Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 06:23
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Latvijā nesašķiroto atkritumu masā plastmasas atkritumu apjoms nemainīgi ir otrs lielākais aiz bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem
Ropažu novada poligonā "Getliņi", kur nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nesašķirotajiem sadzīves atkritumiem, 2025. gadā tika noglabātas 118 169 tonnas atkritumu. Aptuveni 39 000 tonnu jeb 33% veidoja dažādu veidu plastmasa un plastmasu saturoši atkritumi.
Tirgū laistā plastmasas iepakojuma augošais apjoms, kā arī ierobežota to otrreizēja izmantošana kavē virzību uz aprites ekonomiku.
Pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" publicētajiem visjaunākajiem datiem, Latvijā pārstrādā 59,2% izlietotā plastmasas iepakojuma. 2022. gadā ES dalībvalstīs plastmasas iepakojuma atkritumu kopapjoms bija 16,16 miljoni tonnu. No tiem tika pārstrādāti apmēram 6,58 miljoni tonnu jeb 40,7%.
Zaļā Latvija6
"Galvenais iemesls, kāpēc visus plastmasas atkritumus nav iespējams pārstrādāt, ir to neviendabīgais sastāvs," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, "plastmasas iepakojuma daudzveidība sarežģī gan šķirošanu, gan pārstrādi. Piemēram, šķēlītēs sagrieztā siera plastmasas iepakojums izgatavots no vairākiem dažādiem slāņiem, kas neļauj to pārstrādāt. Tā kā ikdienā pārtikas un citu preču iepakošanai izmanto vairāk nekā 200 dažādu plastmasas iepakojumu veidus, salikt visus pārstrādei "vienā katlā" nav un nebūs iespējams. Pārstrādāt var viendabīgus materiālus, kas sagatavoti no monopolimēra materiāla, piemēram, PET pudeles."
40% iepakojuma nevar pārstrādāt
ES "LIFE" projekta ietvaros Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) veiktajā pētījumā atklāts, ka Latvijā 40% veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumu ir daudzslāņu, tādējādi samazinot iespēju tos pārstrādāt. Vienlaikus ik gadu preču plastmasas iepakojuma apjoms palielinās.
Arī uzņēmuma "Latvijas Zaļais punkts" direktora vietniece un Vides pārvaldības vadītāja Laura Berga atzīst, ka iepakojumam ražotāji bieži izmanto ļoti dažādu veidu plastmasu ar dažādiem piejaukumiem. Turklāt pārbaudēs atklājies, ka daudzu plastmasas iepakojumu sastāvs atšķiras no datiem, kurus ražotāji uzrādījuši marķējumā, lai saprastu, kāds materiāls ir izmantots. Tā kā iepakojumam izmantotās plastmasas sastāvs nav uzrādīts, līdz pārstrādei tas nenonāk.
"Schwenk" – Latvijā vienīgais
KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere saka, ka plastmasu, kuru nav iespējams pārstrādāt, atbilstoši sagatavojot, var sadedzināt, lai iegūtu enerģiju izmantošanai tautsaimniecībā. "Schwenk" pašlaik Latvijā ir vienīgais uzņēmums, kas atbilstoši sagatavotus plastmasas atkritumus izmanto kā kurināmo cementa ražošanā. Šī būvmateriālu ražotne varētu izmantot lielu daļu Latvijā savākto nepārstrādājamo plastmasas atkritumu, aizvietojot ar tiem gaisu piesārņojošo mazutu. Bet pašlaik lielāks īpatsvars "Schwenk" ir ievestajiem atkritumiem tāpēc, ka vietējie apsaimniekotāji vēl tikai mācās sagatavot tos atbilstoši ražotnes prasībām. Galvenais iemesls – pārāk liels mitruma saturs, ņemot vērā, ka vēl pavisam nesen nešķiroto atkritumu masā ap 40% veidoja bioloģiskie atkritumi.
Kā skaidro KEM pārstāve, cita iespēja – vest nepārstrādājamo plastmasu sadedzināšanai uz citām valstīm. Bet tad jārēķinās ar pārvadāšanas izdevumiem. Lietuvā no citām valstīm reģenerācijai sadzīves atkritumus nepieņem. Savukārt, lai vestu uz Igauniju, šis pakalpojums būtu ļoti dārgs.
