Sestdiena, 2026. gada 07. novembris 23:55
Vārda dienas: Helma, Lotārs
"Nenoguli savu nākotni," mudina Centrālā vēlēšanu komisija. Lai gan balsojums būs tikai oktobrī, ar iesniegtajiem sarakstiem, kandidātiem un programmām var iepazīties jau tagad.
Beigusies kandidātu sarakstu iesniegšana 15. Saeimas vēlēšanām. Šogad iekļūt parlamentā vēlas 14 politiskie spēki. Tas ir mazāk nekā pirms četriem gadiem, kad par vietām Saeimā sacentās 19 partijas un partiju apvienības. Tāpat kā 2022. gadā arī tagad daļai politisko spēku, visticamāk, mērķis varētu būt nevis 5%, bet 2% barjeras pārvarēšana, kas ļautu pretendēt uz nelielu valsts budžeta finansējumu politiskās darbības turpināšanai.
Latvijas Televīzijas publiskotā SKDS aptauja, kas notika pēc valdības maiņas, parāda premjera partijas "Apvienotais saraksts" reitinga kāpumu. No varas partijām labākas iespējas iekļūt parlamentā ir arī Nacionālajai apvienībai, bet "Jaunā Vienotība" ("JV") un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) abas tagad balansē uz 5% robežas. Reitingu tabulā tās apsteidz ne tikai opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") un "Progresīvie", bet arī parlamentā līdz šim nepārstāvētā "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši".
Pirmdien, 6. jūlijā, notika kandidātu sarakstu numuru izloze, pēc kuras sāksies īstā kampaņa, kas kulmināciju sasniegs septembrī. Pieredze rāda, ka vēlēšanu iznākumā daudz ko var izšķirt pēdējās nedēļas, kad sarakstu līderiem un premjera amata kandidātiem ir iespēja parādīt sevi arī mediju rīkotajās debatēs.
Sarakstos kopā ir iekļauti 1434 kandidāti. Taču viņu pārbaudi vēl veiks Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, lai pārliecinātos, vai kandidāti atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Iespējams, ka pēc pārbaudes kādu kandidātu nāksies svītrot. Par sniegto ziņu (piemēram, iegūto izglītību) patiesumu atbild kandidāti, bet, ja pēc laika konstatēs, ka ir sniegtas nepatiesas ziņas, ievēlētajam deputātam var nākties zaudēt amatu.
Pilnu sarakstu, kurā ir 125 kandidāti, iesniegusi tikai puse politisko spēku – Saeimā pārstāvētās partijas un "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši". Pašvaldībās pārstāvēto partiju sarakstos ir daudz vietvaru deputātu, kuru vidū arī vairāki pašvaldību vadītāji, kas amatā ievēlēti tikai pirms gada, kad solīja strādāt četrus gadus vietējo iedzīvotāju labā. Viņu vidū ir, piemēram, Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns ("AS"), Madonas novada priekšsēdis Agris Lungevičs (ZZS), Aizkraukles novada priekšsēdis Leons Līdums ("Latvijas attīstībai"). Kandidē arī vairāki bijušie mēri, piemēram, Aivars Okmanis (NA), Dagnis Straubergs ("AS"), Aivars Priedols (ZZS).
No "Apvienotā saraksta" kā Latvijas Zaļās partijas biedrs startē Raimonds Vējonis kurš bija Valsts prezidents no 2015. līdz 2019. gadam. Šis nav pirmais gadījums, kad prezidents kandidē Saeimas vēlēšanās. No apvienības "Par labu Latviju" 10. Saeimā ievēlēja prezidentu Gunti Ulmani, kurš 1993. gadā bija ievēlēts arī 5. Saeimā, kas viņu izraudzījās prezidenta amatam. Arī prezidents Valdis Zatlers pēc tam, kad bija ierosinājis 10. Saeimas atlaišanu, kandidēja un tika ievēlēts 11. Saeimā no paša dibinātās Zatlera Reformu partijas.
Tikai divi jauni pieteikumi politikā
Pieteikto partiju sarakstā ir vairāki jauni nosaukumi, bet par jauniem politiskajiem spēkiem, kuriem šīs būs pirmās vēlēšanas, var uzskatīt tikai divus. Vienu no tiem – režisora Alvja Hermaņa vadīto partiju "Mēs mainām noteikumus" ("MMN") – par tādu arī var dēvēt tikai nosacīti, jo tas nav jaundibināts spēks, bet gan pārdēvēta partija "Republika". Tās iepriekšējais priekšsēdētājs bija tagadējais Kuldīgas novada deputāts Ēriks Pucens, kuru 13. Saeimā ievēlēja no "KPV LV". Šī rokāde bija nepieciešama, lai apietu likumā noteikto prasību, ka Saeimas vēlēšanās var pieteikt partijas, kas ir dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām. Taču A. Hermaņa sarakstu var uzskatīt par jaunu pieteikumu politikā. Šai partijai ir izredzes iekļūt Saeimā, taču tai ir vairākas vājās vietas. Viena no tām – ideoloģiski ļoti izplūdis un neskaidrs kandidātu sastāvs, kurā ir arī vairāki zināmi cilvēki, kas iepriekš darbojušies citos politiskajos spēkos. Savulaik līdzīgi politikā ienāca partija "KPV LV", kas kā vienots spēks līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām nenostrādāja. Partija izjuka, bet tās biedru daļa turpina savu politisko darbību citos politiskajos spēkos un kandidē arī šajās vēlēšanās.
