Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 12:03
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Premjers 4. septembrī ir sasaucis valdības ārkārtas sēdi par gatavību krīzes apstākļiem
Pagājusi nedēļa pēc plaša mēroga vētras, kāda vasarā vēl nebija piedzīvota. Taču joprojām nav skaidrības, kam bija jāuzņemas krīzes vadība. Vienprātības nav arī valdošās koalīcijas iekšienē. Finanšu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"), kurš vētras laikā pildīja premjera pienākumus valdības vadītāja Andra Kulberga ("AS") prombūtnē, uzskata, ka tam bija jābūt Krīzes vadības centram. Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka premjera tiešā pārraudzībā esošais Krīzes vadības centrs (KVC) koordinē krīzes novēršanā iesaistīto institūciju darbu un apkopo informāciju, bet tas nepieņem politiskus lēmumus.
Valdība 2025. gada jūlijā Krīzes vadības centra vadītāja amatā apstiprināja Arvi Zīli, kurš ir pieredzējis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieks, vairāk nekā 25 gadus dienējis Latvijā un arī starptautiskajās misijās, ieņēmis vadošus amatus NBS struktūrās. A. Zīle medijos atzina, ka "vētra bija laba mācībstunda", bet nav skaidrs, vai pats KVC tai bija sagatavojies. Iespējams, par to nebija pārliecinājies arī premjers A. Kulbergs pirms došanās uz Ukrainu 21. augustā – dienu pirms vētras –, kad jau bija saņemti meteorologu brīdinājumi, ka nedēļas nogalē Latviju var sasniegt postoša vētra. Daudzu pasākumu organizatori tos jau atcēla vai pārcēla. Tas bija pietiekami, lai KVC pārraugs – premjers – vienotos ar centra vadību par nepārtrauktu komunikāciju starp valdību un KVC.
Atbildīgie dienesti – "Sadales tīkls", "Augstsprieguma tīkls", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamā medicīniskā palīdzība –, kā arī pašvaldību Civilās aizsardzības komisijas un citi iesaistītie, savstarpēji koordinējot sadarbību, labākā iespējamā veidā darīja visu, lai mazinātu vētras sekas. Taču krīzes vadību uzņēmusies Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska, kas bija pirmais cilvēks, kurai pēc vētras paldies teica gan valsts augstākās amatpersonas, gan "Latvijas Avīzes" uzrunātie pašvaldību vadītāji.
"Līga Kurevska ir fantastisks cilvēks. Viņa ļoti precīzi un profesionāli valsts līmenī koordinēja dienestus. Pašvaldības ar viņas palīdzību saņēma informāciju. Viņa ir izcila, mēs strādājām rokrokā. Krīzes centra vadītājs Zīle ir dīkdienis – ne mēs viņu redzējām, ne dzirdējām," sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale"). Sevišķi aizskaroši bijis klausīties A. Zīles ieteikumu cilvēkiem pašiem parūpēties par gatavību krīzei. "Kā gan tam varēja sagatavoties māte ar mazu bērnu, kura sešos rītā izbrauca no Daugavpils un tad vairākas stundas sēdēja stāvošā vilcienā netālu no Aizkraukles neziņā par to, kas notiek?" bija sašutis A. Elksniņš. Daugavpils domes vadība noorganizēja autobusus, lai cilvēki varētu nokļūt Rīgā, kā arī palīdzēja Preiļu kolēģiem, kuriem bija nepieciešami ģeneratori, lai nodrošinātu uzņēmuma "Preiļu siers" darbību. Daugavpils mērs A. Elksniņš, Jēkabpils novada priekšsēdis Raivis Ragainis ("AS"), kam jau ir plūdu pārvarēšanas pieredze, bija pirmie, kurus "Latvijas Avīzei" uzslavēja M. Kučinskis.
Iniciatīvu uzņēmās KEM
Kad 2005. gada janvārī Latviju piemeklēja tolaik viena no spēcīgākajām vētrām, A. Latkovskis strādāja Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdībā. Viņš atceras, ka jau nākamajā rītā bija sasaukta valdības ārkārtas sēde, ministriem deleģēti uzdevumi, visiem arī bija jādodas uz pašvaldībām apzināt tajās notiekošo. A. Latkovskis braucis uz Madonu un Alūksnes pašvaldību. Par 2005. gada vētru tagad 24. augustā intervijā TV3 atgādināja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš teica: "Visu nevar sakārtot ar normatīviem. Kaut kādam veselajam saprātam un pašiniciatīvai ir jābūt arī privātajā sektorā. Krīzē instrukcijas nevar izpildīt." Prezidents uzskata, ka arī mobilo sakaru operatoriem, degvielas uzpildes stacijām, veikaliem ir jāspēj parūpēties par darbību šādos apstākļos.
