Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 04:08
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
"Tas patiešām ir riktīgs sviests, ka ierēdņi kabinetos var izdomāt, kā latviešu zemniekam strādāt," spriež zemnieku saimniecības "Paugurīši" īpašnieks Armands Jankevics, uz kura saimniecību rīt brauks Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs. "Ko es prasīšu? Ko gan viņam daudz prasīsi?! Ne viņš degvielas un minerālmēslu cenas var ietekmēt, ne biržu. Pašiem jāstrādā, un viss būs. Bet premjers man patīk," saka saimnieks.
Latvijā apgriezienus uzņēmusi kulšanas sezona. Vēl nesen lauksaimnieki sūkstījās, ka graudaugu kulšanu būtiski kavē lietavas. Pēdējās dienās laikapstākļi lielākoties lutina, un visi steidz saraut iekavēto. Patlaban visā Latvijā noslēdzas ziemas miežu kulšana, sākta rapša un kviešu kulšana, zina stāstīt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā. Tā speciālisti prognozē, ka kopējais ziemāju ražas līmenis būs labs, jo pakāpeniskais pavasaris, kā arī pietiekamais siltuma un mitruma nodrošinājums esot sekmējis veiksmīgu ziemāju attīstību un augstu vārpu produktivitāti.
Apkopojot jūlija kultūraugu ražas prognozes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) norāda, ka vidējā ziemas kviešu ražība Latvijā patlaban tiek lēsta 4,6 tonnas uz hektāru, rudziem – 4,2 t/ha, ziemas miežiem – 4,3 t/ha, ziemas rapsim – 2,3 t/ha, bet kartupeļiem – 27 t/ha.
Ražības rādītāji dažādos Latvijas reģionos tomēr atšķiras. Tostarp Kurzemē veģetācijas sezonas sākumā augiem pietrūka mitruma, kas samazināja cerošanu un vārpu produktivitāti. Savukārt Ziemeļkurzemē jūlijā stiprās lietusgāzes applūdināja laukus, radot riskus gan ražas novākšanai, gan graudu kvalitātei. Tikām Zemgalē ziemāju sējumiem saglabājas augsts ražas potenciāls. Vien atsevišķos laukos pēc stiprām lietusgāzēm un vēja vērojama veldre. Arī Vidzemē pirms lietavām novāktie ziemas mieži uzrāda labu ražību. Ziemas kviešos konstatēta vārpu fuzarioze, kas mitros un siltos laika apstākļos var negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti, min LLKC. Latgalē šī gada ražas potenciālu ietekmējušas arī iepriekšējo gadu ekonomiskās grūtības. Trīs ražošanai nelabvēlīgi gadi ierobežojuši saimniecību iespējas ieguldīt mēslošanā un sējumu kopšanā, tādēļ graudaugu un rapša laukos izplatījušās nezāles, kas samazina potenciālo ražu. Vietām stipro lietavu un vēja dēļ graudaugi sagūluši veldrē, informē centrā.
Arī kartupeļu audzētājiem patlaban prognozes ir labvēlīgas, atzīmē LLKC. Optimālais augsnes mitrums un siltais laiks sekmējuši bumbuļu veidošanos, laksti ir spēcīgi, un sākta agrīno šķirņu novākšana. Vienlaikus mitrie un siltie laika apstākļi veicina lakstu puves attīstību, tādēļ LLKC iesaka audzētājiem īpašu uzmanību pievērst slimības ierobežošanai.
Sākums daudzsološs
Vaicājām saimniekiem un ekspertiem, kāds ir pirmais kūlums, cik ļoti to ietekmējuši dabas apstākļi.
Codes pagasta LPKS "SaimnieksV" kooperatīva biedri un sadarbības partneri kulšanu sākuši pēc 20. jūlija. "Pieņemam rapsi, kviešus un pupas, ik gadu 35–37 tūkstošus tonnu," darbības apjomus precizē LPKS "SaimnieksV" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure. "Patlaban ir nokultas agrās rapša šķirnes, un saimnieki sāks vest kviešus. Gan mēs, kooperatīva darbinieki, gan saimnieki ar ražu ir apmierināti. Tomēr ir tikai kulšanas laika sākums. Uz mūsu pirmapstrādes kompleksu atvestas pirmās 2500 tonnas ražas. Sākums ir daudzsološs. Rapsim ražība par aptuveni tonnu augstāka nekā pērn – aptuveni četras tonnas no hektāra un pat vairāk. Eļļas rādītājs ir 44–45 procenti no sēklu sausnas. Labs rādītājs. Atvestajiem kviešiem ir pārtikas kvalitāte."
Kuldīgas novada SIA "Baltic RM" agronoms Ainars Andersons zina stāstīt, ka saimniecībā visi ziemas mieži ir nokulti, izžāvēti, iztīrīti un pārdoti. "Bija nevienmērīgi gatavojušies, kūlumā bija arī zaļas vārpas," vērtē agronoms. "Pavasarī izskatījās, ka vairāk par piecām tonnām no hektāra nenokulsim, tomēr nokūlām vidēji septiņas tonnas. No pēdējiem laukiem kūlām labas kvalitātes ražu. Arī cena ir salīdzinoši laba. Pirmo dienu esam arī ziemas kviešu laukā. Audzējam šo kultūraugu aptuveni 600 hektāru platībā. Lēšam, ka kūlums būs aptuveni 5,5 tonnas no hektāra. Vidējā ražība parasti ir par tonnu lielāka. Pupu lauki izskatās ļoti labi. Pavasarī sējām ar tiešās sējas tehnoloģiju, zeme bija smaga. Pēc aizvadītajiem trim grūtajiem gadiem patlaban kulšanas sākums ir daudzsološāks."