Vai sadedzināšana ir pats labākais veids, kā atbrīvoties no izlietotā plastmasas iepakojuma, par to sabiedrībā valda dažādi uzskati. Iestājoties pret vides piesārņošanu un atkritumu apglabāšanu poligonos, biedrība "Zero Waste Latvija" uzskata, ka tā vietā jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde.
Ievērojams uzlabojums
Rudīte Vesere atzīst, ka plastmasas atkritumu savākšanu un pārstrādi ievērojami uzlabojusi kopš 2022. gada 1. februāra ieviestā depozīta sistēma dzērienu iepakojuma nodošanai pārstrādei.
"Pārstrādājam visas mūsu iedzīvotāju depozītā nodotās polietilēntereftalāta (PET) pudeles, kā arī no dzeltenajiem konteineriem apsaimniekotāju savāktās un sašķirotās," stāsta Olaines uzņēmuma "Iterum" ražošanas vadītājs Renārs Skuja, "tāpat pārstrādājam plastmasas iepakojumu, ievestu no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav slēgtu depozīta sistēmu. Pārstrādei ievestā iepakojuma apjoms ir pats lielākais, mūsu pašu plastmasas pudeļu īpatsvars veido vien aptuveni piektdaļu."
Olaines rūpnīca "Iterum", kurā pārstrādā PET pudeles, pašlaik ne tikai ir vienīgā, pati lielākā Baltijā, bet arī viena no lielākajām Ziemeļeiropā. Divdesmit četrās stundās te pārstrādā aptuveni 140 tonnas plastmasas, iegūstot ap 100 tonnām PET pārslu, kuras pēc tam izmanto pārtikas iepakojumam nekaitīgu granulu ražošanai. Gandrīz viss PET pārslu un granulu apjoms tiek eksportēts. Vislielākais Olainē pārstrādāto granulu apjoms tiek aizvests uz Lietuvu, kur no tām izgatavo jaunas PET pudeles.
2022. gada septembrī Čehijā "Iterum" iegādājās poliestera šķiedru ražotni "TESIL Fibres", kurā PET pārslas savukārt izmanto poliestera šķiedras ražošanai.
Vai "Iterum" varētu pārstrādāt ne tikai PET pudeles, bet arī, piemēram, jogurta, krējuma un citu piena produktu plastmasas iepakojumu?
"Tehniski tas ir iespējams," atbild Renārs Skuja, "tomēr vispirms jāzina, kāds varētu būt pārstrādātā izejmateriāla pieprasījums tirgū, līdz ar to, vai šo iepakojumu pārstrāde atmaksātos."
Rudīte Vesere spriež, ka piena un piena produktu plastmasas iepakojuma nodošana pārstrādei varētu būt sarežģītāka tāpēc, ka šim iepakojumam jābūt tīram – bez piena, kefīra vai citu piena produktu paliekām. Diemžēl bieži iedzīvotāji izmet atkritumu tvertnēs netīru plastmasas iepakojumu. Latvijā šī iepakojuma īpatsvars ir krietni lielāks nekā, piemēram, Vācijā vai Apvienotajā Karalistē, kur daudzi piena produkti ir iepildīti stikla traukos.
Lai ražotāji un tirgotāji samazinātu plastmasas iepakojuma patēriņu un veicinātu iepakojuma pārstrādi, kopš 2021. gada ieviestā ES regula paredz dalībvalstu maksājumu ES budžetā – 80 eirocentu apmērā par katru nepārstrādātā plastmasas iepakojuma kilogramu.
"Ievērojot Latvijas iekšzemes kopproduktu un citus ekonomiskos rādītājus, mums ir piešķirta atlaide sešu miljonu eiro apmērā. Tādējādi pašlaik mūsu maksājums ES kopbudžetā svārstās no 14 līdz 16 miljoniem eiro gadā," skaidro Rudīte Vesere. "Kaut arī plastmasas iepakojuma ražotājus un preču tirgotājus mudināja vairāk izmantot pārstrādājamu plastmasas iepakojumu, diemžēl lielu pārmaiņu nav, līdz ar to šī maksājuma apmēri būtiski nesamazinās. No 2024. gada 1. jūlija arī Dabas resursu nodokļa likumā noteikts, ka komersantiem jāmaksā 80 eirocenti par katru nepārstrādātu pārstrādājamas plastmasas kilogramu. Savukārt 1,25 eiro jāmaksā par nepārstrādājamu plastmasas iepakojuma kilogramu.