Pildot premjera pienākumus, M. Kučinskis sasauca Krīzes vadības sēdi pirmajā darbdienā pēc vētras, bet tajā jau vairāk tika apkopoti secinājumi par krīzes seku novēršanu. Preiļu novada priekšsēdis Aldis Adamovičs (Latgales partija) "Latvijas Avīzei" teica, ka viņš personīgi ir sazinājies ar M. Kučinski, lai lūgtu "Sadales tīkla" palīdzību un no Rīgas atvestu ģeneratorus. A. Adamovičs uzskata, ka stratēģiskajām rezervēm – piemēram, ģeneratoriem, ūdens mucām u.c. – ir jābūt reģionos uz vietas, lai tās nav jāved no Rīgas. Preiļu novada priekšsēdis arī izteica nožēlu, ka pirmdienā, 24. augustā, kad liela daļa viensētu vēl bija bez elektrības, uz valdības sasaukto krīzes vadības sēdi neviens no smagāk skarto pašvaldību vadītājiem nebija uzaicināts. Viņam arī nav zināms, ka kāds ministrs tajās dienās būtu apmeklējis Latgales pašvaldības.
Ministri informē feisbukā, ne radio
No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka tikai pāris valdības pārstāvji ir uzreiz iesaistījušies krīzes novēršanā. Viens no viņiem bija klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), kurš izplatīja brīdinājumu jau pirms vētras. J. Vitenbergam bija pieejama operatīvā informācija, ko sagatavoja KEM valsts sekretāre L. Kurevska. Taču būtu bijis labi, ja L. Kurevska vai ministrs jau svētdien informētu iedzīvotājus arī Latvijas Radio, kas daudziem bija vienīgā saikne ar ārpasauli. Seku apzināšanai un novēršanai uzreiz pieslēdzās arī par pašvaldībām atbildīgais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("AS"), kurš sazinājās ar vietvarām un apmeklēja pašvaldības, kuru vadītāji arī varētu radio ziņot par notiekošo reģionos. Aktuālā informācija būtu noderējusi arī iedzīvotājiem, kas bez mobilajiem sakariem un interneta bija neziņā par to, vai un kad atsāks kursēt vilcieni.
Bija ministri, kas vēlējās iesaistīties, bet nezināja, kā to izdarīt. Kā vēlāk kolēģiem esot atzinis kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kura kompetencē ir arī mediji, viņš būtu palīdzējis ministriem un atbildīgajiem dienestiem saņemt raidlaiku Latvijas Radio, ja kāds viņu būtu iesaistījis krīzes vadībā. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) bija saziņā ar atbildīgajiem dienestiem un pēc savas iniciatīvas palīdzēja likvidēt vētras postījumus Saulkrastu novadā. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš priekšvēlēšanu reklāmās bija pievērsis uzmanību ar baļķa nēsāšanu, tagad vērsās pie sabiedrības ar īsu videouzrunu, kurā secināja: "Galvenā problēma bija, ka nebija centralizētas krīzes vadības. Ministrijas pašas uzņēmās atbildību un pēc saviem ieskatiem organizēja krīzes vadību. Ja Klimata un enerģētikas ministrija neuzņemtos lielāku atbildību, nekā no viņiem prasa, tad šī krīze būtu ar daudz smagākām sekām."
"Sakaru trūkumam neviens nebija gatavs"
M. Kučinskis, pildot premjera pienākumus, nepārtraukti esot saņēmis aktuālo informāciju no KEM, kuras valsts sekretāre L. Kurevska sazinājusies ar pašvaldībām un dienestiem. Uz vaicāto, vai valdībai nevajadzēja uzņemties lielāku lomu krīzes vadībā, M. Kučinskis atbildēja, ka ministriem ir jāuzticas profesionāļiem, kas katrs zina, kas viņiem jādara, un kuriem ir lielāka kompetence. "Ministru iesaistei seku novēršanā praktiskā atlikuma nav, tas vairāk ir tēla jautājums," uzskata M. Kučinskis. Viņš atzina, ka vētra "bija eksāmens un atklāja caurumus krīzes vadībā". Ministrs uzskaitīja jautājumus, kas būs jārisina nekavējoties – piemēram, elektrolīniju aizsargjoslu paplašināšana un atbrīvošana no kokiem, degvielas uzpildes staciju darbības nodrošināšana, krīzes bankomātu pieejamība, kā arī informācijas nodrošināšana Latvijas Radio. Sakaru trūkumam neviens nebija gatavs, piebilda M. Kučinskis.
