Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 10:14
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Līdz šim lāči Latvijas pilsētvidē nav bieži redzēti. Bet nu biežāk parādās ziņas par ķepaiņiem, kas manīti ārpus meža. Vides eksperti saskata tam vairākus iemeslus.
"Mamma zvana un saka, ka šogad vairs sēņot neies, jo kaimiņš ieraudzīja lāču pēdas pie tuvējā meža, kur mamma parasti gāja sēņot," tā sociālajā tīklā "X" nesen raksta Vita. Kāda cita sociālo tīklu lietotāja viņai atjoko: "Gan jau ka kaimiņa viltīgs gājiens, lai mamma nenolasa visas sēnes." Taču kopumā šajā viedokļu apmaiņā dominē nopietnas bažas. Lasāmi un dzirdami arī daudzi citi līdzīgi spriedumi – šovasar ļaudīm bail doties uz mežu ogot un sēņot, jo arvien vairāk saņemam ziņas par pamanītiem lāčiem. Arī es pēdējos gadus savā iecienītajā sēņošanas vietā Ogres novadā metu līkumu brikšņiem, bet, kad uzzināju, ka netālu Birzgales pusē lācis uzdzinis medību tornī sēņotāju, kļuva pavisam neomulīgi. Pirms četriem gadiem Žīguros biezoknī iztraucēts lācis jau iekoda kājā mežkopim. Nedaudz tā kā mierina, ka Latvijas vēsturē nav dokumentēts gadījums, ka lācis būtu nogalinājis cilvēku (ko nevar teikt par citām Eiropas valstīm un pat šo gadu), ka lācis ir miermīlīgs un cenšas izvairīties no cilvēkiem, bet negribas arī būt pirmatklājējam šajā ziņā.
Uzkliedza un taurēja lācim
Birzgalietis Dzintars Cers stāsta, ka pirms diviem gadiem augusta otrajā pusē māte bija aizgājusi sēņot, kad pēkšņi piezvanījusi un satraukta teikusi, lai glābjot no lāča. Sēņojot lācis bija viņus pamanījis, uzrūcis, un māte aizskrējusi uz medību tornīti – dažus metrus augstu, kas knapi turējies kopā. Lācis staigājis apkārt un rūcis.
"Zināju to vietu – kādu puskilometru no mājām, pāris kilometru no pagasta centra. Sēdos automobilī un braucu. Tā kā biju topošais mednieks, zināju, ka skaļi jāuzvedas un sevi jārāda pēc iespējas lielāku. Pacēlu rokas gaisā, gāju un bļāvu: "Ei, lāci!" 20 metru attālumā pamanīju projām skrienošu lielu lāci. Līdzi man bija mazais piparu gāzes baloniņš, kas pūš kādu divu metru attālumā – lielo, kas velk desmit metrus, tad vēl veikalos nemanīja. Mamma teica, ka vairs nekad mūžā neies sēņot, bet jau nākamajā dienā bija mežā, bet nu jau ar gāzes baloniņu. Piekodināju viņu skaļi uzvesties, lai lāci nepielaiž sev tuvumā. Līdz tam mamma pa mežu klusītiņām pārvietojās," stāsta Dzintars. Kāpēc uzdzinis māti tornī un lācis nelicies mierā, jaunais vīrietis nemāk teikt. Varbūt ziņkāre, varbūt tomēr gruzdējis mednieka instinkts, jo lācis ir arī plēsējs, ne tikai ogēdājs.
Otru reizi Dzintars lāci ieraudzījis pagājušā gada jūlijā, kad kopā ar sievu tās pašas Birzgales mežos lasījis ogas. Pēkšņi visi putni, kas pirms tam bijuši skaļi, apklusuši, Jānis pagriezis galvu un pārsimts metru attālumā jaunaudzē redzējis ejam lāci.
"Teicu sievai, kas bija pretējā pusē, lai dodas uz automobili un kārtīgi uztaurē, tikai lai neskrien, bet mierīgi iet. Sieva, protams, aizskrēja... Lācis devās prom," atceras Dzintars. Kopš tā laika bez piparu gāzes baloniņa viņš mežā vairs neiet.
Varēja notikt traģēdija
Šogad 31. maijā Jēkabpilī ieklīda lācis. Iedzīvotājiem tas bija liels trādirīdis. Ko domāja lācis, nav zināms. Meža pārzinātājs un mednieks Aivars Liepkalns, kurš strādā Jēkabpilī un dzīvo Kalna pagastā, uzskata, ka cilvēki, sekojot lācim, filmējot to, pēc būtības trenkājot, uzvedušies plānprātīgi.
