Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 06:57
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros arī Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz savu artavu – jūlija vidū Portugālē ieradušies 20 cilvēki no VUGD. Mūsējie strādājot plecu pie pleca ar portugāļu kolēģiem. "Ir izaicinoši pierast pie augstās gaisa temperatūras, jo dienas laikā tā nereti sasniedz pat +40 °C, kā arī pie kalnainā reljefa," 28. jūlijā vēstīja VUGD.
Šovasar Eiropas dienvidi piedzīvo meža ugunsgrēku vilni, veidojas karstuma kupoli, kas iesprosto nokaitēto gaisu, neļaujot attīstīties mākoņiem un lietum. Tveice mēdz tuvoties 50 grādiem, un izkaltušajos krūmājos pat niecīga dzirkstele pārtop nekontrolējamā uguns stihijā. Šajā ugunsgrēku sezonā vairāk nekā 300 tūkstoši bijuši spiesti pamest mājas, galvenokārt Spānijā un Francijā. Eiropas Savienībā šogad līdz jūlija beigām ugunsgrēkos jau bija izdeguši vairāk nekā 434 976 hektāri zemes. Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmas dati liecina, ka šī sezona var kļūt par postošāko vēsturē. Kāpēc neizdodas izvairīties no ugunsgrēkiem un kā situāciju vērtē Spānijā dzīvojošā mūsu tautiete, tūrisma konsultante Linda Resines, lasiet publikācijā.
Doktors Tomass Smits, Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas vides ģeogrāfijas asociētais profesors, Londonā bāzētajam zinātnes ziņu avotam "Science Media Center" atzīst: "Ja es atpūstos Spānijas piekrastē vai Francijas dienvidos, es pārliecinātos, ka manā tālrunī ir uzstādītas ugunsgrēka trauksmes vai ugunsbīstamības laikapstākļu lietotnes, un iepazītos ar viesnīcas vai dzīvesvietas evakuācijas plāniem."
Sasniegts jauns rekords
Eiropas Savienībā šogad līdz jūlija beigām ugunsgrēkos jau bija izdeguši vairāk nekā 434 976 hektāri zemes. Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) dati liecina, ka situācija ir sliktāka nekā jebkad agrāk un šī sezona var kļūt par postošāko vēsturē. Izdegusī platība jau tagad ievērojami pārsniedz pagājušā gada tā paša perioda rādītāju (346 836 hektāri), iepriekš vēsturiski smagāko gadu.
Turklāt izdedzis divreiz vairāk par pēdējo divdesmit gadu vidējo rādītāju (172 186 hektāri). Eksperti skaidro, ka atsevišķi ugunsgrēki kļuvuši daudz lielāki, agresīvāki un grūtāk kontrolējami.
Spānijā un Portugālē ugunsgrēku skaits šogad pieaudzis par 100% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vislielākais posts pieredzēts tieši jūlijā trīs līdz četru nedēļu laikā. Piemēram, Spānijā aptuveni 140 000 hektāru izdega 15 dienu laikā. Ugunsgrēks Avilas provincē valsts vidienē izplatījās zibens ātrumā, pāris dienās pilnībā iznīcinot desmitiem tūkstošu hektāru mežu un liekot evakuēt simtiem tūkstošu cilvēku. Rietumeiropā visstraujākais pieaugums vērojams Francijā, kas pārsniegusi savu iepriekšējo antirekordu. Tāpat smagi cieš Kipra, Grieķija, Vācija, Rumānija.
Latviete Spānijā vaino kreisos un birokrātiju
"Lielākie ugunsgrēki, kādi fiksēti Spānijas vēsturē," "Latvijas Avīzei" saka Spānijā dzīvojošā mūsu tautiete, tūrisma konsultante Linda Resines. Nopietns ugunsgrēks bijis arī Leonas provincē, kur atrodas Lindas izstaigātās sēņu vietas. "Šoruden likšu uzsvaru uz Latvijas mežiem," atzīst sēņošanas entuziaste.
"Iemesli ir dažādi, gadiem tiek runāts, ka netiek tīrīti pameži, sausajā periodā izmantota bīstama tehnika, no kuras radās dzirksteles. Ir arī tīša dedzināšana, bet visam tam pāri stāv politika," stāsta Linda. Pērn valdība solījusi, ka Spānija iegādāsies septiņus modernus ugunsdzēsības hidroplānus, kas var no mākslīgajiem ezeriem paņemt ūdeni. Šobrīd pavisam vajadzēja būt 21 šādai lidmašīnai, bet nekā.