"Apvienotais saraksts" ir spēcīgs politiskais spēks, ko apstiprina arī sabiedrības domas aptaujas. Tam ir arī visgarākais līderu soliņš, bet šī krīze atklāja, ka ne vienmēr tie, kas vērsti uz lielu publicitāti, ir arī galvenie rīcības cilvēki (tas varētu attiekties arī uz citām partijām). No "AS" vadības lielāku gatavību kritiskām situācijām šoreiz nodemonstrēja ministrs E. Tavars. Viņš arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums", kurā bija kopā ar KVC vadītāju A. Zīli, vairākkārt atbildēja uz jautājumiem, kas bija adresēti A. Zīlem.
Premjers A. Kulbergs pēc atgriešanās no Ukrainas intervijā TV3 un kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu E. Rinkēviču mudināja nemeklēt vainīgos, bet izdarīt secinājumus un pārņemt Ukrainas pieredzi. Viņš nosauca vairākas nepilnības, kas steidzami jānovērš. Daļa priekšlikumu bija no saraksta, kuru valdības vadītājam iesniedza Valsts prezidents E. Rinkēvičs pēc vizītes Jēkabpils novadā.
A. Kulbergs bija sašutis par "totālu komunikācijas trūkumu starp dienestiem". Tāpat viņš secināja, ka "spēja informēt sabiedrību bija zem katras kritikas", un solīja sasaukt "risinājumu sēdi". Viņaprāt, valsts par visu nevarot atbildēt. Premjers atzina, ka arī pats nav bijis tādai vētrai gatavs un pat nezinot, vai viņam mājās ir radioaparāts ar baterijām. "Viena laba lieta pēc vētras ir, ka varbūt demogrāfija uzlabosies," pēc tikšanās ar E. Rinkēviču teica A. Kulbergs. Nākamajās dienās viņš pievērsās citiem valdības vadītāja darba kārtības jautājumiem, bet aizvadītās nedēļas nogalē feisbukā secināja, ka "mūsu avārijas brigādes tiešām ir paveikušas brīnumus, "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" tehniķi ir padarījuši milzīgu darbu". Taču tagad esot jāveic kļūdu labojums, tāpēc 4. septembrī ir sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde "par mūsu gatavības uzlabošanu krīzes apstākļos, jo mēs nevaram pieļaut tādu situāciju jau ziemas laikā".
Iedzīvotājus apziņo pa skaļruņiem
Preiļu novadu, kā arī Jēkabpils, Aizkraukles un Bauskas novada pašvaldības vētra bija skārusi vissmagāk, jo daļa iedzīvotāju bez elektrības dzīvoja vēl aizvadītās nedēļas nogalē. Dienu pirms vētras Preiļi sāka svinēt pilsētas svētkus, bet sestdien ap pusdienlaiku jau bija skaidrs, ka visi turpmākie pasākumi ir jāatceļ. Svētdienas, 23. augusta, rītu Preiļu novads jau sagaidīja, daļēji atgriezts no ārpasaules. Mērs sasauca domes ārkārtas sēdi ar atbildīgo dienestu un pagastu pārvalžu vadītāju piedalīšanos, un tika izstrādāts turpmākās rīcības plāns. Novada priekšsēdētājs A. Adamovičs ik pēc divām stundām feisbukā informēja par situāciju novadā, bet, kad vairs nebija pieejami mobilie sakari un internets, tad kopā ar Valsts policijas un pašvaldības policijas pārstāvjiem apbraukāja pilsētu un arī pagastus, lai pa skaļruņiem informētu iedzīvotājus, kur var saņemt palīdzību. Pašvaldības ēkā un kultūras namā varēja uzlādēt telefonus, tika izziņotas ūdens ņemšanas vietas. Daļēji darbu atsāka degvielas uzpildes stacijas "IngridA" un "Astarte", no kurām vienai pašvaldība iedevusi savu ģeneratoru. Par skaidru naudu varēja iegādāties arī preces veikalā "Preilis".
Priekšsēdis A. Adamovičs slavē visus atbildīgos vietējos valsts un pašvaldības dienestus, brīvprātīgos un Zemessardzes 35. Preiļu bataljonu, kas palīdzēja atbrīvot ceļus. Viņš pateicas arī Daugavpils pašvaldībai par sniegto palīdzību. Taču valsts līmenī A. Adamovičs būtu vēlējies lielāku ieinteresētību un labāku komunikāciju, kāda notikusi galvenokārt tikai ar L. Kurevsku. Par to, ka vajadzētu padomāt par degvielas uzpildes staciju darbības nepārtrauktību, pašvaldības runājot jau gadu. No tā ir atkarīga gan dienestu darbība, gan ģeneratoru izmantošana.
