Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 22:40
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Ēdoles pamatskolas direktores vietniece Ligita Mateviča pirms skolas slēgšanas šķiro un nes ārā dažādas mantas. Citas novadu skolu bibliotēkas braucot un lūkojot sev mēbeles, grāmatas, tehniku, citas mantas. Nevajadzīgās grāmatas – makulatūrā.
Daudzi Latvijas cilvēki ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā ar smagu sirdi medijos lasīja ziņu par kārtējo mazo skolu slēgšanu. Kuldīgas novada pašvaldība jūnija sākumā informēja, ka, izvērtējot aktuālos datus uz šī gada 31. maiju, stājies spēkā pagājušā gada 30. oktobrī pieņemtais novada domes lēmums – skolēnu trūkuma dēļ no 1. augusta Ēdoles pamatskola un Z. A. Meierovica Kabiles pamatskola beigs darbību. Aktuālie Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes dati uz 31. maiju apliecinot, ka Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolā mācījās 38 skolēni, tajā skaitā 14 bērni pirmsskolā, turklāt 8. klasē mācījās viens skolēns. Savukārt Ēdoles pamatskolā bija 45 skolēni, tajā skaitā 22 pirmsskolā, 1. un 3. klase nebija nokomplektēta. Pašvaldība pamatojusi, ka "papildus izglītības kvalitātes un pedagogu pieejamības izaicinājumiem skolu uzturēšana radītu būtisku slogu pašvaldības budžetam" – atbilstoši jaunajiem valsts noteikumiem pašvaldībai no sava budžeta vajadzētu piemaksāt vairāk nekā 281 000 eiro gadā tikai pedagogu un personāla algām: 156 493 eiro Kabilē un 125 381 eiro Ēdolē.
"Pārmaiņas nekad nav vieglas. [..] Esam vairākkārt tikušies ar pedagogiem un vecākiem, kā arī notikušas individuālas klātienes sarunas ar ģimenēm, uzklausot vajadzības un rodot skaidrus risinājumus gan transporta nodrošināšanai, gan interešu izglītības un mācību procesa turpināšanai. Gandrīz visas ģimenes jau ir izvēlējušās jaunas izglītības iestādes," publiskajā paziņojumā 8. jūnijā raksta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji un turpina: "Šis lēmums atspoguļo norises visā valstī. Izglītības un zinātnes ministrijas prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam skolēnu skaits Latvijā samazināsies par 45%. Jau šobrīd redzam, ka lielajām skolām ir izaicinājumi piesaistīt pedagogus, bet mazajām tas ir vēl nesalīdzināmi grūtāk."
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Programma skolā" nosaka jaunus kritērijus. Viens no kritērijiem ir skolēnu skaits klašu grupās, kas ir pārbaudījums vairākām lauku skolām, vērtējot demogrāfiskās situācijas prognozes ilgtermiņā. Ja pašvaldība vēlas saglabāt skolu, kas valsts noteiktajiem kritērijiem neatbilst, tad tai ir jānodrošina līdzfinansējums pedagogu darba samaksai. Tāpēc daudzu pašvaldību domēm šogad nācās lemt par skolu slēgšanu vai reorganizāciju no šā gada 1. septembra, kad pilnībā būs jāpāriet uz jauno izglītības iestāžu finansēšanas modeli.
Kuldīgas novada pašvaldība piebilst, ka tā vērtēšot vēsturisko skolu ēku turpmākās izmantošanas iespējas, lai tās arī turpmāk "kalpotu vietējai kopienai un dotu pienesumu pagastu attīstībai".
"Latvijas Avīze" tikās ar pēdējām skolu vadītājām: viena skolās pavadījusi visu mūžu, otra – gadu, kā pati mazliet rūgti nosaka, norīkota, lai skolu aizslēgtu.
Skolā viss darba mūžs
Ēdoles pamatskolas direktores vietniece Ligita Mateviča ir skolotāja Ēdolē kopš 1980. gada – sākumā bērnudārzā, kopš 1987. gada – mūzikas skolotāja, vēlāk apguvusi arī citus priekšmetus.