Linda skarbi izsakās par Spānijas sociālistu premjeru: "Sančess melo nepārtraukti un visiem, neviens viņam vairs netic. Ne tikai septiņas lidmašīnas netika iegādātas, bet vēl septiņas ir apkopē un nav izmantojamas. Faktiski ugunsgrēku dzēšanai pieejamas tikai septiņas. Tāpat nav pienācīga atalgojuma un apmācību ugunsdzēsējiem. Ir izveidota Militārā ārkārtas situāciju vienība, bet to var nosūtīt tikai premjers, un Sančess vilcinoties to mest palīgā apgabaliem, kur nav viņa vēlētāju. Apgabali, kur plosās ugunsgrēki, ir politisko pretinieku, labējo – "Vox" un Tautas partijas – "pārraudzībā". Ja autonomijas prezidents neprasa, tad Sančess nesūta."
Tas pieredzēts 2024. gada rudenī Valensijā, kad plūdos aizgāja bojā 230 cilvēki un pajumti zaudēja simtiem tūkstošu – Tautas partijas kontrolētā provinces valdība pieprasīja palīdzību novēloti. Neviens neticot Sančesa solītajām kompensācijām ugunsgrēkos cietušajiem, jo tās joprojām nav izmaksātas pēc Valensijas plūdiem.
Pēc Lindas novērojumiem, birokrātija Spānijā ir "desmitreiz kā Latvijā". Atkāpei – pat sēņot Spānijā nedrīkst, kā iedomājas. Lai saudzētu vidi, daudzās sēņošanas vietās jāsaņem licence, ir vietas, kur drīkst sēņot tikai mikologu pavadībā.
Vienlaikus likumu un zaļo organizāciju dēļ esot apgrūtināta pameža tīrīšana. "Kad tas viss nodeg, tad jau vairs nav nekā, par ko uztraukties un ko sargāt. Lauksaimnieki, mežinieki un arī zinātnieki gadiem ir norādījuši, ka pameži ir jātīra. Lauki kļūst tukši, ganības aizaug ar krūmājiem, sadrumstalots sadalījums starp īpašniekiem mežā, netiek izveidotas ugunsdrošās takas. Valdība uzskata, ka tas jādara autonomijām, bet tās norāda, ka nav tādu līdzekļu un ka tas jādara valsts līmenī," stāsta Linda.
Uguns negaisi augstu gaisā
Eiropas Savienības Kopīgais pētniecības centrs skaidro, ka ugunsgrēku sprādzienbīstamo izplatību veicina trīs faktoru sakritība: ekstremāls sausums, zems gaisa mitrums un spēcīgs, brāzmains vējš.
Dienas maksimālās temperatūras Eiropā pieaug trīs reizes ātrāk nekā globālais vidējais rādītājs. "World Weather Attribution" pētnieki norāda, ka bez globālās sasilšanas pašreizējie karstuma viļņi būtu par aptuveni 3,5 grādiem vēsāki. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, Eiropas mežu ugunsgrēku aktivitāte pēdējo četru gadu laikā vien palielinājusies par 57% (Vidusjūras reģiona atsevišķās daļās pat par vairāk nekā 100%).
Turklāt šajos apstākļos rodas pirokonvekcija – uguns negaisi. Ugunsgrēks tik spēcīgi mijiedarbojas ar atmosfēru, ka sāk radīt pats savus laikapstākļus. Liesmas uz zemes uzkarsē gaisu līdz simtiem grādu, siltāks gaiss ir daudz vieglāks par apkārtējo vidi, tāpēc tas ar milzīgu ātrumu raujas augšup atmosfērā kopā ar dūmiem, sakarsušajiem pelniem, degošiem zariem. Komplektā vēl nāk mitrums, kas izdalās, degot augiem. Nonākot augstākos un vēsākos atmosfēras slāņos, ūdens tvaiks kondensējas uz dūmu un pelnu daļiņām, izveidojot gūzmu mākoņus, ļaunākajā gadījumā – uguns negaisa mākoņus. Un tad šī "uguns fronte" nesas tālāk, nolīst citās vietās, iespējami pat zibens spērieni.
Zinātnes valodā šos mākoņus sauc "pirokumulonimbus". Doktore Frančeska Di Džuzepe, Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra ugunsgrēku prognozēšanas koordinatore, "Science Media Center" skaidro: ""Pirokumulonimbus" notikumi ir labi dokumentēti Austrālijā, Kanādā un ASV rietumos, kur tie ir saistīti ar visekstremālākajiem mežu ugunsgrēkiem. Eiropā tie joprojām ir samērā reti. Ir grūti ar pārliecību pateikt, vai šis ir pirmais dokumentētais "pirokumulonimbus" gadījums, kas saistīts ar meža ugunsgrēku Francijā. Tomēr, ja tas apstiprināsies, tā izveidošanās izgaismotu pašreizējā ugunsgrēka ārkārtējo intensitāti un neparastos atmosfēras apstākļus, kādos tas deg."
