Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 10:57
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Pirms 20 gadiem Latvijā stājās spēkā aizliegums smēķēt restorānos un bāros, bet vai attieksme šajā laikā ir mainījusies, un kā ir citās valstīs?
Nesen kāds ceļotājs soctīklā "Threads" dalījās ar Itālijā redzēto: "Viņi smirdina visur, vesela smirdināšanas kultūra. Bet kā viesmīle teica, viss sākas ar izglītību, kultūru un empātiju." Un tik tiešām – ar likumiem uz papīra vien nepietiek. Jo arī Latvijā netrūkst šādu viedokļu, kāds lasāms pie minētā ieraksta: "Ja tevi traucē, pats vari paiet maliņā."
2006. gada 1. jūlijā Latvijā stājās spēkā aizliegums smēķēt restorānos un bāros. Kā pret jebkurām izmaiņām, it sevišķi, ja kaut ko aizliedz, daļā sabiedrības bija asa pretreakcija – pīpmaņi tagad uzdzīvos tikai mājās, krogi bankrotēs, viesmīlības bizness sabruks. Kopš tā laika beigušas pastāvēt gan prastas dzertuves, gan smalki restorāni (un arī atvērti jauni), bet ne jau tāpēc, piemēram, "Vincents" 2023. gadā slēdza durvis, ka turīgi gardēži nevarēja pēc maltītes aizkūpināt cigāru – citādi nebūtu pastāvējis vēl 17 gadus pēc aizlieguma.
Deputāti savu pīpētavu nosargājuši
Kādreiz dūmus plaušās vilka arī tie, kas nemaz to negribēja. Trauksmainajā atmodas un Latvijas Republikas atdzimšanas laikā tā tas bija teju ikvienā preses konferencē. Deviņdesmito gadu sākumā Ministru Padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim pelnutrauks un cigarešu paciņa bija tikpat svarīgi piederumi kā mikrofons. Parlamenta sēžu zālē laikam gan neviens neatļāvās smēķēt, bet drīkstēja kūpināt kafejnīcās un pie kāpnēm līdzās lielajam vestibilam.
Arī citur nebija lielas atšķirības – vismaz vēl 2000. gadu sākumā sirdzēji un viņu viesi smēķēja pat Gaiļezera slimnīcas kāpnēs. Smēķēt darba kabinetos daudzos birojos bija parasta parādība. Kopš tā laika daudz dūmu aizplūdis, bet "daži dzīvnieki" tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem. Proti, tagad Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs ir aizliegts smēķēt, nedrīkst pat ierīkot speciālu telpu, taču Saeimā un Ministru kabinetā ir saglabāta šāda privilēģija – no citiem norobežota pīpotava ar ventilāciju.
Ar cigareti pa lielveikalu
Kā tad ir citur pasaulē, pirmām kārtām jau Eiropā? Kad 1998. gadā lidoju no Rīgas uz Stokholmu, SAS lidmašīnā varēja uzvilkt dūmu, bet tagad kas tāds ir neiedomājams. 1995. gadā lielveikalā Itālijā iepirkumu rati bija aprīkoti ar pelnu trauku – rullē gar plauktiem, uzvelc dūmu un prāto, kuru vīnu izvēlēties. Vēl 2007. gadā atpūtnieku iecienītajā Rodas salā Grieķijā kādā nelielā veikalā pārsteidza smēķējoši pircēji pie kases.
Tikmēr Īrija 2004. gadā kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas pilnībā aizliedza smēķēšanu darba vietās un krogos, un tās kontroles mehānisms joprojām ir viens no bargākajiem Eiropā. Nekādu izņēmumu, bāros, klubos un restorānos nav atļautas nekādas smēķētāju istabas vai nodalītas zonas. Likuma izpilde tiek stingri kontrolēta, par smēķēšanu neatļautā iekštelpā var piemērot naudas sodu līdz pat 3000 eiro.
Arī citur pīpmaņu paradīze ir beigusies, smēķēšana iekštelpās ir aizliegta gandrīz visā Eiropas Savienībā, arī pieminētajā Itālijā. Dažās valstīs, piemēram, Austrijā un Vācijā, ir stingri nodalītas smēķēšanas telpas, taču ir tendence virzīties uz pilnīgu aizliegumu. Visā ES pilnīgs aizliegums smēķēt ir birojos, valsts iestādēs, slimnīcās un stacijās, jebkurā sabiedriskajā transportā, gan vilcienos un autobusos, gan lidmašīnās un taksometros.