Cik rosīga dzīve bija, kad sākāt strādāt?
L. Mateviča: Ļoti aktīva. Tāda Ēdoles skola bijusi visos laikos. Dažādi pulciņi, kori, deju kolektīvi. Labs mācību darbs. Darbīgi skolotāji, kas daudz neskatījās uz darba samaksu, bet atdeva sevi bērniem, strādāja ar ģimenēm. Atsaucīgi vecāki. Ļoti ģimeniska vide. Autobusu šoferi vienmēr par mūsu skolēniem teikuši labus vārdus: pieklājīgi, nelauž krēslus. Skolotāji Ēdolē darbu uzskatīja par misiju, sevišķi pēdējos gadus, kad daudzus darbus darījām bez samaksas, piemēram, individuālās nodarbības bērniem ar mācīšanās traucējumiem.
Jebkuras skolas slēgšana ir sāpīga bērniem, vecākiem, skolotājiem...
Mums šogad nebija 1. un arī 3. klases. Pērnvasar vēl direktors personīgi brauca pie ģimenēm un runāja, bet līdz vecākiem jau bija aizgājušas ziņas no pašvaldības, ka Ēdolē skolas drīz nebūs, nav jēgas tur uzsākt mācības, kaut gan mēs paši to nezinājām. Oktobrī mums bija 46 skolēni un vēl 22 bērni pirmsskolas izglītības iestādē. Pašvaldība teica: gaidīsim līdz maija beigām, varbūt notiks brīnums. Nenotika. Nepaliks arī pirmsskolas iestāde – bērnus vedīs uz Alsungu. Nav jau tālu: deviņi kilometri, ceļš labs. Arī skolēni pārsvarā dosies uz Alsungu, daļa – vairāk no vecākām klasēm – gan izvēlējušies Kuldīgu, kas ir divreiz tālāk.
Bet būsim godīgi: bērnu maz un skolas tieši tāpēc tiek slēgtas. Un arī Ēdolē, kā izskatās, viss gāja uz to.
Jā, bet varbūt vieta tukša nepaliks. Dzīvošanai jau Ēdole ļoti jauka vieta. Sāp sirds, ka daudzi jaunieši pārceļas uz dzīvi ārzemēs.
Vai skolas slēgšana bija loģiskas beigas?
Ja noteikts konkrēts skolēnu skaits, bet viņu nav... Gan mazāk iedzīvotāju palicis, gan mazāk dzimst. Agrāk sētas bija pilnas ar bērniem, tagad kādu redz paretam.
Visi skolēni un skolotāji atradīs sev vietu?
Ar to, domāju, nav problēmu. Skolotāji, kas izdeguši, atpūtīsies, kāds var būt ko citu pameklēs. Kas pensionāri kā es, var izvēlēties doties pensijā. Vairāki skolotāji jau strādāja arī citās skolās. No 1. augusta mūsu skola tiekot izņemta no skolu reģistra. Personīgi strādāt neraujos savos 68 gados. Ja būs kādi piedāvājumi, skatīšos. Varu mācīt matemātiku, latviešu valodu, Džimbas programmu par drošību un attiecībām. Pērnruden pabeidzu vācu valodas kursus, varu mācīt arī šo svešvalodu.
Šodien, kad esmu atbraucis pie jums, redzu, ka nesat ārā un liekat konteineros dažādas mantas, arī grāmatas.
Novadu skolu bibliotēkas brauc un lūko sev mēbeles, grāmatas, tehniku, citas mantas. Nevajadzīgās grāmatas, cits no papīra – makulatūrā. Neko labu jau ārā nesviežam. Skumjākais, ka vēl nezinām, kas skolas ēkās būs un vai būs. Tās ir labā stāvoklī, zemes siltumsūkņa apkure. Liela, skaista sporta halle – tai gan noteikti jāpaliek pieejamai arī vietējiem.
Atnāca, lai aizslēgtu
Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktore Inta Brasle gadu bija arī Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolas vadītāja.