Pirmais maksājums plastmasas iepakojuma ražotājiem bija jāveic 2025. gada oktobrī. Šī ir iedarbīga svira, kā veicināt plastmasas atkritumu samazināšanu un kā palielināt to pārstrādi. Agrāk pārstrādātais plastmasas iepakojuma apjoms bija ap 40%, bet 2024. gada otrajā pusgadā tas jau sasniedza vairāk nekā 70%. Tas liecina, ka, plastmasas iepakojuma pārstrādes apjomam pieaugot, komersanti sākuši vērtēt, kādu iepakojumu izvēlēties, tāpat seko, lai tas iespējami vairāk tiek savākts un pārstrādāts.
Pašlaik saskaņošanā ir Iepakojuma likuma grozījumi, kas paredz, ka no 2027. gada būs jāmaksā arī par īpaši plānajiem plastmasas maisiņiem, kurus līdz šim lielveikalos pircēji varēja paņemt par brīvu."
Olainē pārstrāde ir zaļa
Kāpēc Latvijā jāieved pārstrādei plastmasas iepakojums no citām valstīm, radot apdraudējumu videi?
"Iterum" ražošanas vadītājs Renārs Skuja teic, ka pārstrāde ir zaļa – tajā pārstrādā ne tikai PET pudeles, bet arī to korķus un etiķetes. No etiķetēm ražo aglomerātu – augstā temperatūrā sakausētu blīvu materiālu, kuru eksportē uz citām valstīm. Līdz ar to no pārstrādei nodotā iepakojuma pāri nepaliek nekas – rūpnīcā pārstrādā visu bez atlikuma, neradot apdraudējumu videi.
"Iemesls tam ir saimniecisks aprēķins," atbild KEM pārstāve Rudīte Vesere, "ar Latvijā savāktajiem atkritumu apjomiem nepietiek, lai izveidotu tādu pārstrādes uzņēmumu, kas strādātu pastāvīgi un ekonomiski pamatoti. Plastmasas pārstrādes rūpnīcu nav un nekad nebūs pilnīgi visās Eiropas valstīs. Mazas jaudas rūpnīcā pārstrādāto materiālu apjomam, pirmkārt, varētu nebūt pieprasījuma. Un, otrkārt, vai ar šo jaudu pietiktu, lai uzņēmums spētu izdzīvot."
Briest stingrākas prasības
2025. gada 11. februārī ES dalībvalstīs stājās spēkā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula, kas turpmāk būtiski mainīs prasības iepakojuma ražošanai un lietošanai. Iepakojuma ražotājiem un tirgotājiem bija dots laiks līdz 2026. gada 12. augustam, lai sagatavotos jaunās regulas prasībām. Viens no pašiem svarīgākajiem uzstādījumiem – kā samazināt plastmasas iepakojuma apjomus un kā izmantot tādus iepakojuma materiālus, kuri ir pārstrādājami.
Iepakojuma regulas normas aizstās līdz šim spēkā esošās direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietotā iepakojuma prasībām, kuras ES dalībvalstis ietvērušas nacionālajos likumos. Regula cita starpā paredz, ka no 2029. gada depozīta sistēmām dzērienu iepakojumam jābūt visās ES dalībvalstīs.
"Apspriežot regulas projektu, notika garas sarunas par to, vai depozīta sistēmā būtu jāiekļauj, piemēram, piena un piena produktu, kā arī stipro alkoholisko dzērienu plastmasas iepakojumi," skaidro KEM valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere, "tomēr izlēma, ka tā nebūs obligāta prasība – ES dalībvalstis pašas varēs izlemt, vai arī šo iepakojumu iekļaut depozīta sistēmā. Pirms dažiem gadiem vienā no Tallinas lielveikaliem depozīta sistēmā bija iekļauts dzērienu kartona iepakojums, kuru var pārstrādāt. Pašlaik par to spriežam arī Latvijā. Tuvākā šāda iepakojuma pārstrādes rūpnīca atrodas Polijā."