"Ja lācis būtu iedzīts stūrī, pretim nācis kāds cilvēks, varēja notikt arī traģēdija. Lāci pirmoreiz pamanīja pilsētas nomalē, visticamāk, cilvēki viņu iedzina pilsētā. Būtu aizgājis savās gaitās. Lāču mežos kļūst arvien vairāk, tie meklē savas teritorijas, Jēkabpils gadījās ceļā. Nu, ja sapratīs, ka pilsētā var atrast ko ēdamu, viegli dabūt pārtiku, var arī pierast un nebaidīties no cilvēkiem. Vai arī savairosies tik daudz, ka mežā pietrūks vietas. Lācis ir gudrs dzīvnieks, visēdājs, kas var pielāgoties dzīvei arī ārpus lieliem mežiem," domā Aivars.
Viņš lāci pirmo un pēdējo reizi ieraudzījis pirms gadiem divdesmit, bet tas ātri vīrieti saodis un nozudis. Pēc tam redzējis tikai lāču pēdas, kā arī attēlus savās meža kamerās – pēdējā laikā piecas sešas reizes gadā. Tā ka risks ogotājam, sēņotājam satikt lāci esot. Aivars lēš, ka Kalna pagastā purvā varētu dzīvot lāču tēviņš, citā vietā manīta lācene ar lācēniem – to satikt tuvumā būtu bīstami, jo lācis skrien ātri, nebūs laika un iespēju ne mukt, ne kur kāpt.
"Labā ziņa: ja lācis cilvēku nav ēdis, tad par pārtiku to neuzskatīs. Sliktā: var uzbrukt, ja sadomās, ka ir apdraudēts, sabiedēts vai pārsteigts. Protams, lāču māte aizstāvēs mazos lācēnus, ja domās, ka cilvēks tos apdraud. Arī aļņu māte var nospārdīt cilvēku," norāda Aivars.
Ja tomēr gadās satikt lāci, viņš iesaka – skatoties virsū, lēnām atpakaļgaitā virzīties projām. Vēlams speciāls aerosols, kas izpūš gāzi desmit un vairāk metru attālumā, ja gadījumā lācis tomēr tuvojas. Mežā skaļi jāuzvedas, lai lācis laikus var pamanīt un nozust. Un neesot tā, ka lācim patīk baigie džungļi. Tāpat kā jebkurš dzīvnieks labprātāk pārvietojas pa skrajāku vidi, jaunaudzēm, stigām un taciņām. Jā, gulēs biezoknī, un tur uzskriet virsū lācim gan nebūtu vēlams, tāpēc esiet skaļi, atkārto Aivars. Ja līdzi ir šaujamierocis, tā izmantošana ir likumīga, kad jāaizstāvas, kas pēc tam būs jāpierāda – ka neesi gājis lāču medībās. Tāpēc Aivars labāk paļaujas uz piparu gāzes baloniņu. To izpūšot uzbrūkoša lāča virzienā, veidojas gāzes mākonis, kas lācim jābūt nepārvaramam.
Jēkabpilī pērk pretlāču baloniņus
Aivara sabiedēts un rosināts, gāju lūkot Jēkabpils mednieku, makšķernieku un ieroču veikalos meklēt pretlāču gāzes baloniņus. Pirmajā veikalā visi lielie baloni, no kuriem var izpūst gāzi desmit metru tālumā, bija izpirkti pēc lāča viesošanās pilsētā. Bija palikuši tikai mazie, un gāzes pistoles par 120–210 eiro – izskatās jau efektīgi, pēc skata kā ložu pistoles, var pirkt bez speciālas atļaujas un eksāmeniem, diemžēl tālāk par pieciem metriem nevelkot, man saka pārdevēja Silvija.
Otrā veikalā man paveicas. Ir divi spēcīgie baloniņi, kas pūšot desmit metru attālumā. Nopērku lētāko: 200 ml tilpuma par 59,90 eiro. Ražots Vācijā. Uz etiķetes dusmīgs lācis. Pipara ekstrakta stiprums: 4 000 000 Skovila asuma vienības, kas ir riktīgi daudz. Parastie pārtikas halapenjo pipari sasniedz ap 5000, bet asākie čili – ap 2 000 000 asuma vienības. Tīro, aktīvo dedzinošo vielu procentuālais daudzums – 2,64%. Parastajiem pašaizsardzības baloniņiem tas ir līdz 1%, policijas izmantotajiem – līdz 2%, pretlāču – ap 2%. Tā ka vajadzētu pietikt. Tirgū pieejami arī lētāki un mazākas jaudas baloniņi.
