Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 09:17
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
Rīgas Dzemdību nama speciālistiem bijušas īpašas apmācības, lai apgūtu dažādu kultūru un reliģiju īpatnības, taču nekādi jauni pakalpojumi saistībā ar to nav ieviesti
"Tās ir muļķības, ka mums liek ievērot kaut kādu īpašu attieksmi pret trešo valstu pacientēm, mācīties arābu valodu vai gatavot kādus speciālus ēdienus," sacīja "Latvijas Avīzes" aptaujātās vecmātes. Neesot arī lielu problēmu, lai saprastos ar šīm pacientēm, jo lielākā daļa tomēr kaut cik runājot angļu valodā. Ja nu galīgi nespējot sazināties, tad vecmātes ņemot palīgā "Google" tulkotāju. Esot arī tādi gadījumi, kad paciente pati jau laikus ir sarunājusi tulku no tās valsts vēstniecības, kuru viņa pārstāv. Novērota vēl kāda īpatnība, proti, bieži kā vidutājs starp mediķi un grūtnieci ir sievietes vīrs. Islāmticīgajās ģimenēs ir pieņemts, ka uz visiem jautājumiem, ko ārsts vai vecmāte vaicā sievietei, piemēram, cik bieži jums ir kontrakcijas, vai sāpes ir spēcīgas, grūtniece vispirms izstāsta vīram pie auss, savukārt viņš to pavēsta mediķim.
Tā gan neesot, ka Dzemdību namā pacienšu no arābu un citām musulmaņu valstīm būtu uzkrītoši daudz. Kopumā šā gada četros mēnešos dzemdību palīdzība par maksu sievietēm no trešajām valstīm ir sniegta vienpadsmit gadījumos – pieņemtas septiņas dzemdības, bet stacionārā grūtnieču patoloģijas nodaļā ir ārstētas četras grūtnieces. Savukārt kā valsts apmaksātu pakalpojumu dzemdību palīdzību ir saņēmušas trīsdesmit trešo valstu pacientes – pieņemtas 25 dzemdības un piecām grūtniecēm bijusi iespēja ārstēties grūtnieču patoloģijas nodaļā. Ja trešās valsts pilsone ir tajā personu kategorijā, kurai likums piešķir tiesības uz valsts apmaksāto veselības aprūpi (piemēram, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja, bēgle, alternatīvā statusa saņēmēja vai patvēruma meklētāja), tad izdevumus par veselības aprūpi sedz valsts. Savukārt, ja trešās valsts pilsone Latvijā uzturas legāli, bet neietilpst personu lokā, kam pienākas valsts apmaksātā veselības aprūpe (piemēram, īstermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja bez īpaša tiesiskā statusa), tad ārstniecības pakalpojumi parasti ir jāapmaksā pašai vai tos sedz no veselības apdrošināšanas polises. Statistika ir tikai par pacientu valsts piederību, ne reliģisko piederību.
Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova norādīja – apkopotie dati liecinot, ka trešo valstu pacienšu īpatsvars Rīgas Dzemdību namā esot neliels un būtiski neietekmējot ārstniecības procesa organizāciju.
Izvērtē pacientes individuālās vajadzības
S. Markova pastāstīja, ka pacienšu individuālās vēlmes, kas skar ārstniecības procesa organizāciju, tostarp iespēju robežās arī attiecībā uz aprūpē iesaistīto mediķu dzimumu (lai dzemdību procesā nepiedalās ārsts vīrietis), varot tikt izvērtētas individuāli, ievērojot "pacienta autonomijas, pašnoteikšanās, privātuma, cilvēka cieņas un ķermeņa integritātes principus". Pacientei esot subjektīvas tiesības pieprasīt konkrētas ārstniecības personas norīkošanu vai cita darbinieka atstādināšanu no pienākumu pildīšanas. Pacientes individuālo vajadzību izvērtēšana un iespēju robežās ievērošana neesot maksas pakalpojums. Maksas pakalpojums – noteikta dzimuma ārstniecības personas izvēle dzemdībās – Rīgas Dzemdību namā neesot pieejams un šāda pakalpojuma ieviešana neesot plānota.
"Darbs tiek organizēts maiņās, kuru sastāvā ir vismaz četri ārsti, līdz ar to iespējams koleģiāli vienoties par pacienšu sadali, respektējot viņu izvēli. Praksē mēdz būt situācijas, kad tiek izteikta vēlme, lai dzemdībās nepiedalās pretējā dzimuma ārstniecības personas. Šādi gadījumi ir reti un saistīti ne tikai ar reliģiskiem apsvērumiem, bet arī citiem iemesliem. Šāda pieeja nav uzskatāma par diskrimināciju pret ārstniecības personām, tostarp vīriešiem. Diskriminācija būtu tad, ja darbiniekam dzimuma dēļ tiktu ierobežotas viņa nodarbinātības, profesionālās attīstības un darba samaksas tiesības," situāciju skaidroja Markova.
Rīgas Dzemdību nama darbiniekiem 2025. gadā notikušas apmācības "Efektīva starpkultūru komunikācija", kas bija vienas dienas apmācību programma. Mērķis bijis pilnveidot personāla komunikācijas iemaņas ar citu valstu pacientēm, kā arī sekmēt pacienšu tiesību ievērošanu un veicināt kvalitatīvu, drošu aprūpi. Tā neesot bijusi apmācība, kā pielāgoties iebraucējām no citām valstīm.