Ārlavas pagasta ZS "Saslaukas" saimnieks Juris Jāmanis šo nevar saukt par labākās ražas gadu savai saimniecībai: "30. jūlijā sākām kult kviešus. Ir pārtikas kvalitāte, kūlums vairāk nekā piecas tonnas no hektāra. Tomēr gar ūdenstilpēm lauki aizvien zem ūdens, kas stiebrus apņem līdz vidum. Tādi mums ir aptuveni pieci hektāri. Labība pūst un smird..."
Labāk veicies Kauguru pagasta bioloģiskās sēklkopības ZS "Gaiķēni". Tās saimnieks Mārtiņš Gaiķēns uzsver, ka šajā sezonā būtu grēks sūdzēties. "Labas ražas ir gan man, gan kaimiņiem apkārtnē," vērtē saimnieks. "Ja noturēsies labs laiks, būs labi. 30. jūlijā sāku kult auzas. Ir ļoti labs rezultāts. Vien skumji, ka bioloģisko auzu iepirkuma cena šajā sezonā ir par 100 eiro mazāka nekā pērn. Vasaras miežus sākšu kult pēc aptuveni divām nedēļām. Lauki izskatās ļoti labi."
Plūdi ievieš korekcijas
Balgales pagasta ZS "Jaunstrauti" saimniece Lita Jēce šogad piedzīvojusi neredzētus plūdus. "Mums šajā gadā vēl nekad agrāk nebijis izaicinājums – pārplūduši lauki. Saimniecībā no pulksten trijiem līdz pulksten deviņiem nolija 104 milimetrus stipras lietusgāzes. Labi, ka vien sešas stundas. Mēs atrodamies Latvijas sabiedrībai labi zināmā pārrautā ceļa Sloka–Talsi tuvumā. Tepat gar māju tek Mazdursupe, Dursupes pieteka, kas pārplūda. Tāpat kā dīķis. Applūda rapša lauki desmit hektāru platībā, dārzs un mājas pagrabs. Tomēr rapsis noturējās stāvus! Cietuši arī kviešu lauki." Tomēr viņas vērtējumā raža izskatās laba. "Sākām kult rapsi," turpina saimniece. "Arī zirņi ir sakrituši veldrē, bet tā gan notiek ik gadu. Jau otrajā dienā pēc lietusgāzes ieradās apdrošinātāji. Ceram uz kompensāciju par postījumiem. Tomēr vislielākais izaicinājums ir ceļi un slapjā augsne. Nevaram uzbraukt uz visiem laukiem. Jā, pašvaldība sāka uzreiz pēc pārrāvuma labot mazos ceļus. Vēl gan viens nav salabots, netiekam uz lauka. Taču šoseju sola salabot vien pēc pieciem mēnešiem. Sākām kulšanu tāpat kā kaimiņi. Visiem ir lieljaudas tehnika. Pa mazo meža celiņu transportlīdzekļi un lauksaimniecības tehnika nevar izmainīties. Mums saimniecībā ir rācijas, ar kaimiņiem sazināmies ar mobilajiem tālruņiem – ziņojam par pārvietošanos. Tiksim galā ar izaicinājumiem. Žēl, ka šajā rudenī nebūs kartupeļu. Sapuva."
Smiltenes pagasta ZS "Rožkalni" pārvaldnieks Gatis Pētersons stāsta, ka ziemas mieži jau nokulti. "Raža ir laba, tomēr ne teicama. Ražība vairāk nekā sešas tonnas. Mazliet labāk nekā pērn," atklāj saimniecības pārvaldnieks. "29. jūlijā sākām kult kviešus. Ir daudz sīko graudu – vairāk nekā trīs procenti. Līdzīgs rezultāts arī kaimiņu laukos. Visticamāk, ziedēšanas laikā nepietika saules. Patlaban kvieši iekļaujas viszemākajā pārtikas kvalitātes grupā. Nav īsti tas, ko gaidījām. Tomēr ceram, ka šīs sezonas beigās rezultāts būs ar plusa, nevis mīnusa zīmi kā pēdējos trijos gados."
Kalētu pagasta ZS "Albrekši" saimnieks Ivars Šekavs jūlija pēdējās dienās izmēģinājis kombainu agro ziemas kviešu laukā. "Kopējais skats prieku mums neraisa – liela platība ir izslīkusi. Pēc mūspuses rudens, ziemas un arī šīs vasaras slapjuma ir diezgan lielas rūpes," vērtē saimnieks. "Sējumi ir apdrošināti, tomēr ilgo lietu par apdrošināšanas risku neuzskata. Tāda ir lauksaimniecība. Cenas ir mazliet labākas. Šķiet, tomēr nepietiekami augstas, lai atspertos un atgūtos pēc vairākiem neveiksmīgiem gadiem."
Guntars Bartkevičs, Baltinavas pagasta ZS "Riekstiņi" pārvaldnieks, vēsta, ka kviešu kulšanu saimniecībā sākuši 30. jūlijā. "Beidzot ir labs kūlums – septiņas astoņas tonnas no hektāra. Pērn bija ļoti slikts rezultāts, kulšanas laikā lietus, slikta graudu kvalitāte, tajā skaitā maza tilpummasa. Patlaban tilpummasa ir laba. Kviešiem pārtikas kvalitāte.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