Pierobežā cilvēki ir gatavi krīzēm pat tad, ja pirms tās nav atsūtīts šūnapraides brīdinājums, kā tas bijis daļā Krāslavas novada. To apstiprināja arī M. Kučinskis, norādot uz atšķirīgajām meteorologu prognozēm. Kāda šā reģiona iedzīvotāja atzina, ka te cilvēki pārsvarā ir izdarījuši visu iespējamo, lai sevi pasargātu – mājās ir ģenerators, motorzāģis, lukturi, sveces, pārtikas un ūdens krājumi. Ja ūdens pietrūkst, tad var aizbraukt pie kaimiņiem, kuriem vēl ir ūdens akā. Taču cilvēki neesot bijuši gatavi tam, ka nevarēs sazināties un nebūs sakaru. "Ja par to mēs būtu iepriekš brīdināti, arī tam varēja sagatavoties, jo bija laiki, ka nebija mobilo telefonu un arī stacionārā telefona nebija katrā mājā," atzina uzrunātā. Viņas ieskatā visvairāk ir pietrūcis informācijas. Mājās ir pat vairāki radioaparāti ar baterijām, bet ko tas dod, ja tajā ik pēc stundas atkārto vienas un tās pašas ziņas. Cilvēciski gribējies zināt, kas notiek citur, cik daudzas pašvaldības ir atslēgtas no ārpasaules, vai kursē autobusi un vilcieni, vai darbojas veikali un degvielas uzpildes stacijas. Šī neziņa bijusi pati galvenā problēma.
Mācība arī tiem, kas tā necieta
"Varbūt nav īstais laiks tā teikt, bet novēlu jums visiem vētrainu nakti," tā Vecpiebalgas vidusskolas salidojumā 22. augustā sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis EgliņšEglītis ("JV"). Puspajokam izsakot šo vēlējumu, mēra vietnieks vēl nenojauta, kāda apmēra postījumus šī vētra sagādās. Vecpiebalgas vidusskolas salidojums bija viens no pasākumiem, kuru organizatori neatcēla. Un ne tikai tāpēc, ka salidojumi parasti notika tikai vienu reizi desmit gados. Šajā mācību iestādē, kas aizvadītajos gados ir piedzīvojusi lielas pārvērtības – tajā tagad ir moderni kabineti ar mūsdienīgu mācību bāzi –, vairs nebūs vidusskolas. Salidojuma dalībnieki pirms svinīgā pasākuma tika informēti, kas jādara, ja pazudīs elektrība, bet šādu rīcību praksē nenācās piedzīvot. Cēsu novads bija viens no tiem, kas pirmās vētras sekas sāka izjust tikai uz rīta pusi, lai gan tiem, kas mājup no skolas devās pēc pusnakts, jau vajadzēja tikt galā ar nogāztajiem kokiem, kas bija pārkrituši pār ceļu. Taču svētdien pēcpusdienā lielākajā daļā pašvaldības bija atjaunota gan elektrība, gan sakari.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese SuijaMarkova ("JV") "Latvijas Avīzei" atzina: "Mēs diezgan viegli esam tikuši cauri. Visnegaidītākais bija tas, ka vairs nebija sakaru, kas sašaurināja saziņas iespējas ar pagastiem un dienestiem, kā arī traucēja darbu koordināciju."
Vietējās pārvaldes ir apsekojušas savas teritorijas, cilvēki daudzviet paši atbrīvoja ceļus no kokiem. Pašvaldība ir veikusi iepirkumu par rāciju iegādi, bet tās vēl neesot saņemtas. Uzreiz pēc elektrības un sakaru atjaunošanas notikusi sanāksme, kurā izvērtētas vētras mācības un sagatavots diezgan garš saraksts ar darbiem, kas tuvākajā laikā ir jāizdara, pastāstīja I. SuijaMarkova. Viņa atzina, ka ne visas mājsaimniecības tādām krīzēm ir gatavas. Tām nav, piemēram, pārtikas un degvielas rezerves, ne visiem ir skaidra nauda. No tā var secināt, ka Latgalē, kur ir arī dronu draudi, cilvēki par to ir padomājuši vairāk nekā Vidzemē.
Vairāku pašvaldību vadība arī informēja, ka ar tām ir sazinājusies Izglītības un zinātnes ministrija, lūdzot nodrošināt darbu bērnudārzu dežūrgrupiņās, kuru esamība bija svarīga arī operatīvo dienestu darbiniekiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