Islāma uztura prasībām neveido ēdienkartes
Gan iestādes vadītāja, gan arī vecmātes, ar kurām runāja "Latvijas Avīze", apgalvoja, ka Rīgas Dzemdību nams nepiedāvājot īpašas ēdienkartes, kas paredzētas konkrētu reliģisku tradīciju, nacionālo virtuvju vai citu specifisku kultūras prasību nodrošināšanai. Netiekot veidotas tādas ēdienkartes, kas tiktu pielāgotas reliģiskajām tradīcijām, īpaši islāma uztura prasībām jeb halāla ēdienkartei. Taču normatīvie akti neaizliedz ārstniecības iestādei iespēju robežās ņemt vērā pacientes individuālās uztura izvēles. Tādēļ atsevišķos gadījumos pacientēm varot tikt nodrošinātas uztura alternatīvas, kas saistītas ne tikai ar medicīniskām indikācijām, bet arī viņu personīgo pārliecību vai uztura paradumiem. Ja paciente vēloties uzturu vai pārtikas produktus, kas pārsniedz ārstniecības iestādes nodrošinātās ēdināšanas ietvaru vai atbilstot īpašām individuālām vēlmēm, viņa par savu naudu varot izmantot pārtikas piegādes pakalpojumus vai saņemt pārtikas produktus no tuviniekiem. Protams, ievērojot ārstniecības iestādes noteikto kārtību, epidemioloģiskās drošības prasības un mediķu rekomendācijas.
Vēlas skaļi lasīt Korānu un ēst dateles
Līdz šim Latvijā vecmāšu pieredze saskarsmē ar musulmaņu sievietēm ir maz pētīta. Lielākā daļa pētījumu par šo tēmu ir veikti Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Kanādā un Skandināvijas valstīs. Piemēram, Lielbritānijā 2022. gadā ir veikts pētījums "Musulmaņu sieviešu reliģiskās prakses Apvienotajā Karalistē grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā: pierādījumos balstīti ieteikumi profesionālajai praksei", kurš publicēts zinātniskajā žurnālā "BMC Pregnancy and Childbirth". Tajā bija iekļautas intervijas ar musulmaņu sievietēm, kuras gaidīja savu pirmo bērnu, kā arī ar 23 musulmaņu mātēm, kurām pēdējo trīs gadu laikā Apvienotajā Karalistē bijusi dzemdību pieredze, un 12 individuālas intervijas ar veselības aprūpes speciālistiem, kuriem bija iepriekšēja darba pieredze ar etnisko minoritāšu grupām.
"Es vēlējos, lai tiktu atskaņota Korāna recitācija (Korāna lasīšana skaļi. – M. L.) un lai man blakus kāds skaitītu noteiktās lūgšanas (duā). Tāpēc es ļoti vēlējos, lai kopā ar mani būtu musulmaņu māsas, nevis mani nemusulmaņu ģimenes locekļi, jo, ja es būtu devusies uz dzemdībām kopā ar savu nemusulmaņu ģimeni un draugiem, es būtu bijusi pārāk vāja, pakļautos situācijai, un nekas no tā nebūtu noticis," pētījumā atzīst kāda intervētā sieviete.
Viena no intervētajām vecmātēm atceras sievieti pirmsdzemdību aprūpes klīnikā, kura katru vakaru atskaņojusi Korāna recitāciju, lai nomierinātos. Viņa vai nu klausījusies Korāna recitāciju, vai arī pati to lasījusi.
"Kad sakravājam somu, ko ņemt līdzi uz slimnīcu, mēs noteikti ieliekam tajā arī dateles. Tāpēc, pirms pievēršamies zinātniskiem skaidrojumiem, ja esi ticīgs cilvēks, tu vispirms raugies uz to, ko māca tava reliģija, un tajā ir teikts, ka dateļu ēšana var atvieglot dzemdību norisi," ir pārliecināta viena no aptaujātajām pacientēm.
Rīgas Dzemdību namā nevienai islāma valstu pacientei nav bijusi prasība dzemdības sasaistīt ar Korāna recitāciju, pastāstīja Rīgas Dzemdību nama mārketinga un korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Auzāne.
***
Pieņemto dzemdību skaits trešo valstu pacientēm
2025. gadā no 3683 Rīgas Dzemdību namā pieņemtajām dzemdībām 73 dzemdības jeb 1,98% bijušas trešo valstu pacientēm no 23 dažādām valstīm. Šajā skaitā nav iekļautas 43 Ukrainas pacientes, kuras ar speciālu normatīvo regulējumu ietilpst atsevišķā grupā un veselības aprūpes pakalpojumus saņem pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas valsts piederīgie.
No 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim Dzemdību namā pieņemtas 1156 dzemdības, no kurām 32 dzemdības jeb 2,3% no kopējā dzemdību skaitā bija 19 dažādu trešo valstu pacientēm.
AVOTS: Rīgas Dzemdību nams
Pieņemto dzemdību skaits
Valsts Skaits
Apvienotā Karaliste <5*
Armēnija <5
ASV <5
Azerbaidžāna <5
Baltkrievija 5
Brazīlija <5
Dienvidkoreja <5
Filipīnas <5
Gajāna <5
Indija 11
Izraēla <5
Kanāda <5
Kazahstāna <5
Kenija <5
Ķīna <5
Krievija 19
Moldovas Republika <5
Nepāla <5
Serbija <5
Sudāna <5
Tadžikistāna <5
Turcija <5
Uzbekistāna 16
* mazāk nekā pieci
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