Aizvien stingrāk
Joprojām smēķēšanu aizliedz arī ārpus telpām, īpaši vietās, kur uzturas bērni. Ļoti stingri noteikumi ir Spānijā – aizliegts smēķēt festivālos, koncertos, brīvdabas pasākumos, 15 metru attālumā no skolām un slimnīcām, daudzviet arī pludmalēs. Barselonā, Baleāru salās un Kanārijās vairs nedrīkst rādīties ar "zārka naglu" pludmalē. Plānus par aizliegumu terasēs izskata Lielbritānija.
Zviedrija, kur smēķē mazāk kā 5% iedzīvotāju, mērķtiecīgi tuvojas statusam "valsts bez dūmiem". Šī ir pirmā valsts Eiropā, kas pilnībā aizliedza smēķēt (tostarp ecigaretes) restorānu, kafejnīcu un bāru āra terasēs. Smēķēšana ir aizliegta sabiedriskā transporta pieturās, uz dzelzceļa peroniem, rotaļu laukumos, pie ieejas publiskajās ēkās.
Vienlaikus Zviedrijā ir atļauts aiz lūpas aizbāžamais "snuss", kas visur Eiropas Savienībā ir ārpus likuma, bet zviedri tos nosargāja kā nacionālu tradīciju. Pēdējos gados Latvijā aktīvi darbojies lobijs to atļaušanai, pagaidām bez panākumiem.
Mūsdienās smēķētāju arsenālu ir papildinājušas elektroniskās cigaretes un veipi. Tie tā nesmird, taču lielākajā daļā valstu (piemēram, Spānijā, Francijā, Latvijā) uz ecigaretēm, veipiem un karsējamo tabaku attiecas tādi paši aizliegumi kā uz parastajām cigaretēm. Latvija pat aizliegusi elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, atļaujot tikai ar tabakas garšu un smaržu. Pamatojums – lai jaunieši "caur garšīgu dūmu" neradinās pie smēķēšanas.
Sodi sasniedz pat tūkstošiem eiro
Sodi par smēķēšanu neatļautās vietās Eiropā ir ļoti bargi. Spānijā pīpmaņiem pludmalēs vai pasākumos draud no 30 līdz pat 2000 eiro, bāriem, koncertzālēm, iestādēm, kas neievēro noteikumus, sods pat 600 000 eiro. Itālijā un Francijā sodi privātpersonām par smēķēšanu telpās parasti svārstās no 30 līdz 500 eiro un dubultojas, ja blakus atrodas grūtniece vai bērns. Grieķijā par smēķēšanu sabiedriskajā transportā vai telpās sods ir līdz 500 eiro – teorētiski.
Radikālākais tirdzniecības aizliegums gaidāms Lielbritānijā, kur šogad pieņēma vēsturisku likumu, paredzot pilnīgu pusaudžu smēķēšanas aizliegumu. Ikvienam, kurš dzimis 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk, Lielbritānijā nekad vairs nebūs atļauts nopirkt tabakas izstrādājumus. Vecuma slieksnis katru gadu pieaugs, līdz legāla smēķēšana šai paaudzei tiks pilnībā izskausta.
Balkāni kā pēdējais pīpmaņu patvērums
Ja nu gribas ceļot, bet nekādi nevar iztikt bez cigaretes, visbrīvāk smēķētāji Eiropā patlaban jūtas Balkānos, it īpaši Serbijā un Ziemeļmaķedonijā, kur gandrīz 40% pieaugušo smēķē katru dienu un restorānos un kafejnīcās joprojām drīkst aizkūpināt cigareti. Arī Slovākijā joprojām pastāv likuma robi, kas ļauj smēķēt noteiktos bāros, kuros netiek pasniegts ēdiens, un tirdzniecības centru kafejnīcu balkonos.
Kaut gan Bulgārijā likums aizliedz smēķēt slēgtās publiskās telpās, realitātē tā izpilde ir vājākā visā Eiropas Savienībā – naktsklubos, bāros un ziemā slēgtās terasēs smēķēšana ir ikdienas parādība. Restorānu īpašnieki labprātāk samaksā simboliskus sodus, nekā dzen klientus ārā.