Izaicinājums komersantiem
Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos jautāju, kā jaunā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula, kas jau pēc mēneša būs spēkā ES dalībvalstīs, ietekmēs uzņēmējdarbību.
"Orkla Latvija" Komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā atzīst, ka sekmīgi un ekonomiski pamatoti ieviest jaunā regulējuma prasības būs izaicinājums.
Piemēram, vides apgalvojumu regulējuma prasību dēļ būšot jāpārskata un, iespējams, atsevišķiem produktiem jāmaina informācija uz iepakojuma, savukārt jaunās šķirošanas marķējuma prasības tiks precizētas vēlāk, kas varot radīt nepieciešamību jau drīz veikt izmaiņas atkārtoti. "Līdzīgi varētu būt arī ar iepakojuma optimizācijas kritērijiem un prasībām iepakojuma pārstrādei, kuru precīzs saturs kļūs zināms pakāpeniski tuvāko gadu laikā," piebilst uzņēmuma pārstāve, "jau šobrīd esam konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru par atsevišķām iepakojuma etiķetēm, lai būtu droši, ka nākotnē mūsu produkti atbildīs regulējumam. Piemēram, pārtikas ražotnē "Spilva" atsevišķos iepakojuma risinājumos tiek izmantoti kompozītmateriāli, kuru izmantošanu pēc pāris gadiem regulējums paredz ierobežot. Iepakojuma nomaiņa jau nav tikai cits izejmateriāls. Tā ietver produktu un iepakojuma saderības testus, ražošanas iekārtu pielāgošanu, kvalitātes pārbaudes un dažkārt arī ievērojamas investīcijas."
"Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps atklāj, ka olu un olu produktu iepakojumam uzņēmumā izmanto plastmasu, kuru var pārstrādāt. Piemēram, svaigo olu bretes jau ir no pārstrādātas plastmasas.
"Šķiet, lielākais izaicinājums ir un būs tā iepakojuma dzīves cikla daļa, ko paši nevaram ietekmēt, proti, kur paliek iepakojums pēc tā izmantošanas, ņemot vērā, ka ap 70% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Pildot jaunās regulas prasības, visticamāk, ražotāji radīs jaunu, videi nekaitīgu iepakojumu, piemēram, no bioplastmasas. Mūsu uzdevums būs laikus pievērsties tā izmantošanai un saprast, kā jaunais iepakojums ietekmēs pārtikas drošību, loģistikas iespējas, uzglabāšanu, lietošanas ērtumu un pārstrādi.
***
Latvijas depozīta sistēmā nodotais plastmasas (PET) iepakojums (kg)
Gads Laists tirgū Savākts Pārstrādāts Latvijā Pārstrādāts ES Pārstrādāts ārpus ES Pārstrādāts kopā
2022 5 936 943 3 748 207 3 380 172 0 0 3 380 172
2023 8 120 849 6 720 250 6 558 680 0 0 6 558 680
2024 8 336 183 7 232 619 6 986 466 0 0 6 986 466
2025 8 089 783 7 306 650 7 244 925 85 964 0 7 330 889*
* Provizoriskie dati. 2025. gadā pārstrādātais apjoms uzrāda lielāku vērtību par savākto, jo pagājušā gada sākumā papildus pārstrādāja 2024. gada nogalē uzkrāto un savākto iepakojuma apjomu. Avots: Valsts vides dienests
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu apsaimniekotais
plastmasas iepakojums (kg)
Gads Laists tirgū Savākts Pārstrādāts, reģenerēts Latvijā Pārstrādāts, reģenerēts ES Pārstrādāts, reģenerēts ārpus ES Pārstrādāts, reģenerēts kopā
2022 41 360 099 23 713 424 12 674 705 10 773 973 264 746 23 713 424
2023 38 495 611 29 000 161 18 239 256 10 573 055 187 850 29 000 161
2024 38 396 042 34 167 165 18 671 734 14 961 664 533 767 34 437 481
2025* 37 364 027 36 673 898 21 711 823 13 279 161 1 735 559 36 673 898
* Provizoriskie dati, kuri pēc to pārbaudes var tikt precizēti. Avots: VVD
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