Pārdevējas Dace un Ina stāsta, ka baloniņus ļaudis sākuši pirkt pēc lāča viesizrādes pilsētā, pat piecus dienā. Meža darbinieki, mērnieki, mammas pusaudžiem, pat makšķernieki, kas to nekad nav darījuši. Abas pārdevējas ir sēņotājas, pašas vēl domās, ko sēņu laikā darīs. Ina smej, ka līdz šim drošības sajūtu mežā nodrošinājis vai nu suns, vai vīrietis.
Bauskas mednieku, makšķernieku un ieroču veikalā, kur nesen iegriezos, neviens vēl nebija meklējis līdzekļus pret lāčiem. Tas arī saprotams, jo Zemgales pusē tie reti manīti. Lāči apdzīvo Vidzemi, Latgali un Sēliju. Tas ļoti labi redzams lāču monitoringa kartē.
Kā lietot baloniņu
Kā portālā "medibam.lv" raksta kolēģe un arī medniece Linda Dombrovska, viens no efektīvākajiem veidiem, kā sevi pasargāt no iespējamā lāča uzbrukuma, ir tieši piparu gāze, kas ir visā pasaulē atzīts efektīvs lāču aizbiedēšanas veids. Pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Ja uzbrūk lācis, Linda Dombrovska iesaka:
1. Paņemt baloniņu, kas ir pie jostas (aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti).
2. Noņemt drošinātāju.
3. Turēt baloniņu ar abām rokām.
4. Tēmēt lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju.
5. Smidzināt maziem, īsiem intervāliem divas trīs sekundes.
6. Ja lācis turpina tuvoties, atkārtot smidzināšanu.
7. Uzlikt baloniņam drošinātāju.
Pipara gāzes efektivitāti var ietekmēt vēja virziens, no tās var ciest arī cilvēks, bet tas tomēr nav tik ļauni, kā tapt lāča sakostam.
Ziņojiet par lāčiem
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu, kurš pamanījis lāci vai tā klātbūtnes pazīmes, par to ziņot dabas novērojumu portālā "Dabas dati", pievienojot iespējami precīzu informāciju, tostarp fiksējot novērojumu foto.
Saskaņā ar jaunākajiem monitoringa datiem Latvijā uzturas vismaz 190 brūnie lāči. Populācijas novērtēšanai tiek izmantots gan sistemātisks monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām, gan ģenētiskās analīzes, kurās pēc matu, ekskrementu un siekalu paraugiem iespējams identificēt konkrētus indivīdus. Sabiedrības ziņojumi ir būtisks papildinājums šai informācijai, jo palīdz labāk izprast lāču izplatību un pārvietošanās paradumus.
Ikviens, kurš dabā pamana lāča klātbūtnes zīmes – pēdu nospiedumus, apmatojumu, ekskrementus, skrāpējumus, dravu vai citu objektu postījumus – vai arī ir iemūžinājis lāci foto vai video, tostarp novērošanas kamerā, aicināts ziņot par novērojumu portālā "Dabas dati". Ziņojumā obligāti jānorāda precīzs novērojuma datums, kā arī GPS koordinātas. Būtiska ir arī lāča klātbūtnes pazīmju fiksēšana foto vai video ar laika zīmogu.
Ja tiek pamanīti lāča pēdu nospiedumi, iedzīvotāji aicināti tos nofotografēt no augšas. Tā kā pastāv tieša saistība starp lāča vecuma grupu, priekšķepas izmēru un svaru, lāču monitoringam īpaši būtiski ir fiksēt tieši priekšķepu, turklāt svarīgi ir izmērīt to platākajā vietā. Ja līdzi nav mērlentes, lai precīzi noteiktu priekšķepas platumu, blakus nospiedumam var novietot kādu mēroga noteikšanai derīgu izmērāmu priekšmetu, piemēram, bankas karti vai sērkociņu kastīti.
2025. gadā apkopotas ziņas par 827 nejaušiem lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumiem.