Soctīklā "Threads" Ilva dalījusies Maltā (tajā, kas Vidusjūrā, nevis Latgalē) piedzīvotajā: "Tur pie sporta peldbaseina sēdēja daudz cilvēku, no kuriem daļa ik pa laikam smēķēja. Puse peldēšanas treniņa man bija tāda: peldu zem ūdens – virspusē ievelku cigarešu smaku, atkal panirstu zem ūdens – virspusē atkal dūmos."
Varētu domāt, ka ļoti brīva attieksme ir Kaukāza valstīs, bet ne. Armēnijā un Gruzijā, kaut arī daudzi smēķē, restorānu iekštelpās uzvilkt dūmu ir aizliegs un to arī ievēro.
Lai gan Vācijā smēķēšana kopumā tiek ierobežota, tā joprojām ir pārsteidzoši liberāla. Atkarībā no federālās zemes krodziņos, kur netiek pasniegts ēdiens un netiek ielaisti nepilngadīgie, joprojām atļauts smēķēt pie bāra letes. Lielākajos restorānos ir speciālas, izolētas smēķētāju istabas. Vācija pat ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur uz ielām darbojas cigarešu automāti, tikai pircējam nepieciešams apliecināt vecumu ar Vācijas ID vai bankas karti.
Ja runa ir par elektroniskajām cigaretēm un karsējamo tabaku, visbrīvāk ir Polijā un daļā Centrāleiropas, kur pieejams milzīgs garšu un aromātu klāsts, kamēr Latvija un Skandināvijas valstis tās jau aizliegušas vai ierobežojušas.
Viesmīļi vairs neklepoja
Vai šādiem aizliegumiem ir jēga? Arguments, protams, ir rūpes par veselību. Aizbildinājums, ka katrs par savām plaušām atbild pats un turklāt godīgie pīpmaņi maksā akcīzi, kritiku neiztur. Par vēža un citu slimību ārstēšanu lielāko daļu izmaksu uzņemas valsts un ar saviem nodokļiem arī nesmēķētāji, bet cilvēku zaudēto dzīvību naudā pat nevar izmērīt.
Daudzi nav aizdomājušies, ka cieš ne tikai smēķētāju veselība. Viens no slavenākajiem pētījumiem veikts Īrijā un Skotijā uzreiz pēc aizliegumu ieviešanas. Pirms tam lielākā daļa bāru darbinieku cieta no hroniska klepus, rīkles kairinājuma un sēkšanas. Tikai divus mēnešus pēc tam, kad krogos aizliedza smēķēt, elpceļu un rīkles kairinājuma simptomi šiem darbiniekiem samazinājās par 26 līdz 33 procentiem.
Zinātnieki nosaka pasīvās smēķēšanas sekas, pārbaudot kotinīna (nikotīna sabrukšanas produkta) līmeni siekalās vai urīnā. Pētījumos visā Eiropā un ASV noskaidrots, ka nesmēķējošu bārmeņu un viesmīļu organismā kotinīna līmenis nokritās par 75 līdz pat 90% jau pirmajā mēnesī pēc aizlieguma ieviešanas. Tas pierāda, ka viņu ķermenis beidza uzsūkt nikotīnu no gaisa darba vietā. Jāatgādina, ka šiem cilvēkiem nebija iespējas vienkārši paiet maliņā, bet tikai mainīt darbu.
Pirms likuma ieviešanas krogos sīko dūmu daļiņu koncentrācija bieži vien desmitkārtīgi pārsniedza Pasaules Veselības organizācijas drošības normas, bet pēc tam piesārņojuma līmenis saruka vidēji par 80 līdz 90 procentiem. Bāru darbinieku vidū akūtu sirds problēmu un infarktu skaits pēc aizliegumiem samazinājās straujāk nekā vidēji sabiedrībā. Statistiskie modeļi apliecina, ka bezdūmu likumi šajā nozarē ilgtermiņā novērš tūkstošiem priekšlaicīgu nāves gadījumu no plaušu vēža un citām slimībām – dzīvs, veselīgs bārmenis noteikti ir labāks arī kroga saimniekam.
