Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 14:35
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (no labās) rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas (VP) priekšnieku Armandu Ruku. Ceturtdien intervijā "TV3" ministrs izteicās, ka, sākot pārbaudi, tiks vērtēts, "kas un kā ticis organizēts". "Nav pieņemama situācija, ka ar dažu dienu starpību šādi gadījumi ir atkārtoti," sacīja Dombrava. Intervijā Latvijas Radio trešdien iekšlietu ministrs stāstīja, ka prevencijas nolūkos visā Latvijā daļai policistu tiks ieviesti ikrīta alkohola testi. Kā mediji ziņojuši, pēc traģēdijas Priekulē, kur kāds piedzēries policists ārpus darba laika zaļumballē nosita vīrieti, policijas Dienvidkurzemes iecirkņa vadībai pieprasīti paskaidrojumi par alkohola lietošanas novēršanas pasākumiem. No atbildēm Dombrava secinājis, ka veikt alkohola testus nav bijusi ierasta prakse, attiecīgi nolemts, ka tiks ieviestas jaunas stingrākas prasības, piemēram, ka policijas darbiniekiem, kas ikdienā nēsā ieroci un braukā ar dienesta auto, katru rītu jāveic alkohola testi. Politiķis atkārtoti atzīmēja, ka, pat neskatoties uz pašu traģēdiju Priekulē, policistam atrasties publiskā vietā vairāk nekā divu promiļu reibumā jebkuros apstākļos ir nepieļaujami.
Ceturtdien medijus sasniedza ziņa, ka Valsts policija Aizkrauklē trešdienas vakarā aizturējusi policijas darbinieci, kura alkohola reibumā izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un vēlāk slēpusies. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks aģentūrai LETA stāstījis, ka trešdien vakarā Sērenē saņemts izsaukums par ceļu satiksmes negadījumu, kurā kāda automašīna ietriekusies šķērslī. Pēc negadījuma spēkrata vadītāja pametusi notikuma vietu. Valsts policija vēsta, ka pēc meklēšanas policija atradusi automašīnas vadītāju – 1976. gadā dzimušu policijas darbinieci. Viņa bija slēpusies savā privātīpašumā, kur uzreiz tika veikta arī alkohola koncentrācijas pārbaude. Atklājās, ka sievietes izelpā ir 3,18 promiles alkohola. Reibumā vadot automašīnu "BMW", viņa netika galā ar vadību, nobrauca no ceļa un iebrauca grāvī. Negadījumā netika iesaistīts neviens cits ceļu satiksmes dalībnieks, kā arī neviena persona nav fiziski cietusi. Pēc Ruka teiktā, policistei ir aptuveni 30 gadu darba stāžs, līdz šim viņa raksturota kā disciplinēta un klusa darbiniece, pret kuru iepriekš nav bijuši disciplināri pārkāpumi. Viņš atzina, ka pagaidām nav zināms, kādēļ amatpersona šādi rīkojusies. Ceturtdien sākta dienesta pārbaude Zemgales reģiona pārvaldē, vērtējot, kā šāda situācija varēja notikt, kā raksturojama konkrētā darbiniece un kā iecirknī tiek īstenota iekšējā kontrole par darbinieku disciplīnu un pārkāpumu novēršanu.