"Mēs mainām noteikumus" līderis A. Hermanis iepriekš teica, ka ievēlēšanas gadījumā viņš neplāno aiziet no darba Jaunajā Rīgas teātrī. Saeimas deputāta amatu drīkst savienot ar radošo darbu, bet agrākie piemēri liecina, ka tas tikpat kā nav iespējams. Pēc ievēlēšanas no darba teātrī aizgāja gan "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš, kuru pirmo reizi 12. Saeimā ievēlēja no Latvijas Reģionu apvienības, gan viņa kolēģis Ivars Puga.
Otrs jaunais politiskais pieteikums vēlēšanās ir "Austošā saule Latvijai," kuru vada bijušais Nacionālās apvienības biedrs Raivis Zeltīts. Šis spēks vispirms pretendē uz Nacionālās apvienības vēlētāju daļu.
Atgriezties Saeimā šajās vēlēšanās cer partijas, kas pirms četriem gadiem palika ārpus parlamenta. Tā ir "Latvijas attīstībai" (iepriekš startēja kopā ar "Kustību Par", kuras vairāki biedri tagad kandidē no "Progresīvajiem"), kā arī Jaunā konservatīvā partija. "Latvijas attīstībai" līderu komandā nav notikušas lielas izmaiņas (tajā gan vairs nav tikai Arta Pabrika), toties JKP piesaka sevi atjaunotā sastāvā, bet daži JKP bijušie līderi kandidē citos sarakstos – piemēram, Gatis Eglītis startē no NA. Minētās partijas ir pārstāvētas arī pašvaldībās, un tām ir atbalsta bāze reģionos.
"Saskaņas centram" spēcīgi konkurenti
Par atgriešanos parlamentā kreisajā spārnā sacentīsies arī savulaik populārais "Saskaņas centrs" sava līdera Jāņa Urbanoviča vadībā, bet šis pieteikums ne tuvu nav tik pamanāms kā "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" starts vēlēšanās. Šajā spārnā ir arī "Stabilitātei", kas bija iepriekšējo vēlēšanu pārsteigums, bet partiju novājināja Saeimas frakcijas izjukšana un līdera Alekseja Rosļikova aizbēgšana uz Baltkrieviju, lai izvairītos no apcietinājuma pēc uzsāktā kriminālprocesa. Valsts drošības dienesta uzmanību A. Rosļikovs pievērsa ar saviem izteikumiem, kas bija vērsti pret latviešiem.
Vēlētāju daļu, kas ģimenē un sadzīvē sarunājas krieviski, iepriekšminētajiem spēkiem var atņemt Aināra Šlesera vadītā partija "Latvija pirmajā vietā". Šim politiskajam spēkam ir arī ambiciozs mērķis pēc vēlēšanām nokļūt valdībā, cerot uz sadrumstaloto Saeimas sastāvu. Taču te daudz ko noteiks "LPV" frakcijas jaunais sastāvs, jo sarakstā ir cilvēki, kuru iepriekšējā politiskā darbība ir pretrunā ar centriski labējo partiju politiku, piemēram, bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš kandidē ar pirmo numuru Latgalē. Šajās vēlēšanās tikpat kā nav sarakstu, par kuriem nekas nebūtu zināms. Par tādu varētu uzskatīt "Gobzema sarakstu", kas ir pārdēvētā partija "Platforma 21", bet pirms tam – "Katram un katrai". Tas, visticamāk, darīts, lai bijušā politiķa Alda Gobzema atbalstītāji atpazītu viņu pēc vārda un uzvārda maiņas – viņš startē ar pirmo numuru Rīgā kā Arigo Toro.
***
Kandidātu sarakstu izlozētie numuri
- 1. "Suverēnā vara"/ Apvienība "Jaunlatvieši"
- 2. "Mēs mainām noteikumus"
- 3. "Saskaņas centrs"
- 4. Zaļo un zemnieku savienība
- 5. Nacionālā apvienība
- 6. "Gobzema saraksts"
- 7. "Apvienotais saraksts"
- 8. "Latvija pirmajā vietā"
- 9. "Jaunā Vienotība"
- 10. Jaunā konservatīvā partija
- 11. "Latvijas attīstībai"
- 12. "Austošā saule Latvijai"
- 13. "Stabilitātei"
- 14. "Progresīvie"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
