Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 17:34
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Jau vairāk nekā nedēļu glābēji cīnās ar dubļiem un gruvešiem, lai mēģinātu atrast plūdos bojāgājušos vai kādu izdzīvojušo. Pazudušo skaits tuvojas pieciem tūkstošiem. Tikmēr daudzi cer, ka viņu tuvinieki atradīsies. Attēlā: Nepālas galvaspilsētā Katmandu 31. augustā cilvēki pulcējas pie slimnīcas ēkas, kur izlīmēti paziņojumi ar meklēto personu fotogrāfijām.
"Šis viņai bija sapņu ceļojums, tāpat kā visiem cilvēkiem, kuri devās turp," tā par Nepālas katastrofā bez vēsts pazudušo tuvinieci saka viņas ģimenes loceklis. Vīrietis ceļotāju grupu raksturo kā tīras dvēseles un pozitīvus cilvēkus. Minētā sieviete ir no 33 Latvijas valstspiederīgajiem, par kuru likteni dabas katastrofā pašlaik nav nekādu ziņu. Latvijas iedzīvotāju grupas braucienu, nosauktu par svētceļojumu, uz Nepālu organizēja jogas studijas pārstāve. Tieši šie ceļotāji atradās tuvu 26. augusta katastrofas epicentram un visi ir pazuduši.
Iemesls baisajai traģēdijai uz Nepālas un Tibetas robežas ir ledāja kušana. Milzīgs blāķis iegāzās kalnu upē, un saceltā ūdens un dubļu straume noslaucīja visu savā ceļā kilometriem tālu, paņemot tūkstošiem dzīvību. Ledāji kūst ne tikai Himalajos. Pēdējos gados līdzīgi plūdu un zemes nogruvumi, ko izraisījusi ledāju sabrukšana, notikuši arī Indijā, Šveicē un Itālijā.
Latvijas iedzīvotāju grupas braucienu, nosauktu pa svētceļojumu, uz Nepālu organizēja "Yantra.lv", jogas studija Viktorijas Darakovas vadībā. Tieši šie ceļotāji atradās tuvu katastrofas epicentram un visi 33 ir pazuduši.
Mazāks Latvijas tūristu skaits katastrofas zonā atradās vietējās firmas "Mighty Himalayan Trek" grupā. Nepālas tūrisma departamenta mājaslapā publicēti visu to cilvēku zināmie vārdi un uzvārdi, kuri tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušajiem. Trīs Latvijas ceļotāji, kas atradās šajā reģionā, nav cietuši. Laimējās kādai sievietei – viņai ķīniešu robežsargi lieguši ieceļot Ķīnas kontrolētajā Tibetā, un tūriste paspēja atstāt vietu, kuru drīz skāra katastrofa.
"Yantra.lv" organizētais ceļojums bija paredzēts uz svēto Kailaša kalnu no 8. līdz 30. augustam. Cena bija 3350 eiro, papildus vēl jāierēķina arī aviobiļetes, ceļojuma apdrošināšana, Nepālas vīza, pusdienas un vakariņas, ceļojuma aprakstā firmas mājaslapā minēts, ka papildu izmaksas ir ap 1250 eiro. Brauciena maršrutā iekļauts lidojums no Rīgas uz Nepālas galvaspilsētu Katmandu (caur Stambulu), lidojums uz Ķīnas kontrolētās Tibetas galvaspilsētu Lhasu. Ceļojumā bija paredzēti tempļu, klosteru un citu budisma svētvietu apmeklējumi, joga un meditācija utt. Kā minēts aprakstā, 25. augustā grupai bija paredzēta atgriešanās Nepālas galvaspilsētā Katmandu, šķērsojot Ķīnas un Nepālas robežu robežpunktā "Rasuwa" (Nepālas puse) un "Gyirong" (Ķīnas puse). Tieši šajā robežpunktā ūdens straumes trieciens radīja milzīgu postažu, noslaukot no zemes virsas visas ēkas un aprokot visu dubļos. "Yantra.lv" nav reģistrēta tūrisma firma, grupa arī nebija reģistrējusies Konsulārajā reģistrā, kas apgrūtina Ārlietu ministrijai precīzas informācijas ieguvi. Ministrijas Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne vietnē "X" publicētā video atklāj, ka pēdējā komunikācija ar lielākās Latvijas grupas gidu traģēdijas dienā bijusi plkst. 8.38. Viņš ir runājis ar savu brāli Katmandu pa telefonu, un tas noticis robežpunktā, bet Ķīnas pusē.
Bezvēsts pazudušo tuvākie asinsradinieki ir nodevuši DNS paraugus Latvijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, lai potenciāli būtu iespējams veikt atpazīšanu. Līdz 2. septembrim to izdarījis 31 tuvinieks. Latvijas goda konsuls Nepālā informējis Ārlietu ministriju, ka no plūdu skartajā reģionā atrastajiem bojāgājušajiem identificēti ir tikai daži, bet pārējie atrodas pagaidu uzglabāšanas vietās un slimnīcās. Atbilstoši Nepālas varas iestāžu sniegtajai informācijai daudzu bojāgājušo identifikācija vairs neesot iespējama mirstīgo atlieku stāvokļa dēļ, savukārt to tālāka uzglabāšana radot inficēšanās un epidēmijas risku, tādēļ Čitvanas apgabala atbildīgā iestāde nolēmusi visas mirstīgās atliekas cieņpilni apbedīt. Pirms apbedīšanas no katra ķermeņa tiek paņemti DNS paraugi un reģistrēti.
