšā vai ārā bērnus.
"Cilvēkiem vajadzētu reaģēt uz šādam gaismām, bet daudzi nereaģē. Tādu gaismu uzlikšana jebkuram autobusam maksātu kādus 40 eiro. Tas nav daudz, visi varētu atļauties. Pie šādām gaismām visiem citiem transporta līdzekļiem vajadzētu apstāties. Bērni ir bērni, nestāv mierā, reizēm apjūk, nedzird, jo staigā ar austiņām. Un ar bērniem jārunā: viņi jau ir labi, tikai liekas, ka daudzi vecāki ar viņiem mājās nerunā, neizglīto. Cenšos runāt un ar humoru tikt galā, domāju, ka izdodas. Situācijas jau visādas. Redzu, ka nav piesprādzējies. Jautāju, kāpēc? Mamma neliek. Citreiz viens nesēž, bet stāv. Kāpēc? Griboties..." stāsta J. Burcevs. Viņam 20 gadu laikā uz ceļa neesot bijušas nevienas bīstamas situācijas, kas saistītas ar bērniem.
Negadījums Upesciemā
Ka vasarā bērniem un autovadītājem īpaši jāuzmanās, liecina arī šis gadījums, kas noticis trešdien, 10. jūnijā. Kā aģentūru LETA informējusi Ropažu novada pašvaldība, trešdien Upesciemā pie Berģu Mūzikas un mākslas skolas pēc izkāpšanas no autobusa notriekts bērns. Saskaņā ar sākotnējo informāciju bērns bija izkāpis no autobusa un devās šķērsot brauktuvi pa gājēju pāreju, kad notika sadursme ar transportlīdzekli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc negadījuma rīkojies atbilstoši situācijai, veicot nepieciešamās darbības un paliekot notikuma vietā. Cietušais bērns nogādāts ārstniecības iestādē veselības stāvokļa izvērtēšanai un nepieciešamās medicīniskās palīdzības saņemšanai. Attiecīgajā ceļa posmā ir noteikts maksimālais atļautais braukšanas ātrums 30 kilometri stundā, norāda pašvaldībā. Negadījuma apstākļus noskaidro Valsts policija.
***
Kas paredzēts noteikumos
Patlaban Ceļu satiksmes noteikumos un Ceļu satiksmes likumā par transporta vadītāju pienākumiem rakstīts: tuvojoties transportlīdzeklim, kam uzstādīta pazīšanās zīme "Bērnu grupa", jāsamazina ātrums, lai nepieciešamības gadījumā palaistu garām bērnus; vadītājam ir pienākums samazināt ātrumu vai pat pilnībā apstāties, ja ceļa malā stāv autobuss ar ieslēgtu avārijas gaismas signalizāciju un dzelteno bērnu pārvadāšanas zīmi, kurā iekāpj vai izkāpj bērni; autovadītājiem ir jādara viss iespējamais, lai netiktu apdraudēti mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, īpaši skolu un bērnu aprūpes iestāžu tuvumā.
***
Ne visi autobusa šoferi ir eņģeļi
Pāris nedēļas pēc traģiskā notikuma Bauskas novadā satraucošas ziņas nāca no Liepājas. 23. maijā jauniešu Deju svētkos Liepājā piedzērušies trīs autobusu šoferi, kuriem mājās bija jāved dejotāji. Konstatēts, ka Tukuma novada pašvaldības darbinieki (57, 63 un 64 gadus veci) nav tiesīgi pildīt savus darba pienākumus un nogādāt mājās deju kolektīvus, jo viņi ir alkohola reibumā. Informāciju par situāciju Tukuma novada pašvaldība saņēmusi no pasākuma organizatoriem, pašvaldība gādājusi citus vedējus. Visi trīs šoferi atbrīvoti no darba. Valsts policija signālus saņēmusi notikuma dienā no svētku organizatoru brīvprātīgajiem. Policija konstatējusi, ka viens šoferis atradās 2,57 promiļu, otrs – 1,57 promiļu reibumā, trešais atteicies no alkohola pārbaudes. Pārbaudīti vēl 180 autobusu šoferi – visi pārējie bijuši skaidrā. Pārbaudes brīdī tukumnieki nevadīja transportlīdzekli, līdz ar to nav bijis pamata sākt kriminālprocesu par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003