Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 12:48
Vārda dienas: Teodors
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Saeimas deputātiem atgādina, ka parlamentārieša pienākumi jāpilda ne tikai tiesiski, bet arī godprātīgi.
Pamatojoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamu Saeimas deputātes Leilas Rasimas negodprātīgu rīcību saistībā ar dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas saņemšanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis resorisko pārbaudi un pašlaik vērtē kompensācijas pieprasīšanas un izmaksas pamatotību. Diskusijas par deputātu saņemtajām kompensācijām aktualizējās pēc tam, kad mediji analizēja kopējās kompensācijās saņemtās summas un kuri deputāti saņēmuši visvairāk. Tad sociālo tīklu lietotāji pievērsās deputātes Rasimas amatpersonas deklarācijai, kur redzami viņas īpašumi, un sāka uzdot jautājumus. Deputāti drīkst saņemt telpu īres un transporta izdevumu kompensāciju, bet ir noteikts limits. Kompensāciju sistēma ir izveidota, lai deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, nebūtu nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar rīdziniekiem. Taču sāktas diskusijas, vai vajadzētu mazināt kompensāciju maksimālo pieejamo apmēru.
Latvijas sabiedrisko mediju portāls "lsm.lv" jūlijā plašākā publikācijā vēstīja par 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijām. Plašāk izskanēja ziņa, ka Saeimā no Rēzeknes ievēlētā Leila Rasima ("Progresīvie") dzīvokļa īres kompensācijā mēnesī saņem 610 eiro, lai gan amatpersonas deklarācijā redzams viņai galvaspilsētā piederošs dzīvoklis.
"Saeimas deputāta mēnešalga šogad ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir aptuveni 5,6 reizes lielāka par minimālo algu Latvijā un 2,4 reizes lielāka par vidējo algu valstī. Liela daļa cilvēku Latvijā ik dienu mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru uz darbu vai īrē mājokli citā pilsētā. Šos izdevumus viņi lielākoties sedz paši, jo darba devējiem to apmaksāt likums neuzliek par pienākumu. Savukārt deputātiem noteiktos gadījumos transporta un mājokļa izdevumus kompensē no valsts budžeta. To gan paredz īpašs regulējums," raksta "lsm.lv".
Miljons četros gados
Analizējot Saeimas publiski pieejamos datus par 14. Saeimas deputātu kompensācijām no 2022. gada novembra līdz 2026. gada maijam, "lsm.lv" secina, ka transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta kopumā izmaksāts vairāk nekā viens miljons eiro (1 062 895,86 eiro). No šīs summas aptuveni 635 tūkstoši eiro izmaksāti mājokļa izdevumu segšanai, bet 428 tūkstoši eiro – transporta. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no 100. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā – vairāk nekā 40 tūkstošus eiro – 14. Saeimā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība). Otrajā vietā ir Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā"), saņemot aptuveni 37 tūkstošus eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36 469,77 eiro. Deputātes Kozlovskas deklarētā dzīvesvieta ir Balvu novadā. Kozlovska Latvijas Radio stāstījusi, ka izvēlējusies dzīvokli netālu no Saeimas nama, kura īre esot 800 eiro mēnesī. Papildus no saviem līdzekļiem viņa sedzot komunālos maksājumus.
L. Rasima ("Progresīvie") mēnesī par dzīvokļa īri kompensācijā saņem 610 eiro, lai gan, kā liecina Rasimas amatpersonas deklarācija, viņai pieder dzīvoklis Rīgā. Rasima pēc tam skaidrojusi – dzīvoklis faktiski piederot viņas mammai, pati deputāte tur nekad neesot dzīvojusi vai saņēmusi kādus finansiālus labumus no tā. "Vienmēr esmu dzīvojusi un joprojām dzīvoju Latgalē, katru nedēļu braucu uz Saeimu no savām mājām Rēzeknes novadā, un tās dienas, kad esmu darbā Saeimā, dzīvoju dzīvoklī, par kuru saņemu kompensāciju," aģentūrai LETA skaidrojusi deputāte. Saeimas Preses dienests apliecinājis, ka deputātes rīcībā likuma pārkāpuma nav.
KNAB sāk pārbaudi par Rasimu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka sācis resorisko pārbaudi, pamatojoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par L. Rasimas kompensācijām.
KNAB iepriekš arī ir norādījis, ka vairākkārt vērsis Saeimas uzmanību uz deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju regulējuma nepilnībām. Šis regulējums varot tikt izmantots, apzināti deklarējot dzīvesvietu vairāk nekā 39 kilometru attālumā no Rīgas, tostarp gadījumos, kad personai faktiski pieder dzīvojamā telpa Rīgā vai Pierīgā. Līdzšinējā KNAB praksē esot konstatēti gadījumi, kad Saeimas deputāti kompensācijas saņēmuši prettiesiski. Divos gadījumos deputāti saukti pie kriminālatbildības par transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju izkrāpšanu, un abos gadījumos ir stājušies spēkā notiesājoši tiesas spriedumi.
