Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 05:03
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Uzņēmuma "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa atzīst, ka Eiropā pieaug pieprasījums pēc granulām. Viņš lēš, ka līdz apkures sezonai "premiuma" granulu cena varētu pieaugt vēl par 50 eiro.
Latvija ir viena no lielākajām granulu eksportētājām Eiropas Savienībā, taču vietējā tirgū, kurā granulas patērē aptuveni 40 tūkstoši mājsaimniecību, sākusies panika, kuru atbildīgā ministrija cenšas mazināt, mudinot ražotājus parakstīt memorandu, kas ļaus nodrošināt granulu pieejamību.
Tā kā daudzi nākamajai apkures sezonai sākuši gatavoties ļoti savlaicīgi, granulu tirgū jau vasaras vidū bija novērojama visnotaļ liela ažiotāža – vairāki Latvijas granulu ražotāji, tostarp "Graanul Invest", "Kurzemes granulas", "Scandbio Latvia" un "Bitus Latvia", lielā pieprasījuma dēļ uz laiku vairs nepieņēma jaunus pasūtījumus, koncentrējoties uz jau noslēgto pasūtījumu izpildi.
Latvijas biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs stāsta, ka granulu ražotāji šobrīd strādā ar pilnu jaudu. Viņš arī atzīst, ka situāciju ar granulu pieejamību šovasar ietekmējis arī lielais pieprasījums Polijas tirgū: "Tas bija kaut kas jauns."
Ažiotāža un Polijas pieprasījums
Latvijas biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs stāsta, ka granulu ražotāji šobrīd strādā ar pilnu jaudu. "Daudzi jau kopš jūnija sākuma ir ieviesuši rindas kārtību. Iespējams, tieši rindas rada maldinošu iespaidu par situāciju tirgū, jo cilvēki mēdz iestāties rindās pie vairākiem ražotājiem. Kad granulas ir saņemtas, pircēji citas rūpnīcas neinformē, tādējādi viņu pasūtījumi netiek anulēti," ir novērojis D. Palejs, atzīstot, ka pēc pagājušās ziemas daudzi ir sapratuši, ka granulas ir jāpērk vasarā, vismaz lielākais apjoms, kas nepieciešams patēriņam apkures sezonā. "Tas radīja saspīlējumu, kad samērā īsā laika periodā bija pieprasījums pēc pārāk liela granulu daudzuma," vērtē asociācijas vadītājs, norādot, ka granulu rūpnīcu ražošanas jauda krietni vien pārsniedz vietējā tirgus vajadzības, jo tās ražo vienmērīgi visu gadu. "Ja milzīgu apjomu cenšas izņemt vienā mēnesī, protams, ka ražošanas jaudas netiek līdzi un rodas saspīlējums," teic D. Palejs, atzīstot, ka situāciju ar granulu pieejamību šovasar ietekmējis arī lielais pieprasījums Polijas tirgū. "Tas bija kaut kas jauns, jo līdz šim Polija neesot bijusi tik aktīva. Polijas tirgotāji jau laikus uzpildīja savas granulu rezerves. Šobrīd izskatās, ka tas ir paveikts, Polijas tirgū jūtams atslābums, tāpēc spriedzei vietējā tirgū vajadzētu sarukt," secina D. Palejs. Runājot par tendencēm tirgū, viņš lēš, ka tuvākajā laikā pieprasījumam vajadzētu samazināties, jo lielākā daļa patērētāju ir jau sagādājuši nākamajai apkures sezonai nepieciešamās granulas, turklāt samazinās granulu pieprasījums lielākajos eksporta tirgos – Itālijā, Vācijā un Dānijā, tostarp arī Polijā, kur bija samērā augstas cenas.
Cenas pīķis sasniegts
Arī uzņēmumā "Bitus Latvia" ir izveidojusies gara rinda pēc granulām, tās jau ir aizrunātas līdz pat oktobrim. "Šī ir pirmā reize, kad vasaras laikā ir sastājušās tādas rindas. Ziemā ir bijušas, bet vasarā – līdz šim nekad. Ažiotāžu rada gan rindas, gan granulu cena. Cilvēki domā – ja tagad ir tik dārgi, ziemā būs vēl dārgāk. Ir tādi, kuri vēlas nopirkt pat divām ziemām," stāsta "Bitus Latvia" Granulu ražošanas departamenta vadītājs Gints Bērziņš, atzīstot, ka ir aktivizējušies arī granulu pārpircēji jeb spekulanti, kuri piepilda noliktavas, lai apkures sezonā varētu nopelnīt. Šobrīd "Bitus Latvia" granulu cena ir 350 eiro par tonnu (bez PVN) un tā ir par aptuveni 50% augstāka nekā šajā laikā pērn. "Pieprasījuma vilnis pēc mājsaimniecību granulām sāka velties jau jūnijā. Būtiski palielinājās eksporta apjomi, arī iedzīvotāji sāka aktīvi pirkt, turklāt izejmateriālu pieejamība "premium" granulām bija ierobežotā daudzumā. Tāpat granulas Latvijā netika ievestas no citām valstīm, tādējādi viss gūlās uz vietējo ražotāju pleciem," secina G. Bērziņš. Būtiski augusi arī izejmateriālu cena. "Skaida pērn maksāja zem simt eiro par tonnu, bet šobrīd to tirgo pat par 220 eiro," teic G. Bērziņš. Jautāts, kāda varētu būt granulu cena apkures sezonas sākumā, viņš teic, ka to prognozēt nav iespējams. "Domāju, ka šobrīd ir sasniegts cenas pīķis," lēš G. Bērziņš, atzīstot, ka ražotāji nav ieinteresēti, lai cenas būtu neadekvāti augstas, jo tas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju izvēli par labu granulu apkurei. "Granulu deficīta momenti ir epizodiski. Latvijas ražotāji var saražot vairāk nekā divas reizes "premium" granulu, nekā spējam patērēt vietējā tirgū. Latvijā gadā tiek saražoti aptuveni 1,8 miljoni tonnu granulu, no tām 700–800 tūkst. tonnu "premuim" granulu, bet vietējais patēriņš tiek lēsts ap 350 tūkst. tonnām gadā," skaidro G. Bērziņš.