Runājot par iekšlietu ministra rosināto pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku, A. Ruks aģentūrai LETA teicis – policijas darbinieki pastāvīgi tiek pakļauti pārbaudēm, taču nav iespējams organizēt darbu tā, lai katram darbiniekam ik dienu tiktu nodrošināta individuāla kontrole. Vislielākā problēma esot kontrolēt darbinieku rīcību ārpus dienesta pienākumu izpildes. "Mums nav tiesību brīvdienās jautāt darbiniekam, ko viņš dara. Tas neatbilst nevienam regulējumam," sacīja Ruks. Runājot par konkrēto policijas darbinieku Priekulē, Ruks norādīja, ka viņš bija absolvējis sporta skolu, uzturējis labu fizisko formu, viņam nebija konstatētas atkarības un raksturojums bijis pozitīvs. Policijas priekšnieks uzsvēra, ka izmeklēšanā tiks noskaidroti visi notikušā apstākļi. "Kas ir nāves cēlonis un kurš ir vainīgais, tam būs jāatbild. Mēs šādu rīcību netolerējam, un nevar būt ne runas par to, ka Valsts policija varētu attaisnot tik smagu noziegumu," sacīja Ruks. Viņš norādīja, ka patlaban ir sākta dienesta pārbaude, kurā tiks vērtēti arī sistēmiskie jautājumi. Ruks atzina, ka disciplinārpārkāpumi policijā notiek un biežākie gadījumi ārpus darba laika ir transportlīdzekļa vadīšana reibumā un neatbilstoša uzvedība interneta vidē. VP priekšnieks piebilda, ka policisti nav vienīgā profesija, kuras pārstāvji nonāk šādās situācijās, tomēr sabiedrības prasības pret policistiem ir augstākas. Viņaprāt, problēmas cēloņi meklējami arī plašākā sabiedrības kontekstā, tostarp lielajā alkohola patēriņā un ikdienas negatīvajā fonā, ar ko policisti saskaras darbā. "Tiešajam priekšniekam ir jāseko līdzi indikācijām, kas var liecināt par atkarības problēmām vai citām grūtībām. Ir pieejams psihologa atbalsts, notiek nodaļu darbs ar darbiniekiem, bet, ja ir aizdomas par atkarību, iespējams sasaukt ārkārtas centrālo medicīnisko komisiju, lai pārliecinātos, vai nav medicīniski konstatējama atkarība," intervijā aģentūrai LETA teica Ruks. Viņš esot uzdevis veikt arī iekšējo auditu, lai izvērtētu esošo kontroles sistēmu un disciplīnas uzraudzības mehānismus, kā arī meklētu papildu risinājumus līdzīgu gadījumu novēršanai. Intervijā Latvijas Radio Ruks sacīja, ka minēto policijas amatpersonu nodarījumu dēļ viņš no amata atkāpties negrasās.
"Latvijas Avīze" iztaujāja iekšlietu ministru Jāni Dombravu. Saruna bija par dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par migrācijas ierobežošanu. Ko par šo tematu saka iekšlietu ministrs – citā "Latvijas Avīzes" publikācijā.
Diezgan skarbs lēmums: rosināt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Kā pie tā nonācāt?
J. Dombrava: Jāskatās uz faktu kopumu. Sākotnēji mēs runājām par Priekules gadījumu, kur uzdevu vērtēt attiecīgā iecirkņa vadības atbildību. Taču pēc tam sekoja vēl viens smags incidents, kad policijas amatpersona smagā alkohola reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Tas vairs nav stāsts par vienu atsevišķu gadījumu – tas liek vērtēt, vai sistēma Valsts policijā darbojas pietiekami efektīvi. Dienesta pārbaude nav spriedums, bet instruments, lai objektīvi noskaidrotu, vai vadība ir darījusi visu iespējamo, lai šādus gadījumus novērstu.
Ņemot vērā notikumu iespējamo ietekmi uz Valsts policijas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos, ir pamats izvērtēt, vai Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir nodrošinājis normatīvajiem aktiem atbilstošu dienesta organizāciju, iekšējo kontroli un pienācīgu dienesta uzraudzību. Līdz ar to uzsāku dienesta pārbaudi.
Jūs virzāt ideju, ka policisti pirms darba jāpārbauda ar alkometriem. Kā jūs praktiski to iedomājaties?
Situācija ir traģiska. Ja policijā būtu bijušas kādas preventīvas darbības, iespējams, līdz tam nebūtu nonākts. Policists ir viena no tām profesijām, kam jārāda augsta priekšzīme sabiedrībai. Jā, ārpus darba var svinēt, bet tas nav stāsts par atrašanos smagā reibumā publiskā vietā. Tas ir tikai normāli, ka cilvēks pirms darba – un sabiedriskā transporta kompānijās tā notiek – tiek pārbaudīts, vai nav iereibis, vai nav atnācis paģirās ar promilēm. Ne jau visos gadījumos jāpiemēro visbargākie sodi, bet policistiem, cik man zināms, arī līdz šiem pēdējo dienu skaļajiem notikumiem bijušas problēmas ar alkoholu gan dienesta laikā, gan ārpus tā. Es sūtu signālu, ka tas nav akceptējams. Tas ir arī drošības jautājums, pat ja promiles ir mazas. Neloloju domu par ideālu policiju, bet ceru, ka vismaz daļa aizdomāsies un neriskēs. Un vadītājiem policijā jāpārzina savi darbinieki. Daļa jau to dara. Man bija saruna ministrijas poliklīnikā: ik pa laikam tur uz padziļinātām pārbaudēm tiek nosūtīti policisti, par kuriem ir aizdomas, ka viņi šo to lieto – un runa nav tikai par alkoholu. Neredzu problēmas, ka policisti pirms darba tiktu pārbaudīti ar alkometriem.
Jūs ministra amatā esat divus mēnešus. Kā esat iejuties, ko izdarījis?