Dažkārt uguns negaisa mākoņi var sasniegt troposfēras augšējos slāņos un pat stratosfēras apakšējo daļu 10 līdz 13 kilometru augstumā, kas salīdzināms ar mērenu vulkāna izvirdumu.
Liesmu "zombiji"
Ugunsdrošības un dabas eksperti piemin arī tā sauktos zombiju ugunsgrēkus – izskan bažas, ka Francijas dienvidrietumus apdraud arī šī parādība. Proti, kad virszemes liesmas šķietami ir apdzēstas, uguns turpina nemanāmi gruzdēt dziļi pazemē, kūdrainā augsnē vai blīvās koku sakņu sistēmās. Tiklīdz uznāk jauns karstuma vilnis un pastiprinās vējš, šie "zombiji" pēkšņi atkal izlaužas virspusē.
Šie ugunsgrēki var mēnešiem ilgi pārtikt no skābekļa barības vielām nabadzīgā pazemes vidē. Teritorija izskatās droša, līdz uguns negaidīti augšāmceļas un atsāk posta darbus. Ilgais sausums un karstuma kupoli Dienvideiropā ir pilnībā izžāvējuši dziļākos augsnes slāņus, radot "zombijiem" labvēlīgus apstākļus.
Klasiskie "zombiju" ugunsgrēki gan ir ierastāki Aļaskas, Ziemeļeiropas, Arktiskā loka kūdrājos, kur tie gluži kā lācis vai āpsis aiziet ziemas miegā, spēj pārdzīvot pat sniegu un salu, lai pavasarī uzliesmotu no jauna. Ugunsdzēsējiem ir grūti prognozēt, kur liesmas parādīsies no jauna. Turklāt, izdegot augsnei un saknēm, zeme kļūst nestabila un koki gāžas, radot bīstamu vidi glābējiem. Klimata pārmaiņu dēļ šādu ugunsgrēku skaits pasaulē pēdējos gados ir būtiski pieaudzis.
Vainojami arī piromāni
Taču ne visos gadījumos vainojama tikai daba – Francijā par tīšu dedzināšanu aizturēti 205 cilvēki, daļa ir sērijveida piromāni. Vēl 103 aizturētie vainojami ugunsgrēka izraisīšanā neuzmanības dēļ. No visiem aizturētajiem 127 ir nepilngadīgie. Vairāk nekā 30 ir apcietinājumā vai notiesāti, iespējamais sods ir līdz 15 gadiem cietumā; ja kāds gājis bojā – mūža ieslodzījums.
Viena no lielākajām katastrofām bija Fonteblo ugunsgrēks – izdega 2000 hektāru, 10% no vēsturiska, UNESCO aizsargāta meža masīva. Atklājās ļaunprātība, liesmas bija pielaistas desmit vietās, un aizturēto vidū bija 18 gadus vecs brīvprātīgais ugunsdzēsējs.
Īsā laikā nodeg desmitiem māju
Deg ne tikai dienvidos, piemēram, Norvēģijā jūlija vidū izcēlās lielākais un postošākais pilsētas un savvaļas ugunsgrēks valsts modernajā vēsturē Krokstadelvā 40–50 kilometrus uz rietumiem no Oslo. Šajā gadījumā gan nav vainojamas ne norises dabā, ne ļaunprātība. Liesmas sākušās konkrētā rindu māju kompleksa dzīvoklī nelaimes gadījuma vai tehniskas ķibeles dēļ.
Spēcīgā vēja, neparastā karstuma un ilgstošā sausuma dēļ liesmas izplatījās lielā ātrumā, un uz terasēm eksplodēja griliem paredzētie gāzes baloni. Turklāt ugunsdzēsēji saskārās ar tehniskām problēmām sešos ūdens ņemšanas punktos – dažām akām bija grūti piekļūt ar tehniku, viena kartē bija marķēta nepareizi, vēl cita hidranta pamatne bija aizaugusi, un tā zuda dārgās pirmās minūtes.
Nodega vairāk nekā simt dzīvojamo māju, uguns no blīvās koka apbūves strauji pārmetās uz tuvējo mežu, draudot pāraugt milzīgā savvaļas ugunsgrēkā. Lai pilnībā savaldītu liesmas un pazemes gruzdēšanu, glābējiem bija nepieciešamas piecas dienas. Par laimi, katastrofā neviens cilvēks negāja bojā.
Parasti samērā vēsā un mitrā Norvēģija šovasar piedzīvo neierastu sausuma periodu, un Meteoroloģijas institūts izsludinājis paaugstinātas mežu ugunsbīstamības brīdinājumus lielā daļā dienvidu un austrumu reģionu.