Priekšvēlēšanu gaisotnē top memorands
Lai nodrošinātu granulu pieejamību Latvijas mājsaimniecībām, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir izstrādājusi memorandu, kas paredz, ka granulu ražotāji apņemas nodrošināt vietējam tirgum pietiekamu kurināmā daudzumu, veidot saprotamu un izskaidrojamu cenu politiku, nosakot granulu patērētāju enerģētisko drošību par prioritāti. Memorandam sākotnēji bija pievienojušies tikai trīs ražotāji – "Pelleteries" (granulu zīmols "Top Granulas"), "Latgranula" un "Baltic Wood Trade". Jāatzīmē, ka Latvijā ir teju 30 granulu ražotāju, ieskaitot arī salīdzinoši nelielos uzņēmumus. "Lielie eksportētāji nevar tā uzreiz saraut saites ar noņēmējiem ārvalstu tirgos, ir noslēgti ilgtermiņa piegāžu līgumi. Sadarbības partneri ir meklēti gadiem, un nevar ar vienu klikšķi pārtraukt attiecības. Memorands ir tapis pirmsvēlēšanu gaisotnē, ministra kungs šim jautājumam savā ziņā ir piegājis no "dīvāna eksperta" pozīcijām. Rodas jautājums, vai tad, kad tirgū sāks nākt iekšā lētākas importētās granulas, ministrs nodrošinās, ka iedzīvotāji granulas pirks no tiem ražotājiem, kuri ir pievienojušies memorandam," retoriski jautā G. Bērziņš, atgādinot, ka visi ražotāji strādā brīvā tirgus apstākļos. Tomēr viņš pieļauj, ka šāds memorands var daļēji nomierināt patērētājus, mazināt ažiotāžu un radīt drošības sajūtu, ka granulas būs pieejamas.
Jāņem vērā globālā situācija tirgū
Uzņēmuma "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa atzīst, ka granulu ražotāji ir ieinteresēti visu produkciju realizēt vietējā tirgū. "Eksports saistās ar dažādiem riskiem un papildu izmaksām, kas saistītas ar transportu, loģistiku u. c. faktoriem. Taču, ko es darīšu, kad visas Latvijas mājsaimniecības būs sev granulas sagādājušas? Ražošu noliktavai? Man ir nepieciešama naudas plūsma, lai es varētu turpināt strādāt, pirkt izejmateriālu, maksāt darbiniekiem algas," teic uzņēmējs. Viņš atzīst, ka granulu tirgu Eiropā pēdējā laikā ir būtiski ietekmējuši dažādi faktori. "Pirmkārt, tie ir ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumi. Kolīdz viņš sāka mainīt muitas tarifus, izejmateriālu apjoms uz Eiropu samazinājās, piemēram, tika sagrauts viss Brazīlijas zāģmateriālu tirgus, no Dienvidamerikas uz Eiropu vairs nevarēja atvest izejmateriālus par konkurētspējīgu cenu. Otrkārt, konflikts Tuvajos Austrumos, kas sagrāva gāzes infrastruktūru, kuru vajadzēs atjaunot daudzus gadus. Gāze ir alternatīva kokskaidu granulai. Ja nevar nopirkt lētu gāzi, tiek pirktas granulas, tādējādi Eiropā pēc tām pieaug pieprasījums. Eiropas granulu tirgus šobrīd ir aptuveni 35 miljoni tonnu gadā un tas Zaļā kursa ietekmē vēl turpinās pieaugt. Daudzas valstis, piemēram, Vācija, Francija un Polija, atsakās no akmeņogļu izmantošanas apkurē," globālo situāciju ieskicē K. Rūsa. Viņš lēš, ka līdz apkures sezonai "premium" granulu cena varētu pieaugt vēl par 50 eiro. "Aukstajos ziemas mēnešos granulu cena varētu būt 400–430 eiro par tonnu," teic K. Rūsa.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