KNAB ieskatā, kompensāciju negodprātīgas pieprasīšanas un izmaksas risku varētu mazināt ar stingrāku kompensāciju izmaksas procesa kontroli. Piemēram, varētu noteikt pienākumu iesniegt apliecinājumu, ka Saeimas deputātam nav radniecības saišu ar īrētās dzīvojamās telpas īpašnieku un ka tam nepieder dzīvojamā telpa Rīgā vai ne vairāk kā 39 km attālumā no Rīgas. KNAB Saeimas deputātiem atgādina, ka pienākumi jāpilda ne tikai tiesiski, bet arī godprātīgi.
Maksimālie "griesti" – 1634 eiro mēnesī
Saskaņā ar likumu Saeimas deputāti var saņemt vienotu telpu īres un transporta izdevumu kompensāciju, tostarp par sabiedriskā transporta izmantošanu. Kompensācijas "griestus" (maksimālo iespējamo apmēru) nosaka, pamatojoties uz deputāta norādīto deklarēto dzīvesvietu, un Saeima kompensē tikai faktiskos izdevumus piešķirtā kompensācijas limita jeb normas robežās. Deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensācijas pieļaujamie apmēri tiek rēķināti, aizpagājušā gada vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgus koeficientus, kas noteikti likumā – Saeimas Kārtības rullī.
Kā informē Saeimas pārstāvji, no parlamenta budžeta deputātam kompensē tikai faktiskos izdevumus. Lai saņemtu kompensāciju, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas apliecina gan lietošanas tiesības (transportlīdzekļa tehniskā pase, dzīvokļa īres līgums), gan faktiski veiktos maksājumus (degvielas čeki, sabiedriskā transporta biļetes, bankas pārskaitījuma apliecinājums). Informācija par izmaksāto atalgojumu un kompensācijām ir publiski pieejama Saeimas mājaslapā internetā.
Piemēram, aplūkojot datus par šā gada jūniju, redzams, ka teorētiski vislielākais kopējais kompensācijas apmērs mēnesī pienāktos deputātiem Valdim Maslovskim un Jurim Viļumam – 1634 eiro. V. Maslovskis, kura dzīvesvieta pēc publiski pieejamās informācijas ir Ludzas novada Isnaudas pagasts, jūnijā izmantojis tikai 250 eiro mājokļa kompensāciju, Viļums (dzīvo Krāslavas novadā) – 366,28 eiro transporta kompensāciju. Nākamais lielākais iespējamais kompensācijas apmērs ir 1584 eiro, kas pienāktos deputātiem Raivim Kalējam, Jeļenai Kļaviņai, Līgai Kozlovskai, Kasparam Melnim, Viktorijai Pleškānei, Annai Rancānei, Leilai Rasimai, Edmundam Teirumniekam. Deputāti neizmanto visu summmu. Piemēram, L. Kozlovska mājokļa īrei tērējusi 800 eiro, A. Rancāne mājokļa īrei – 650 eiro, transportam – 85 eiro, L. Rasima attiecīgi – 610 eiro un 41,40 eiro, V. Pleškāne – 500 eiro un 400,48 eiro mēnesī.
Darbs Saeimā nav darbs ražotnē
Ir vairāki piemēri, kad ar Saeimas deputātu kompensācijām, iespējams, tiek manipulēts un tās pieprasītas nepamatoti, bet tā būs vienmēr, trešdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs. Komentējot šo jautājumu pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, premjers atzina, ka, viņaprāt, Saeimas deputāta alga ir gana adekvāta, ziņo aģentūra LETA. Viņš arī teica, ka deputāti no reģioniem netiekot ievēlēti, lai četrus gadus dzīvotu Rīgā. "Viņu ievēlē reģions, un vēlētājs grib, lai viņu intereses tiek pārstāvētas Saeimā. Tas nozīmē, ka viņam ir jābūt klātesošam tur, bet vienlaikus jābūt arī klāt Saeimas sēdēs un komisijās," sacīja Kulbergs. Viņš uzskata, ka izvēle esot jāizdara vēlētājam, kurš var pateikt, vai viņa izvēlētais kandidāts kompensāciju jautājumā ir rīkojies pareizi.
Atbildot uz jautājumu, vai Saeimas deputātiem nevarētu ieviest dienesta viesnīcas, Kulbergs atzina, ka par to var būt diskusija, bet pašiem deputātiem jālemj, vai to iekļaut parlamenta skatāmo jautājumu sarakstā. Bet viņš arī piebildis, ka būšana par Saeimas deputātu nav parastas darba attiecības, kur persona uz četriem gadiem dodas strādāt vienā ražotnē un tur arī bāzējas. "Būt par sabiedrības pārstāvi Saeimā ir pavisam cita atbildība un cits spektrs," teica Kulbergs.
Arī prezidents Rinkēvičs paudis uzskatu, ka šis ir Saeimas tiešais darba kārtības jautājums, raksta LETA. "Mūsu valstī pastāv varas dalīšanas princips, un likumdevējs pats nosaka gan darba organizāciju, gan atalgojuma kārtību, gan jautājumus, kas skar to vai citu problemātiku, kas jārisina," teica Rinkēvičs.
Latvijas Radio žurnālistes aptaujātie Saeimas deputāti pauduši viedokli, ka kompensāciju sistēma būtu saglabājama, bet tā jāpārskata. Viņuprāt, kompensāciju atcelšana vēl vairāk mazinātu reģionu pārstāvniecību parlamentā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
