Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 18:13
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Malamuti un haskiji un to krustojums (dēvēts par aluskiju) ir ziemeļu kamanu suņi. Neesot agresīvi, tomēr piemītot izteikta neatkarība un stūrgalvība. Nepieciešamas milzīgas fiziskās slodzes.
Valsts policija (VP) saistībā ar divu suņu uzbrukumu bērniem Carnikavā sākusi kriminālprocesu, notiek izmeklēšana sadarbībā ar prokuratūru, pašvaldības policiju un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Tiks nozīmētas ekspertīzes bērniem nodarīto miesas bojājumu pakāpes noteikšanai, pēc tam tiks lemts par tālāko kriminālprocesa virzību un suņu likteni. Patlaban pašvaldības policija atdevusi suņus saimniekiem. Dzīvnieki esot izolēti no sabiedrības, saimnieks sadarbojoties ar policiju. No plašākiem komentāriem Valsts policija atturas. Divi bērni tika nogādāti Bērnu slimnīcā, par viņu veselības stāvokli medijiem informācija netiek sniegta, jo to drīkstot izpaust tikai viņu likumiskie pārstāvji.
Nelaime, kas daudziem Latvijā joprojām neiziet no prāta, Carnikavā notika piektdien, 4. septembrī. Kā liecina Ādažu novada pašvaldības publiskotā informācija, 19 bērnu grupa skolotājas un skolotāja palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā. Tās laikā no Lašu ielas gala bērnu grupai pietuvojušies divi nepieskatīti suņi. Incidentā cietuši seši bērni, no kuriem divi nogādāti slimnīcā. Cietis arī viens no pedagogiem, kurš centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus. Ādažu novada mērs Gatis Miglāns arī stāstīja, ka bērnu grupai palīgā piesteidzies kāds garāmbraucošas automašīnas vadītājs, kurš centies bērnus pasargāt, ceļot tos uz savas automašīnas. Pašvaldības policisti notikuma vietā esot ieradušies trīs minūšu laikā. Miglāns piektdien medijus informēja, ka diviem bērniem veiktas operācijas.
Pirmdien, trīs dienas pēc notikuma, bērnudārza "Riekstiņš" vadītāja Baiba Gaidamoviča portālam "Delfi" teikusi, ka grupiņā, kuras bērni cieta no suņu uzbrukumiem, ieradušies 18 audzēkņi, un viss esot mierīgi. Gatavs iesaistīties psihologs, sociālais pedagogs, bet īpaši neviens neuzjundot piektdienas notikumus. Bērnudārza vecāku padomē runāšot par tālākajiem risinājumiem drošības paaugstināšanai, jo pastaigu atcelšana neesot risinājums.
Kā novērst līdzīgus gadījumus?
Ādažu novada pašvaldības vadītājs Gatis Miglāns "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka pirmdien no rīta bijusi atbildīgo darbinieku sapulce, kuras galvenie jautājumi bija, kā atjaunot bērnu un viņu pedagogu drošības sajūtu uz ielas, iesaistīti psihologi un bērnu krīzes centrs. Bērnudārzā 40 gadu laikā šādu atgadījumu neesot bijis.
Pirmdien pēcpusdienā pašvaldībā notikusi sapulce ar pirmsskolu un sākumskolu pārstāvjiem, kurā piedalījies arī kinologs, kurš noraidījis sākotnēji izvirzīto ideju, ka bērnu pavadošiem cilvēkiem būtu jāņem līdzi ierīce, kas rada ultraskaņu un kas nepatīk suņiem. Daudz efektīgāka esot želejveida piparu gāze jeb piparu gēls, kura galvenā priekšrocība ir noturīga un šaura strūkla, ko neietekmē vējš, bet par to vēl jālemjot bērnu vecākiem un atbildīgajām iestādēm. Tāpat tikšot pārskatīti bērnu pastaigas maršruti un pašvaldības policija mēģināšot patrulēt biežāk izglītības iestāžu tuvumā. Sabiedrību aicinās, lai ziņo par klaiņojošiem suņiem, suņu īpašniekus – lai uzmana savus mīluļus.
Kā pastāstīja G. Miglāns, pie viņa esot vērsies notikumā iesaistīto suņu saimnieks un gribējis runāt ar sakosto bērnu vecākiem, bet pašvaldības vadītājs atbildējis, lai viņš šīs lietas kārtojot ar Valsts policiju.
Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis "Latvijas Avīzei" stāstīja, ka novadā suņu uzbrukumi cilvēkiem, par ko uzzina policija, esot reti.
"Konkrētajā gadījumā mums vispirms piezvanīja suņa saimnieks, kuram suņi bija izmukuši – atbraukušie celtnieki nejauši izlaiduši. Teica, ja atrodam, lai padodot ziņu. Drīz vien pēc tam saņēmām izsaukumu par incidentu. Policisti aizbrauca un uzlika pavadas – pret viņiem suņi nebija agresīvi. Arī saimnieks piesteidzies. Viņš bijis nelaimīgs un šokā," stāsta O. Feldmanis. Par šiem – haskija un malamuta šķirņu krustojuma suņiem – sūdzības iepriekš neesot bijušas.
Carnikavietis Raimonds Garenčiks domā, ka pie vainas ir suņu audzināšana un nesocializēšana. "Esmu aktīvs cilvēks, daudz pārvietojos, bet šos suņus uz ielām vai citur, izvestus pastaigā, neesmu redzējis, turklāt tie dzīvo aiz necaurredzama žoga. Reiz tikuši ārā, suņi jūtas un uzvedas, kā no cietuma izbēguši. Normāli audzināti un cilvēkos vesti lieli suņi bērniem neuzbrūk, to zinu kā suņu saimnieks. Mēs nezinām, kas noticis šo suņu galvās, kādi instinkti tur pamodās. Suņiem jāiet ārā un jāsajūt sabiedrība," saka R. Garenčiks. Viņš teic, ka bērnudārzs atrodas pāri ielai turpat netālu no konkrēto suņu saimnieku dzīvesvietas.