Dūmu izzušana visātrāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Kad Īrija ieviesa pasaulē pirmo aizliegumu krogos, jau pirmajā gadā uzņemšana slimnīcās ar akūtu koronāro sindromu samazinājās par 12%, pēc trim gadiem kritums sasniedza jau aptuveni 36 procentus.
Mazāk izdevumu par tīrīšanu
Pretēji tabakas industrijas un skeptiķu sākotnējām prognozēm par masveida bankrotiem, smēķēšanas aizliegumi kopumā nav atstājuši negatīvu ietekmi bāru un restorānu peļņai. Milzīga sabiedrības daļa, kas iepriekš izvairījās no bāriem un naktsklubiem nepatīkamā smārda dēļ, sāka tos apmeklēt daudz biežāk. Restorāni un kafejnīcas pat piedzīvoja krasu apgrozījuma pieaugumu brīvdienās.
Arī smēķētāji nav pazuduši pilnībā, bet ik pa laikam izgāja uzsmēķēt ārā, uz terases, kur tas atļauts. Vērienīgā pētījumā Norvēģijā, kas salīdzināja restorānu ieņēmumus pirms un pēc aizlieguma, secināts, ka likums nav izraisījis nekādu statistiski ticamu kritumu. Vienīgais segments, kur dažkārt vērojams peļņas kritums (aptuveni par 5 līdz 10%), ir azartspēļu elles – cilvēki, kuri spēlē pokeru vai spēļu automātus, mēdz smēķēt daudz intensīvāk.
Interesanti, ka aizliegums smēķēt iekštelpās bāriem palīdzēja samazināt izdevumus uzkopšanai – sienas, griesti, mēbeles un paklāji vairs nebija jātīra no nikotīna nosēdumiem, vairs nebija izdegušu caurumu galdautos un mēbelēs, darbinieki kļuva veselīgāki. "Jā, kad pirms divdesmit gadiem strādāju picērijā, bija pīpētāju zonas, bija jānēsā un jāmazgā neskaitāmi pied... pelnutrauki, kur bija samesti ne tikai činčiki, bet viss kas," soctīklā "Threads" atceras Inga. "Oficiantēm sāpēja galva. Arī grīdas pēc pīpāšanas bija pied..., jo ne jau skaidrā daudzi pīpēja."
Latvijā tik labi nav veicies
Tomēr kopumā Latvijā aina nav tik priecīga. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Rīgas Stradiņa universitātes jaunākie pētījumi liecina, ka smēķēšana joprojām ir viens no galvenajiem novēršamas priekšlaicīgas nāves cēloņiem mūsu valstī – aptuveni 11% no visiem nāves gadījumiem (gadā ap 2700 aizgājēju). Īpaši dramatiska statistika ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem – šajā grupā smēķēšana ir tiešais nāves cēlonis 13,1% gadījumu. Ik gadu perifēro artēriju slimību dēļ aptuveni 1000 slimnieku – pārsvarā smēķējošiem vīriešiem – tiek amputētas kājas asinsvadu nosprostojumu dēļ.
Aplēsts, ka smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšana Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai katru gadu izmaksā vairāk nekā 800 miljonus eiro. 2024. gadā tabakas akcīzē iekasēti 283,7 miljoni eiro, kas pat kopā ar citiem nodokļiem ne tuvu nesedz minēto summu.
Kāpēc aizliegumi Latvijā nedarbojas tik labi kā citur? Atšķirībā no Īrijas vai Skandināvijas, kur aizliegumi deva tūlītēju lēcienu sabiedrības veselībai, Latvijā eksperti norāda uz izgāšanos vairāku iemeslu dēļ. Likums gan aizliedz smēķēt pieturās, uz balkoniem (ja kaimiņi iebilst) un bērnu tuvumā, taču realitātē pašvaldības policija šos pārkāpumus kontrolē ļoti reti. Tāpat sabiedrībā trūkst līdzatbildības, gandrīz nemaz netiek nodrošināts reāls, valsts apmaksāts atbalsts tiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.
Turklāt pēdējos gados fiksēts viens no straujākajiem ecigarešu lietošanas pieaugumiem visā Eiropas Savienībā. Pēc Eirobarometra datiem, Latvijā ir visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāru smēķēšanu uzsākuši tieši ar ecigaretēm. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem to lietošana pēdējos gados ir dubultojusies. SPKC dati rāda bēdīgu ainu skolās – vairāk nekā 20% skolēnu regulāri lieto ecigaretes. Aromātu aizliegums nav līdzējis, pēc SKDS datiem, nelegālo ecigarešu un veipu patēriņš Latvijā sasniedzis pusi no tirgus.
