Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 10:09
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Lai iegūtu informāciju, vai caur Latviju tranzītā tiek vesti Ukrainā zagti graudi, ko Krievija uzdod par saviem, labības paraugiem tiks veikta izotopu analīze.
Vai Baltijas valstis var ierobežot tranzītu?
Turpmāk Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) varēs ņemt tranzītā pārvadāto graudu kravu paraugus, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei, – šādas izmaiņas regulējumā šonedēļ pieņēma valdība. Šis ir viens no lēmumiem, kas tapis, reaģējot uz ziņām par Krievijas pastiprināto interesi karā zaudētās graudu eksporta jaudas dēļ daļu šīs sezonas ražas virzīt caur Baltijas valstu ostām, kā arī par agresorvalsts praksi uzdot Ukrainā zagtos graudus par savējiem.
Trauksmi par situāciju saistībā ar Krievijas graudu tranzītu ceļ arī Latvijas lauksaimnieki, bažījoties, ka tranzīta labības dēļ vietējo graudu eksportētājiem var būt problēmas ar piekļuvi ostām. Latvijas premjers Andris Kulbergs šonedēļ teica, ka kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem apspriežot variantus, kā varētu sadārdzināt Krievijas graudu tranzītu caur Baltijas valstīm. Izskanējis plāns noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei. Taču tranzītā esošajiem graudiem Eiropas Savienības regulējums tādu neļautu piemērot. Ko tad var darīt?
Līdz šim tranzītā caur Latviju vestajiem pārtikas graudiem netika veiktas ģeogrāfiskās izcelsmes pārbaudes, līdz ar to nebija pieejami objektīvi pierādījumi, kas apstiprinātu melošanu pavaddokumentos par labības faktisko izcelsmi, – norāda Zemkopības ministrijā. Turpmāk PVD veiks pārtikas graudu sūtījumu kontroli arī gadījumos, ja graudus nav paredzēts izplatīt Eiropas Savienībā, tostarp, ja pastāv aizdomas, ka graudu izcelsme ir no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām. Dienests noņems paraugus, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus.
Iesaistīs ārvalstu laboratorijas
"Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir gatavs uzsākt Krievijas izcelsmes graudu tranzīta kravu kontroli," informē dienesta Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice–Trēde. "PVD šādas kontroles veikšanai nav nepieciešams veidot pilnīgi jaunu sistēmu. Dienests uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas veic importa kontroli, bet kopš 2024. gada 24. februāra arī pastiprinātu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas un barības sūtījumu nekaitīguma kontroli, tostarp graudu paraugu ņemšanu un laboratoriskos izmeklējumus. Tādēļ paredzētā Krievijas graudu tranzīta kravu kontrole notiktu jau esošās PVD kontroles sistēmas ietvaros, attiecinot to arī uz tranzīta kravu plūsmu. Un PVD jau ir praktiskā pieredze graudu pārbaudēm." Vienlaikus dienesta pārstāve pieļauj, ka PVD šīs funkcijas pildīšanai būs nepieciešami papildu resursi.
Vai kontrolētas tiks visas tranzīta kravas? Šice–Trēde norāda, ka pārbaudes tiks veiktas, pamatojoties uz riska analīzi un konstatējumiem, kas radīsies laika gaitā. Viena parauga laboratorisko izmeklējumu izmaksas varētu veidot provizoriski 900–1000 eiro, kas būs jāapmaksā kravas nosūtītājam. "Pēc pašlaik mūsu rīcībā esošās informācijas, laboratoriskā izmeklējuma veikšana var ilgt aptuveni vienu mēnesi, taču izmeklējuma termiņš var mainīties atkarībā no saņemto paraugu skaita un laboratorijas noslodzes," piebilst PVD Robežkontroles departamenta direktore.