Ja runā par praktiskām darbībām un Nacionālās apvienības politiskās programmas pildīšanu, tad lielas problēmas nesaskatu. Centīšos ministra amatā panākt to, ko nevar panākt citi. Amats man nav pašmērķis. Nākas saskarties ar iepriekšējo ministru mantojumu, tajā skaitā ar nesaimnieciskiem jautājumiem. Jāsaprot, kā tiesiski tos risināt.
To publiski jau esat paudis. Gribētos dzirdēt konkrētus piemērus.
Piemēram, Policijas koledžas stadiona tribīņu būvniecība. Tāmes sazīmētas astronomiskas – ap diviem miljoniem eiro.
Nesen intervijā Policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko man stāstīja par moderna stadiona un poligona būvniecības iecerēm. No viņa sapratu, ka tie nebūs parasti objekti, bet specifiski aprīkoti policistu apmācībai un treniņiem, un gan jau tribīnes nebūs gluži parastas, un gan jau zem tribīnēm ir plānotas kādas telpas.
Labi, bet vēl es redzu tāmē 400 000 eiro par kanalizācijas un drenāžas pievilkšanu. Lielu un labu māju par tādu summu var uzbūvēt. Izskatās, ka kādam fantāzijas lido pāri saprāta rāmjiem, ņemot vērā, ka koledžai ir daudz neremontētu telpu, kam arī nepieciešami līdzekļi. Turklāt līdzās Nacionālā aizsardzības akadēmija – varbūt stadionu var celt kā kopprojektu. Vēl tika apturēts iepirkums par virtuves labiekārtošanu patvēruma meklētāju centrā – vienai trauku mazgāšanas mašīnai bija paredzēts vairāk nekā 3000 eiro. Katastrofu pārvaldības centrs vienā vietā izmaksā 1500 eiro par kvadrātmetru, citā – 3700... Nu nevar siltinātu garāžas tipa ēku būvēt par tādiem cipariem. Kaut kādas nobīdes izmaksu ziņā var būt, bet ne tik milzīgas. Ir objekti, kas ieplānoti purvainā vietā, kas arī rada objektīvas vai neobjektīvas papildu izmaksas. Nākot strādāt, es nebiju domājis ķerties klāt saimnieciskām lietām, bet nu nākas, jo tās bijušas atstātas pašplūsmā.
Jūtams, ka Ruka kungs nebūs vienīgais, ko jūs "pārbaudīsiet", varbūt kādu arī aizrotēsiet.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā esmu iecēlis pieredzējušo Jāni Vondu. Viņš labi pazīst kriminālistiku un daudzas citas jomas. Jau redzu pozitīvas pārmaiņas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze gatavojas doties pensijā, un arī šai iestādei būs jāieceļ jauns vadītājs. Ir atvērti jautājumi arī par citām iestādēm, bet mans mērķis nav mainīt cilvēkus mainīšanas pēc. Galvenais: kā tiek darīts darbs. Ņemot vērā nopietno situāciju ar robežu, strādāju pie tā, lai jaunieši varētu iziet valsts aizsardzības dienestu arī robežsardzē.
Tā gan nav pavisam jauna ideja.
Jā, bet viens ir pateikt ideju, bet pavisam kas cits politiski to virzīt uz priekšu, ko arī daru. Jāsaskaņo ar Aizsardzības ministriju, jāsaprot, kā praktiski to izdarīt, jāizstrādā koncepcija, lai rudenī Saeimā jau varētu šo jautājumu skatīt. Nav jau tik vienkārši, piemēram, jānodrošina apmācības process, dzīvošana, ēdināšana, apģērbs un citas praktiskas lietas. Tam visam jārod finansējums.
***
Kam veiks alkohola testus
Alkohola testi policistiem attieksies uz tām amatpersonām, kuru pienākumu izpildē nepieciešams dienesta šaujamierocis un kuras vada dienesta transportlīdzekli, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā (VP).
Pārbaužu veikšanai tiks izmantotas VP rīcībā jau esošās alkohola koncentrācijas noteikšanas ierīces, tādēļ papildu finansējums to iegādei nav nepieciešams.
Izstrādātā kontroles sistēma paredz, ka noteikto pasākumu izpildi uzraudzīs struktūrvienību vadītāji, kuri par to sniegs informāciju VP Iekšējās kontroles birojam. Alkohola koncentrācijas pārbaudes netiks veiktas publiski.
VP uzsver, ka atsevišķu personu darbību dēļ netiks zaudēta uzticība visam kolektīvam "un arī iekšēji skaidrojam, ka šo pārbaužu mērķis nav aizvainot godprātīgos kolēģus, par ko uzskatām absolūto vairākumu".
LETA
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