Kas lems par suņu likteni?
Kopš šā gada 1. janvāra PVD vairs neveic suņu bīstamības izvērtēšanu un atzīšanu par bīstamiem. Saskaņā ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā iepriekšējā birokrātiskā suņu vērtēšanas komisiju sistēma tika atcelta. Tā vietā ir ieviesta automātiska tiesisko seku sistēma, kas balstās uz suņa saimnieka sodīšanu un nodarītā kaitējuma smagumu. Tā paredz obligātas apmācības un sterilizāciju, ja suns ir uzbrucis cilvēkam vai citam dzīvniekam un saimnieks par to tiek sodīts, mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā tiek izdarīta mūža atzīme par uzbrukumu. Saimniekam ir obligāti jāiziet labturības kursi, jānodrošina suņa apmācība pie kinologa, kā arī atsevišķos gadījumos jāveic suņa sterilizācija. Ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis nāvi un saimnieks par to ir sodīts pēc Krimināllikuma, dzīvnieku nekavējoties eitanizē bez iepriekšējas uzvedības izvērtēšanas. Saimniekam, kura suns izraisījis smagus miesas bojājumus vai cilvēka nāvi, tiek noteikts mūža aizliegums turēt suņus.
Konkrēto Carnikavas suņu likteni izlems Valsts policija, jo uzsākts kriminālprocess.
Īpašnieka atbildība
Notikumu komentējis arī Ministru prezidents Andris Kulbergs, kurš izteicis viedokli: "Suņi, kas sakož uz ielas bērnus, ir jālikvidē, ja saimnieki nav spējīgi parūpēties par to drošu uzraudzību. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un tas ir jādara likumā noteiktā kārtībā. Vispirms policijai jāsniedz slēdziens." Gan premjers, gan Zemkopības ministrija preses relīzē skaidro pašreizējo normatīvo bāzi. Citāts no premjera ieraksta: "No 2026. gada 1. jūlija spēkā ir jauns likuma regulējums par suņiem, kas uzbrukuši cilvēkam. [..] Obligāta eitanāzija paredzēta, ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis nāvi un suņa īpašnieks par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu ir saukts pie kriminālatbildības – stājies spēkā tiesas nolēmums. Tādēļ eitanāzija nav automātiska uzreiz pēc uzbrukuma. Likuma grozījumu praktiskai piemērošanai ZM līdz 1. jūlijam bija jāizstrādā MK noteikumi par uzbrukuša suņa turēšanas režīmu. Tie paredz stingrākas prasības: uzpurni, īsu pavadu, pilngadīgu pavadoni un citus ierobežojumus, taču noteikumi vēl nav pieņemti."
Zemkopības ministrija arī uzsver, ka Dzīvnieku aizsardzības likums jau skaidri nosakot dzīvnieka īpašnieka atbildību par nodarīto, un papildus skaidro, ka tā izstrādājusi MK noteikumu projektu "Citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas noteikumi", kas ir iesniegts Valsts kancelejā turpmākai virzībai. "Būtiski uzsvērt, ka šo MK noteikumu mērķis nav noteikt, kā rīkoties pašā suņa uzbrukuma brīdī, un tie nav paredzēti, lai aizstātu Dzīvnieku aizsardzības likumā jau noteiktās tiesiskās sekas. Likums jau nosaka rīcības pamatprincipus un sekas gadījumos, kad suns ir uzbrucis cilvēkam. MK noteikumu uzdevums ir detalizēti noteikt turpmāko kārtību pēc notikuša incidenta – prasības suņa turpmākai turēšanai, tā īpašnieka vai turētāja pienākumus, kā arī citus praktiskus jautājumus."
Vai jāuztraucas par trakumsērgu?
Latvija ir pasludināta par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas, tomēr Veterinārmedicīnas likuma 59. pants paredz, ka īpašnieku pienākums ir dzīvniekus vakcinēt pret trakumsērgu. Suņiem, kuri Carnikavā uzbruka bērniem, neesot noteiktajā termiņā veikta revakcinācija pret trakumsērgu, vēsta PVD. Konkrētajiem suņiem trakumsērgas pazīmes neesot novērotas, tomēr, lai izslēgtu risku, dzīvnieki tikšot uzmanīti.
Vai sakostajiem bērniem jāsaņem potes pret trakumsērgu? Kā "Latvijas Avīzei" paskaidroja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska: "Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts. Ja incidents ir noticis no trakumsērgas brīvā valstī, vienalga, vai tas ir savs vai svešs dzīvnieks, tad nav nepieciešams vakcinēties."
***
Šausminoši gadījumi nesenā vēsturē
- 2016. gadā kādā privātmājas pagalmā Babītes pagastā četri pašu ģimenes bērnībā audzēti Bordo dogi uzbruka piecgadīgai meitenei. Vecmāmiņa mēģināja bērnu glābt, taču gūtās traumas bija tik smagas, ka meitenīte pirms mediķu ierašanās gāja bojā.
- 2012. gadā kādas Rīgas mājas pagalmā nepieskatīts boksera šķirnes suns uzbruka un līdz nāvei saplosīja astoņus mēnešus vecu zīdaini, kurš atradās ratiņos. Šis gadījums izraisīja plašas diskusijas par mazu bērnu un dzīvnieku atstāšanu kopā bez uzraudzības pat uz sekundi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