Citā pētījumā atklāts, ka 70% nepilngadīgo, kuri paši mēģinājuši nopirkt cigaretes, tās ir pārdotas bez jebkādiem jautājumiem. Tomēr vienlaikus ap 60% skolēnu un 37% pieaugušo smēķētāju Latvijā patiesībā vēlas atmest šo ieradumu, bet reāli gada laikā to spēj tikai aptuveni katrs simtais.
***
Stingrākie aizliegumi citur pasaulē
Maldīvija, Dienvidāzijas salu valsts Indijas okeānā, pirmā pasaulē pieņēma vienu no stingrākajiem pretsmēķēšanas likumiem, kas skar gan vietējos, gan tūristus. Ikvienam, kurš dzimis 2007. gada 1. janvārī vai vēlāk, pilnībā aizliegts pirkt, lietot vai saņemt dāvanā jebkādus tabakas izstrādājumus. Sods tirgotājiem par pārkāpumu sasniedz aptuveni 3200 ASV dolārus. Valstī ir pilnīgs elektronisko cigarešu un veipu aizliegums, nedrīkst ne ievest, ne pārdot, ne lietot.
Himalaju karaliste Butāna 2004. gada nogalē pirmā pasaulē pilnībā aizliedza tabakas audzēšanu, ražošanu un pārdošanu, jebkādu tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Par kontrabandu vai nelegālo tirdzniecību likums paredz cietumsodu no trim līdz pieciem gadiem bez tiesībām tikt atbrīvotam pret drošības naudu. Drīkst gan smēķēt privātā telpā, iepriekš deklarējot ievesto tabaku un samaksājot milzīgu muitas nodokli.
Meksikā kopš 2023. gada aizliegts smēķēt jebkurā publiskajā telpā: parkos, pludmalēs, viesnīcu pagalmos, stadionos un pat uz ielas, kur uzturas citi cilvēki. Drīkst aizkūpināt tikai savas privātmājas pagalmā vai speciāli ierīkotās, izolētās zonās.
Singapūrā pirmie aizliegumi stājās spēkā jau 1970. gadā, tagad aizliegts smēķēt gandrīz visur – sabiedriskā transporta pieturās, parkos, uz gājēju tiltiem, piecu metru rādiusā ap jebkuru ieeju vai autobusu pieturu. Likuma izpildi kontrolē tūkstošiem videokameru. Par nomestu izsmēķi vai smēķēšanu neatļautā vietā sods ir līdz 1000 Singapūras dolāru (675 eiro). E-cigaretes ir pilnībā nelegālas, pat par veipa turēšanu kabatā draud sods līdz 2000 dolāru (1350 eiro).
Turkmenistāna noteikusi valsts monopolu tabakas tirdzniecībai, un mērķis ir kļūt par pilnībā no šā netikuma brīvu valsti. Cigaretes drīkst pārdot tikai nedaudzos valsts veikalos, pieejamība tiek mākslīgi ierobežota – regulāri ir mēnešiem gari periodi, kad legāli nopirkt nav iespējams vispār, paciņa melnajā tirgū maksā pat 50 dolāru. Smēķēšana publiskajās vietās, arī uz ielas, ir stingri aizliegta, sods par to ir no 26 līdz 52 eiro. Medijos aizliegts rādīt jebkādu smēķēšanas procesu – pat vēsturiskos materiālos vai ārzemju filmās cigaretes vizuāli aizmiglo. E-cigaretes ir nelegālas.
Austrālijas stratēģija ir padarīt smēķēšanu finansiāli neiespējamu un maksimāli sarežģītu. Šeit ir pasaulē augstākie tabakas nodokļi, viena parasto cigarešu paciņa maksā aptuveni 40 līdz 50 ASV dolārus. Aizliegts brīvi pārdot jebkādus veipus, pat beznikotīna. Tos drīkst iegādāties tikai aptiekās un ar ārsta recepti kā terapeitisku līdzekli, lai atmestu smēķēšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