1. septembrī uz Nepālu devies Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta darbinieks, kurš veikšot koordinācijas darbus uz vietas.
"Himalajos daba nemitīgi atgādina, cik daudz spēcīgāka tā ir par mums," šos vārdus savā "Facebook" kontā Viktorija Darakova ierakstīja 26. augustā – tieši katastrofas dienā...
***
Pazudušie Latvijas cilvēki
• Viktorija Darakova, grupas vadītāja (1970)
• Anželika Tuče (1981)
• Anna Paholova (1979)
• Ārija Lāce (1968)
• Līga Čarna (1978)
• Eleonora Circene (1965)
• Dmitrijs Grišins (1980)
• Vita Eisaka-Jefimova (1973)
• Evita Šarma (1974)
• Agnese Fūrmane (1974)
• Raimonds Fūrmanis (1977)
• Igors Dobrovoļskis (1981)
• Inga Veisa (1966)
• Jūlija Jakovicka (1978)
• Sergejs Jefimovs (1963)
• Lilita Kalniņa (1970)
• Egija Kerliņa (1979)
• Irita Kiršblūma (1974)
• Raimonds Kļaviņš (1972)
• Regīna Krasnopjorova (1961)
• Svetlana Kriņicka (1968)
• Jūlija Lena (1971)
• Svetlana Okuņa (1965)
• Olga Labada (1978)
• Olga Vanaga (1987)
• Irina Safronova (1985)
• Vineta Šķērīte (1973)
• Sofija Dobrovolska (1982)
• Sandra Straume (1978)
• Jelena Timofejeva (1970)
• Tatjana Vaļuškina (1966)
• Sergejs Zambers (1973)
• Anna Grigorjeva (1972)
Avots: Nepālas tūrisma departamenta vietne internetā
***
"Pagaidām vēl nepieņemam realitāti"
Pazudušo ceļotāju tuvinieki dzīvo neziņā
"Šis viņai bija sapņu ceļojums, tāpat kā visiem cilvēkiem, kuri devās turp," tā par Nepālas katastrofā bez vēsts pazudušo tuvinieci saka viņas ģimenes loceklis Jānis (vārds mainīts), kurš negribēja publiskot arī tuvinieces vārdu. Vīrietis ceļotāju grupu raksturo kā tīras dvēseles un pozitīvus cilvēkus: "Mana tuviniece nekad neredzēja ne ļauno, ne slikto. Viņas acīs vienmēr viss bija labi pat tur, kur notika sliktas lietas."
Šim ceļojumam sieviete ilgi krājusi naudu. Grupā viņa neesot bijusi vienīgā, kura sapņa īstenošanai krājusi. Viņa gatavojusies arī fiziski, pirms brauciena dodoties garos pārgājienos pa Latviju, piemēram, mērojot ceļu no Jūrmalas līdz Kolkasragam.
Divas dienas pirms ledāja sabrukuma 26. augustā sieviete atzīmēja savu dzimšanas dienu. 24. augusts bijusi pēdējā reize, kad Jānis ar viņu sazinājies. Todien ceļotāji bija sasnieguši Kailaša kalnu – ceļojuma galamērķi.
Jāņa tuviniece ir viena no 33 Latvijas valstspiederīgajiem, par kuru likteni dabas katastrofā pašlaik nav nekādu ziņu. "Ir ļoti smagi. Situācija ir neapskaužama," atzīst vīrietis. Viņš gatavojas no ārvalstīm atgriezties Latvijā, lai grūtajā brīdī būtu kopā ar ģimeni un palīdzētu, cik vien iespējams.
Taču kā palīdzēt cilvēkiem, kuru dzīvi pārņēmusi neziņa? Jānis uzsver: lai gan nekāds atbalsts nespēj aizlāpīt emocionālās sāpes, pašlaik ir svarīgi būt blakus pazudušo tuviniekiem un radīt sajūtu, ka par viņiem netiek aizmirsts un tiek gādāts. "Pagaidām vēl nepieņemam to realitāti. Bet tuvākajā laikā tās sliktās ziņas nāks vairāk un vairāk. Tad cilvēkiem sāks sāpēt citādi."
Patlaban daudz telefonzvanu saņem citas bez vēsts pazudušās sievietes ģimenes loceklis Kārlis (vārds mainīts), bet viņam trūkstot spēka atbildēt visiem. "Man ir tik daudz tuvinieku, ko mierināt. Man ir daudz darāmā. Saprotiet – kad bijām divatā... Bet tagad esi viens… Tas ir savādi." Vīrietis nevēlas savu pārdzīvojumu pārvērst publiskā upura stāstā.
Daudzi pazudušo tuvinieki ar medijiem pārdzīvojumu dēļ nav gatavi runāt, bet tie, kuri ir gatavi runāt, izvēlas saglabāt anonimitāti.
Lai gan atbalsts ir svarīgs un gatavību to sniegt pauž abi vīrieši, Jānis uzsver: "Tagad ir tā, ka mums, visiem tuviniekiem, ir tik ļoti sāpīgi, ka mums nevajag neko..." Kārlis piebilst: "Manuprāt, pazudušo tuviniekus vajag atstāt mierā. Vienkārši pateikt, ka mēs esam blakus. Ja kādam ir vēlme un kaut ko vajag, neturiet to sevī, neklusējiet, nemocieties vienatnē. Mēs jums palīdzēsim.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