PVD noņemto paraugu pirmkārt nosūtīs uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", kurš savukārt sagatavos paraugus turpmākai drošai pārsūtīšanai testēšanai. Kā sabiedriskajam medijam skaidroja PVD vadītājs Māris Balodis, tranzītā vesto graudu ģeogrāfiskās izcelsmes noteikšanai būs jāiesaista vairākas ārvalstu laboratorijas. "Galvenais mērķis šīm analīzēm ir iegūt informāciju, vai caur Latviju patiešām kā Krievijas graudi iet Ukrainas graudi," uzsvēra Balodis, piebilstot, ka ar šīm pārbaudēm nevarēs novērst šādu kravu tranzītu, bet šī informācija būs par pamatu citu lēmumu pieņemšanai nākotnē Latvijas un visas Eiropas Savienības mērogā.
Izotopi atklās patiesību
Graudu izcelsmes noteikšanai noņemtajiem paraugiem tiks veikta izotopu analīze, un rezultātu salīdzināšanai tiks izmantota iepriekš izveidota datu bāze, kurā uzkrāta attiecīgā informācija par Ukrainā un tās kaimiņvalstīs audzētajiem kviešiem, miežiem, kukurūzu un saulespuķu sēklām. "Metodes pamatā ir vieglo elementu – ūdeņraža, oglekļa, slāpekļa, skābekļa un sēra – stabilo izotopu attiecības augu biomasā. Šīs attiecības nav nejaušas: tās veidojas augšanas laikā un atspoguļo vidi, kurā augs audzis," skaidro "BIOR" Ķīmijas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.
"Šāda analīze var kļūt par papildu instrumentu graudu izcelsmes un piegādes ķēdes pārbaudē. Tā var palīdzēt pārbaudīt, vai deklarētā izcelsmes valsts atbilst graudu analītiskajam profilam, identificēt aizdomīgus paraugus un papildināt dokumentu un izsekojamības pārbaudes. Šāda pieeja var būt īpaši noderīga gadījumos, kad nepieciešams atšķirt vietējas izcelsmes produkciju no importētas vai pārbaudīt graudus no reģioniem, kuros pastāv paaugstināts izcelsmes viltošanas risks. Izotopu analīze var sniegt arī papildu informāciju par audzēšanas apstākļiem un mēslošanas praksi."
Tiesa, kā norāda eksperts, tā nav absolūta metode, ar kuru, analizējot vienu nezināmu paraugu, varētu viennozīmīgi pateikt tā izcelsmes valsti. "Ģeogrāfiski tuvu reģionu klimats, augsnes un līdz ar to arī izotopu profili var būt līdzīgi. Turklāt daļa rādītāju mainās atkarībā no konkrētā ražas gada klimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc visdrošākos rezultātus dod vairāku izotopu, elementu un citu analītisko rādītāju kombinācija kopā ar reprezentatīvu autentisku paraugu datubāzi," piebilst Bartkevičs.
Analīzes un satelītnovērošana
Lai izsekotu un identificētu lauksaimniecības produktus, kurus Krievijas spēki ir izveduši no okupētajām teritorijām, Ukraina jau labu laiku izmanto specializētus laboratorijas testus un satelītdatus, – informē "United24 Media". Pēc Ukrainas Ekonomikas ministrijas aplēsēm, pirmajos trīs pilna mēroga iebrukuma gados okupētajos reģionos novākti aptuveni 30 miljoni tonnu graudu un eļļas augu sēklu. Ieskaitot šo sezonu, kopējais apjoms varētu sasniegt 50 miljonus tonnu. Šis apjoms iegūts no aptuveni sešiem miljoniem hektāru lauksaimniecības zemes, no kuriem līdz pieciem miljoniem hektāru ik gadu tiek apstrādāti okupācijas apstākļos.
Ukraina tagad spējot apstiprināt sūtījumu ģeogrāfisko izcelsmi ar gandrīz simtprocentīgu precizitāti. Tas notiek, balstoties uz īpašu shēmu, kurā tiek izmantota fiziska sēklu banka ar vietējo kultūraugu paraugiem un testēšanas laboratorija Lietuvā. Šāda pārbaudes sistēma izveidota kā kopīga iniciatīva sadarbībā ar Lielbritāniju, kas nodrošināja patentētu izsekošanas metodiku un laboratorijas aprīkojumu, un Lietuvu, kuras teritorijā pie jūras ostas izveidots testēšanas centrs. Lietuva, Ukraina un Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku lietu departaments 2024. gadā noslēdza trīspusēju saprašanās memorandu par graudu pārbaudes shēmu. Šādu sadarbības memorandu esot plānots noslēgt arī Latvijai.