Latvijā šovasar diezgan mierīgi
Latvijā situācija ar meža ugunsgrēkiem šovasar ir mierīga, maijā sausuma dēļ gan bija īslaicīgs uzliesmojums, bet regulārie vasaras nokrišņi neļāva zemei pilnībā izžūt. Šogad reģistrēti apmēram 170 meža ugunsgrēki, skarti aptuveni 170 hektāri. No visas izdegušās platības 40,6 hektāri bija jaunaudzes, liecina Valsts meža dienesta (VMD) dati.
Aptuveni 90% gadījumu vainojams cilvēka faktors, piemēram, nenodzēsts izsmēķis vai bez uzraudzības atstāts ugunskurs, kā notika 4. maija vakarā pie Lubānas, kur izdega divarpus hektāri. Pavasarī vairāki ugunsgrēki izcēlās stipra vēja dēļ, kad koki uzkrita uz elektrolīnijām, izraisot īssavienojumu. Dažos gadījumos VMD inspektori gan konstatējuši apzinātas dedzināšanas pazīmes. Meža ugunsnedrošais periods valstī ilgst līdz 30. septembrim.
***
Džordžs Klūnijs ar sievu glābjas no ugunsgrēka
– Arī Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs un viņa sieva cilvēktiesību advokāte Amala Klūnija bija spiesti evakuēties no sava īpašuma Francijas dienvidos, kuru apdraudēja meža un krūmāju ugunsgrēks. Pāris pameta savas mājas netālu no Briņolas, kad tuvumā izcēlās liesmas. Evakuācijas brīdī Klūnijs nosūtīja emocionālu vēstuli pilsētas mēram: "Šobrīd mums nav ne jausmas, vai mūsu skaistā māja izturēs šo briesmīgo brīdi." Viņš arī apsolīja pilnībā iesaistīties un finansiāli palīdzēt atjaunot pilsētiņu neatkarīgi no tā, kas notiks ar viņu pašu īpašumu. Klūnijiem paveicās – ugunsdzēsēji apturēja liesmas, pirms tās sasniedza viņu namdurvis.
__________________________
Latvijas ugunsdzēsēji dzēš Portugālē
Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros 16. jūlijā Portugālē ieradās 20 cilvēku VUGD komanda.
"Šī misija ne tikai stiprina Portugāles civilās aizsardzības spējas, bet arī veicina zināšanu un pieredzes apmaiņu, savstarpēju mācīšanos un starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jomā," vēsta VUGD.
Latvijas ugunsdzēsēju komanda izvietota divās lokācijās Portugālē, kur ir paaugstināts ugunsbīstamības risks – Trankoso un Almeirimā. Mūsējie strādājot plecu pie pleca ar portugāļu kolēģiem. "Ir izaicinoši pierast pie augstās gaisa temperatūras, jo dienas laikā tā nereti sasniedz pat +40 °C, kā arī pie kalnainā reljefa, jo Portugāle ir kalnaina valsts. Kopumā komanda jūtas labi, piedalās gan apmācībās, gan notikumos, apgūst jaunas prasmes un dalās arī ar savu profesionālo pieredzi," 28. jūlijā VUGD feisbuka kontā ziņoja Latvijas pārstāvji.
***
Lielākais ugunsgrēks Latvijas dabā
– Pēc platības lielākais savvaļas ugunsgrēks Latvijā pieredzēts Bažu purvā Slīteres Nacionālajā parkā, kas izcēlās 1992. gada jūlijā. Tas ilga 49 dienas, iznīcinot aptuveni 3000 līdz 3312 hektāru lielu platību. Liesmas apdraudēja pat tuvējos ciemus – Saunagu, Vaidi, Kolku, Melnsilu.
Tā bija viena no karstākajām un sausākajām vasarām Latvijā novērojumu vēsturē, purvs un apkārtējie meži bija pilnībā izkaltuši. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Bažu purvā izveidotais grāvju tīkls kritiski pazemināja gruntsūdens līmeni un padarīja kūdras slāni ārkārtīgi ugunsbīstamu. Tiklīdz izcēlās liesmas, spēcīgais vējš tās strauji dzina pat desmit kilometru platā joslā. Tolaik ugunsdzēsējiem un brīvprātīgajiem glābējiem nebija mūsdienīgas tehnikas, purva reljefs apgrūtināja piekļuvi.
Konkrēts cēlonis nav zināms, bet zinātnieki secinājuši, ka periodiska degšana šeit ir dabisks process. Ugunsgrēki vēsturiski atkārtojušies vidēji ik pēc 130 gadiem, ko sausās vasarās mēdz izraisīt arī zibens spērieni.
Pēc ugunsgrēka dabai ļāva atjaunoties pašai, vide kļuva klajāka, radās jaunas dzīvesvietas retām putnu un augu sugām. Zinātnieki šo vietu izmanto ilgtermiņa pētījumiem par mežu un purvu spēju atgūties pēc katastrofāliem ugunsgrēkiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