DAP uzsver, ka, neskatoties uz lāču skaita pieaugumu un to izplatīšanos jaunos reģionos, iespējas mežā aci pret aci satikt lāci joprojām ir mazas. Lācis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks un no cilvēka klātbūtnes laikus izvairās. To apliecina arī fakts, ka pat dabas pētniekiem monitoringa gaitā klātienē ieraudzīt lāci izdodas ārkārtīgi reti, lai gan viņi gadiem ilgi mērķtiecīgi apseko lāču apdzīvotās teritorijas.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode iepriekš medijiem paudusi uzskatu, ka Latvijā šobrīd lielāko apdraudējumu neradot lāči, bet gan cilvēku rīcība, sastopoties ar lāci. "To spilgti ilustrē situācija Jēkabpilī, kur dienas gaišajā laikā pilsētvidē ieklīda lācis. Cilvēki primāri nevis informēja pašvaldību, bet dzenāja lāci ar automašīnām, skrēja pat pakaļ un filmēja, tādējādi radot lācim paaugstinātu stresu un bīstamas situācijas, jo stresa apstākļos lācis var uzbrukt," aģentūra LETA citē Strodi. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka lācis var tikt likvidēts tikai tad, ja ir konstatēts tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, taču Jēkabpilī šāda situācija nebija.
Lāči Latvijas pilsētvidē nav bieži redzēti. To ienākšanai pilsētā var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pavasaros iepriekšējā gadā dzimušie un jau paaugušies lācēni atdalās no mātes un, klejojot lielos attālumos, izvēlas savu teritoriju. Otrkārt, pilsētvidē ir brīvi pieejama barība – mājdzīvnieku barība, nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki, medību barotavas vai bišu dravas vilina savvaļas zvērus pārvietoties tuvāk cilvēkiem, kur ir brīvi pieejami pārtikas krājumi. Treškārt, lācis, šķērsojot nepazīstamas teritorijas, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt. Visbeidzot, var gadīties arī, ka lācis pilsētu tikai šķērso, lai nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis pilsētvidē ar mērķi te palikt, lēš Strode.
Vāc parakstus
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tikmēr publicētas divas dažādas iniciatīvas. Ierosinājuma "Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu" autors Kaspars Lūsis aicina grozīt likumus par sugu aizsardzību un medībām, ļaujot atkāpties no stingrās to aizsardzības ne tikai tad, kad cilvēkam jau nodarīts "nopietns kaitējums", bet arī ļaut aizsargāties preventīvi – sabiedrības drošības interešu vārdā. Iniciatīvā aicināts lāčus likumā klasificēt to kā "limitēti medījamu sugu". Līdz 17. jūnijam par iniciatīvu bija parakstījušies 5268 cilvēki (lai rosinājumu iesniegtu Saeimā, nepieciešami vismaz 10 000 paraksti).
Tai sekojusi otra, pretēja iniciatīva "Pret lāču medību atļaušanu", kuras autori aicina "medību vietā ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas un elektrožogu sistēmas, saglabājot lāča kā stingri aizsargājamas sugas statusu". Iniciatīvas iesniedzējs Martins Roberts Saulevičs raksta: "Piedāvāju nostiprināt brūnā lāča aizsardzību Latvijas likumdošanā, vienlaikus ieviešot efektīvus konfliktnovēršanas mehānismus, kas ļauj aizsargāt gan lāčus, gan cilvēku intereses." Rosinājumā uzskaitītas arī vairākas idejas, ko darīt. Līdz 17. jūnijam par šo iniciatīvu bija parakstījušies 1095 cilvēki.
***
Cilvēks nav lāča medījums, bet...
Zinātnieki uzsver – lāča uzvedība var būt saistīta ar ziņkāri, barības aizsardzību, mazuļu aizsardzību, izbīli vai dominanci. Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" apkopojis informāciju un ieteikumus no dažādiem avotiem, bet uzreiz norāda: cilvēks nav Eiropas brūno lāču iespējamais medījums. Tomēr zināma bīstamība ir. Tāpat izskatās, ka dažus padomus vieglāk sniegt nekā izpildīt, ja tas brīdis pienāks...
Pirms došanās mežā vērts noskaņoties uz skaļu uzvedību, pamanāmību, savu līdzgaitnieku, it sevišķi bērnu, senioru un suņu, uzmanīšanu. Suni turēt pavadā. Informēt tuviniekus, kurp dodaties. Ņemt līdzi mobilo telefonu, pretlāču baloniņu, nazi, izturīgu spieķi.
– Vadlīnijas par lāčdrošību
• Ja iespējams, neapmeklējiet lāču biežas uzturēšanās un tos pievilinošas vietas (dzīvnieku piebarošanas vietas, lopu kapsētas, pamestus ābeļdārzus).
• Atturieties no savrupu teritoriju apmeklēšanas agrās rīta un vēlās vakara stundās.
• Esiet modri! Lācis vāji redz, toties tam ir lieliska oža un dzirde. Tas ir veikls skrējējs, labi peld un kokos kāpj daudz veiklāk nekā cilvēks. Labāk būt pavēja pusē. Lāča stāvēšana uz pakaļkājām neliecina par agresiju.