Pārbaudāmie graudi tiek salīdzināti ar jau esošo Ukrainas kultūraugu valsts arhīvu. Speciālisti skaidro, ka katrs paraugs satur raksturīgus vides marķierus, kurus ietekmē augsnes sastāvs, laikapstākļi un reģionālās klimata īpatnības. Grūtāk esot atšķirt zagtos graudus, ja tie ir sajaukti ar citiem, tomēr arī tad šī augu izcelsmes noteikšanas metode esot gana efektīva, īpaši, ja maisījuma sastāvā ir vismaz desmit procenti okupētajās teritorijās augušās ražas. Vienlaikus Ukraina izmanto arī satelītnovērošanu, uzraugot jūras loģistiku. Tas ļauj izsekot, kā kravas kuģi tiek iekrauti okupētajās Ukrainas ostās, piemēram, Sevastopolē, Berdjanskā un Mariupolē. Jau 2022. gadā Lielbritānija piešķīra 1,5 miljonus mārciņu projektam, lai izmantotu DNS un izcelsmes zinātnes tehnoloģijas graudu pārbaudē. Projekta ietvaros tika izveidota ģeogrāfisku atsauču graudu datu bibliotēka, kurā apkopoti paraugi no Ukrainas un kaimiņvalstīm.
***
Graudu "pirksta nospiedums"
– Lauma Buša, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ķīmijas nodaļas lektore un pētniece: "Vispirms jāsaprot, kas ir izotops. Katrs ķīmiskā elementa atoms sastāv no kodola, kurā atrodas protoni un neitroni, un ārējā elektronu apvalka. Kamēr protonu skaits vienmēr definē konkrēto elementu, neitronu skaits var nedaudz atšķirties, piemēram, skābekļa atomā var būt astoņi, deviņi vai pat desmit neitroni, kas nedaudz maina tā kopējo masu. Šos viena elementa paveidus ar atšķirīgu masu sauc par izotopiem. Atšķirībā no radioaktīvajiem izotopiem, kas laika gaitā sabrūk, stabilo izotopu daudzums kopš pasaules rašanās paliek nemainīgs. Tomēr dažādu bioloģisku, fizikālu un ķīmisku procesu ietekmē stabilo izotopu saturs un to attiecības organismā vai savienojumā var mainīties. Šīs izmaiņas veido unikālu "pirksta nospiedumu". Graudu gadījumā izotopu saturs ir tieši saistīts ar to, kur tie ir auguši, jo to ietekmē augšanas vietai raksturīgais ūdens, nokrišņi, dažādi apkārtējie procesi.
Veicot šādu analīzi, graudu paraugu vispirms sasmalcina un pēc tam sadedzina ļoti augstā temperatūrā – aptuveni 1000 grādos. Sadegšanas procesā veidojas gāzes, kuras tiek atdalītas, un ar īpašu mēraparātu – masspektrometru – tiek noteikta izotopu masa un to savstarpējā attiecība, piemēram, skābekļa–16 un skābekļa–18 attiecība. Izmērītās attiecības tiek salīdzinātas ar standartiem un iepriekš uzkrātām zinātniskajām datu bāzēm.
Ja ģeogrāfiskais attālums starp salīdzināmajām vietām ir pietiekami liels, izotopu attiecību atšķirības būs pietiekami nozīmīgas, lai varētu diezgan droši un pārliecinoši pateikt, vai graudu izcelsme atbilst tam, kas norādīts pavaddokumentos. Šādu metodi mēdz izmantot ne tikai augu ģeogrāfiskās izcelsmes noteikšanai. Ar tās palīdzību, piemēram, var atšķirt arī bioloģiski un konvencionāli audzētas kultūras. Lai iegūtu pilnīgi uzticamu rezultātu, šī metode tiek kombinēta ar citiem ķīmiskajiem marķieriem un metodēm."