I. Brasle: Jā, esmu direktora pienākumu izpildītāja – līdz 1. augustam. Jau pirms diviem gadiem runāja, ka slēgs skolu, bet tas neīstenojās, taču tas bija signāls – labi nav. Un daļa vecāku izņēma bērnus no skolas. Pagājušogad iepriekšēja direktora pienākumu izpildītāja darbu nevēlējās pildīt, jaunu direktoru nemeklēja un šo darbu piedāvāja man. Sākām labi, bet... Oktobrī bija pašvaldības domes sēdes lēmums – ja līdz 31. maijam nebūs vajadzīgais skolēnu skaits, skolu slēgs. Bija 38 skolēni. Līdz vajadzīgajam skaitam – 90 – tas ir tālu. Bērnu trūkuma dēļ rudenī neatvērām arī 1. klasi, kas arī bija signāls vecākiem, ka skolu slēgs. Un atkal daži skolēni aizgāja uz citām skolām, sak, iestaigājam taku, jo nākamgad tāpat skola jāmaina, satiksme ar 30 kilometru attālumā esošo Kuldīgu laba un ceļš arī, Kuldīgā labs sporta, mākslas, mūzikas skolu piedāvājums, daļa jau tāpat tiek uz tām vadāta, daļai vecākie brāļi un māsas jau mācās Kuldīgā.
Tāds dabisks process...
Tuvāk gan ir Vārme – desmit kilometri. Pašvaldība uz to virza Kabiles bērnus, nodrošinot nokļūšanu uz tuvāko izglītības iestādi, bet izvēle paliek bērnu vecāku ziņā – dominē tomēr Kuldīgas virziens. Pilsētā tomēr ir labākas pēcskolas aktivitātes.
Vismaz bērnudārzs Kabilē paliek?
Tajā pašlaik ir 14 bērni. Arī to slēgs.
Zināms, ka skolas ēkā būšot aprūpes nams. Tas ir cerīgi, jo ēka ir skaista un labi uzturēta. Piezvanīja bijusī absolvente: "Kā tad tā – skolu slēdz?" Atbildēju, ka bērnu nav, pavaicāju, kur tad viņas bērni un mazbērni? Ak, dzīve uz Rīgu aizvedusi... Lūk, atbilde, kāpēc skolu slēdz.
Objektīvi.
Jā, bet vai godīgi pret mazo ciemu? Nē, nav. Sāpīgi. Bet ko lai dara, ka cilvēki izvēlējušies dzīvot pilsētās vai ārzemēs, kur vieglāk darbu atrast? Saglabāt skolas ar ļoti mazu skolēnu skaitu, ievērojot visas mūsdienu prasības, ir ļoti dārgi. Vai mēs to varam atļauties?
Vai skolotāji visi atraduši citu darbu?
Daļa no 18 skolotājiem dodas pensijā, daļa bija apvienojuši darbu Kabilē ar darbu Vārmes skolā, divas atradušas darbu citās skolās.
***
Skolas Latvijā
– Latvijā 2025./2026. mācību gadā darbojās 477 pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, gadu iepriekš – 481, bet vēl pirms tam – 563.
– Latvijā kopumā 2025./2026. mācību gadā mācības vispārizglītojošajās skolās sāka 223 696 skolēni. Iepriekšējā mācību gadā skolēnu skaits bija 224 322.
– Vispārizglītojošajās skolās 2025./2026. mācību gadā strādāja 26 222 pedagogi.
***
Ēdoles skolai – 204 gadi
Ēdoles skolas mājaslapā internetā var izlasīt interesantus faktus par skolas vēsturi, kas apkopoti G. Meieres grāmatā "Dzīve Ēdoles skolā cauri laiku lokiem". Publicējam dažus no tiem.
– Ēdoles skola dibināta 1822. gada 22. aprīlī un ir viena no vecākajām skolām Kuldīgas novadā. Skolu atvēra pēc izglītības reformas 1817. gadā, kura bija saistīta ar dzimtbūšanas atcelšanu un kas noteica, ka katrā pagastā ir atverama vismaz viena pagastskola.