• Bīstamākās var būt lāču mātes ar lācēniem, kā arī pēkšņi pārsteigts lācis. Nekontaktējieties ar lācēniem.
• Lācis ir visēdājs, kurš lieliski piemērojas cilvēku dzīves vietām, ir gatavs piekļūt visam, kur ir barība (komposts, atstāta dzīvnieku barība, bišu dravas u. tml.). Neveidot lācim saikni ar pārtiku, ko izmanto cilvēks.
• Izvairieties no konfrontācijas, neuzbrukt, nevajāt, nebarot un neizaicināt lāci, nelīst dzīvnieku alās.
• Nepārsteidziet lāci, ja tas neapzinās tavu klātbūtni. Ja lācis pārsteidz, saglabājiet mieru. Satiekoties ar lāci, dodiet tam iespēju izvairīties no konflikta ar jums (brīvs atkāpšanās ceļš).
– Ja lācis pamana cilvēku:
• Dodiet ziņu, ka esat cilvēks, mierīgi runājot, nedaudz paceļot balsi.
• Ja iespējams, pakāpieties drošākā augstākā vietā, izliecieties lielāks, nekā esat, mierīgi paceļot un vicinot rokas; izņēmums var būt, ja sastopat lāča māti ar lācēniem, tad lieliski noder būt nepamanāmākam.
• Ja lācis netuvojas, tad dodiet lācim vietu, lēnām attālinoties, un vienlaikus to pieskatot, nepagrieziet pret lāci pilnībā muguru un neskrieniet, centieties pamest satikšanas vietu.
• Ja lācis lēnām sāk tuvoties vai sekot, apstājieties uz vietas un atkārtojiet jau iepriekš veiktās darbības ar lēnu, pārliecinošu balsi un paceltām rokām, saglabājiet mieru un neagresīvi aizstāviet savu nosacīto pozīciju, turiet gatavībā savu gāzes baloniņu; attālināšanās no sekojoša lāča var mudināt to sekot jums.
• Ja lācis jūs ignorē, turpiniet attālināties, tāpat, ja tas attālinās – dodieties prom no kontakta vietas.
• Ja lācis vienaldzīgi lēni seko, saglabājiet mieru un lēnām turpiniet attālināties.
– Ko darīt, ja lācis ir manāmi satraukts, agresīvs vai uzbrūkošs
Ja lācis ir satraukts, tad šūpo galvu uz priekšu un atpakaļ, izdod dziļas elsas, klabina zobus vai sitas pret zemi. Lāča aizsardzības izrādes ir taktika, kas paredzēta, lai izslēgtu potenciālos draudus. Jums nekas cits neatliek, kā sagatavoties tuvas sadursmes situācijai. Jāņem vērā – jūsu reakcija var būt lielākais noteicošais faktors tam, vai lācis uzbruks.
• Neatkarīgi no uzbrukuma veida jūsu reakcijai jābūt vienādai – stāvot uz vietas un izrādot mierīgu pārliecību, ar gatavību sevi aizstāvēt (piemēram, ar pretlāču aerosolu rokās), nekrītiet panikā.
• Tas var būt lāča blefa skrējiens, kas bieži izskatās kā īsi lēcienu uzbrukumi, kas beidzas tūlīt pēc sākuma.
• Saglabājiet mieru un savu pozīciju, neskrieniet prom; lietojiet pretlāču aerosolu (centieties lietot pa vējam); stāviet mierīgi, izliecieties pēc iespējas lielāks un turpiniet runāt ar lāci dziļā balsī.
– Ja lācis tomēr nonācis kontaktā ar jums
• Apgulieties uz vēdera un pēc iespējas labāk apsedziet galvu un kaklu ar rokām un plaukstām. Muguras aizsardzībai var noderēt mugursoma;
• Guļot stabilitātei (lai lācis nevar jūs viegli viļāt) izpletiet plati kājas.
• Palikšana mierā parasti izbeidz lāča agresiju. Pēc tam kad lācis ir jūs apostījis, saglabājiet mieru un guliet uz zemes, lai lācim būtu laiks pamest teritoriju.
– Ja lācis tomēr izlēmis, ka esat drauds (lācis parasti pirms tam nolaiž galvu, pieglauž ausis un var elsot un klabināt zobus):
• Cīnieties par savu dzīvību pretī ar visu spēku, uzvedieties agresīvi.
• Centieties trāpīt lāča vārīgākajās vietās – galvā, purnā, acīs.
• Kliedziet, bļaujiet, lietojiet visus iespējamos papildlīdzekļus, centieties sargāt seju, kaklu un vēderu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