***
Stividori uztraucas
Latvijas Stividorkompāniju asociācija saistībā ar Saeimā iesniegto lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu" trešdien nosūtījusi vēstuli Saeimai un medijiem, paužot bažas par graudu tranzīta ierobežojumu iespējamām sekām.
Saeimā lēmumprojektu iesnieguši "Progresīvie", aicinot Ministru kabinetu izstrādāt tiesisko regulējumu un veikt nepieciešamās darbības, lai nekavējoties pārtrauktu un turpmāk nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā caur Latviju, lai Latvijas teritorija, dzelzceļa infrastruktūra un ostas netiktu izmantotas Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītam. Tāpat Nacionālā apvienība rosinājusi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās. Atbalstu šim priekšlikumam paudusi Zaļo un zemnieku savienība un "Jaunā Vienotība".
"Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) aicina pirms lēmuma pieņemšanas izvērtēt tā faktiskās, ekonomiskās un tiesiskās sekas un pārrunāt tās ar nozari," teikts biedrības "Latvijas Stividorkompāniju asociācija" padomes priekšsēdētāja vietnieka Āra Ozoliņa biedrības vārdā parakstītajā vēstulē. "Latvija šajā gadījumā ir tikai viens posms starptautiskā pārtikas piegādes ķēdē. Caur Latvijas transporta infrastruktūru tiek pārvietoti graudi, kuru īpašnieki ir pasaules mēroga lauksaimniecības produkcijas tirgotāji, tostarp ASV un citu Latvijas stratēģisko partneru valstu uzņēmumi, un to gala saņēmēji atrodas trešajās valstīs, tostarp Nigērijā, Senegālā, Kamerūnā, Mozambikā, Ēģiptē, Tanzānijā, Kongo un Kenijā.
Ja Latvija kā viens no šīs ķēdes posmiem ar politisku lēmumu pārtrauc vai būtiski maina pārvadājumu nosacījumus, sekas skar ne tikai Latvijas uzņēmumus, bet arī starptautiskos kravu īpašniekus, pārvadātājus un gala saņēmējus. Ja graudu tranzīts caur Latviju tiktu aizliegts, pastāv augsts risks, ka par jau uzņemto saistību neizpildi pret Latvijas uzņēmumiem, tostarp valsts kapitālsabiedrībām, tiks izvirzītas prasības vairāku simtu miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus saskaņā ar nozares sākotnējiem aprēķiniem valsts budžets un valsts kapitālsabiedrības varētu zaudēt vēl vairākus simtus miljonu eiro plānoto ieņēmumu. Tādēļ, pieņemot šādu politisku lēmumu, ir būtiski iepriekš pilnvērtīgi izvērtēt arī tā fiskālo ietekmi un apzināties valsts atbildību par sekām, ko rada pēkšņa noteikumu maiņa starptautiskā piegādes ķēdē.
Vienlaikus aicinām ņemt vērā Eiropas Savienības (ES) kopējo pieeju. ES sankcijas nav vērstas pret starptautisko pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Krieviju un pārējo pasauli. Arī nosakot būtiski paaugstinātus ES tarifus Krievijas un Baltkrievijas graudu importam, tranzīts caur ES uz trešajām valstīm tika saglabāts, ņemot vērā globālās pārtikas drošības un pārtikas pieejamības apsvērumus. (..)
LSA un ostu uzņēmumi jau šobrīd sadarbojas ar visām kravu kontrolē iesaistītajām valsts institūcijām, tostarp VID Muitas pārvaldi un Pārtikas un veterināro dienestu, un ievēro noteiktās prasības attiecībā uz kravu un to dokumentu pārbaudēm. Kravas jau šobrīd tiek pakļautas stingrai kontrolei, un, ja kompetentās institūcijas secinās, ka kontroles mehānismi ir papildus jāstiprina, nozare šādus juridiski pamatotus un samērīgus pasākumus atbalstīs. (..)
Valsts uzdevums ir ne tikai noteikt ierobežojumus, bet arī veidot drošu, prognozējamu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. (..) Būtiska un pēkšņa spēles noteikumu maiņa ietekmē arī Latvijas reputāciju kā uzticamam, prognozējamam un tiesiski stabilam partnerim starptautiskajos tirgos. (..)"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