– Skola darbību uzsāka barona H. F. fon Bēra speciāli šim nolūkam celtajā ēkā. 1832. gadā skolas pirmā ēka, koka nams, kļuvis par šauru skolas vajadzībām, un tā vietā tika uzbūvēts jauns mūra nams, kas stāv vēl šodien.
– 1841. gadā skolā mācījās 150 skolēni. Šajā laikā par skolotāju strādāja Fricis Zēbergs, kurš pie skolas ierīkojis augļudārzu ar ābelēm un slavenajiem Ēdoles saldajiem ķiršiem. Kad 1848. gadā Kurzemē izplatās holera, skolā uz pāris mēnešiem tiek ierīkota slimnīca. Šajā laikā Ēdolē ierodas 22 gadus vecais Krišjāni Valdemārs, kurš nodibināja lasītāju biedrību un lika pamatus pirmajai latviešu bibliotēkai.
– 1875. gadā skolā mācās 109 skolēni. 1876. gadā blakus vecajai skolas ēkai atklāta jauna skolas ēka divos stāvos. Kā skola šis nams kalpoja līdz 1965. gadam.
– 1922. gadā skolas ēkā ievilkta elektrība, bet 1923. gadā skola tika pie sava zīmoga, kas parādījās uz visiem svarīgajiem skolas dokumentiem, tai skaitā, skolas beigšanas apliecībām. Ēdoles skola šajā laikā bija arī vienīgā Kuldīgas lauku novadā, kurā bija kopgalds un kopmītnes.
– Padomju gados kādu laiku skola atradās četrās ēkās, no kurām viena bija pils – tā skolas vajadzībām atvēlēja 12 telpas. Pēc jaunā skolas korpusa nodošanas 1965. gadā ieviesta kabinetu sistēma, bet vecajā skolas ēkā ierīkots internāts. Skola tika atzīta par vienu no modernākajām skolām Kuldīgas rajonā. 2009. gadā atklāta jauna sporta halle.
Avots: edolesskola.kuldiga.lv
***
Kabiles skolai – 168 gadi
Vietnē "skola.kabile.lv" var lasīt par Kabiles skolas vēsturi. Lūk, daži fakti.
– 1784. gadā Kabiles mācītājs Hermanis Frīdrihs Dullo ierosinājis zemnieku izglītošanu, tādējādi jau astoņpadsmitajā gadsimtā Kabiles muižas dzimtcilvēku bērni kļuva par vieniem no pirmajiem latviešu skolniekiem Kurzemē. Vispirms skola atradās mācītājmuižā, bet no 1792. gada Jaunajā muižā pie baznīcas.
– Gruntsakmens pašreizējai skolas ēkai likts 1856. gada 2. decembrī. Jauno skolu iesvēta 1858. gada 4. decembrī. Skolā bija tikai 1. klase, bet tajā bija iestājušies 174 skolēni. 20. gadsimta sākumā skola bija jau trīsklasīga.
– Latvijas brīvvalsts laikā (no 1918. gada) skolā mācās apmēram 150–200 skolēnu – 1933./1934. mācību gadā skolēnu skaits pieaudzis līdz 200. 1936. gadā Kabiles 6–klasīgā pamatskola tiek pārdēvēta par Zigfrīda Meierovica pamatskolu. 1938./1939. m. g. skolas telpās visiem skolniekiem nav vietas (to ir jau 238), tādēļ otro klasi izvieto pagasta nama zālē.
– 1954. gadā mācības skolā sāk vidusskolas 8. klase. Skolā atkal kļūst pašauri ar telpām, tādēļ 1964. gadā pavasarī tiek likti pamati skolas piebūvei (nodota 1968. gadā).
– 2007. gadā notiek vidusskolas 47. (pēdējais) izlaidums. No 2010. gada skolas nosaukums ir Z. A. Meierovica Kabiles pamatskola.
Avots: "skola.kabile.lv"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
