Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 13:33
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
15. Saeimā iekļuvuši seši politiskie spēki – "Apvienotajam sarakstam" būs 41 deputātu vieta, "Latvija pirmajā vietā" – 17, apvienībai "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" – 15, Nacionālajai apvienībai – 10, "Progresīvajiem" – 10, bet "Jaunajai Vienotībai" – 7. Skaidrs, ka pašreizējais premjers Andris Kulbergs ("AS") (no labās) būs tas, kurš diktēs noteikumus, kamēr Aināram Šleseram ("LPV"), Evikai Siliņai ("JV"), Jānim Dombravam (NA), Andrim Šuvajevam ("Progresīvie") un Jūlijai Stepaņenko ("SV"/"JL") nāksies pielāgoties šai izvēlei."Es ļoti labi apzinos šīs uzticības nozīmīgumu. Un vēl vairāk – pienākumu," ar šādu vēstījumu pēc spožās uzvaras 15. Saeimas vēlēšanās vēlētājus sociālajos medijos uzrunāja premjers Andris Kulbergs ("AS"), pateicoties par atbalstu. Viņš šo vēlēšanu rezultātu uztver kā balsojumu par pārmaiņām. "Apvienotais saraksts" gatavojās uzvarēt vēlēšanās, par ko liecināja arī sabiedrības domas aptaujas. Bet politiskā spēka līderi bija patiesi pārsteigti, uzzinot, ka apvienību atbalstīja tik liels skaits vēlētāju un tā ieguva 41 vietu parlamentā, pārspējot visus iepriekšējos rekordus. Pirms vairāk nekā 30 gadiem 5. Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās Saeimas vēlēšanas pēc neatkarības atjaunošanas, "Latvijas ceļš" ieguva 36 vietas Saeimā. Toreiz tās sabiedrotā bija Latvijas Zemnieku savienība, kas kopš 1993. gada ir gan pārgrupējusies, gan palikusi ārpus Saeimas. Taču kopš 2002. gada ar Zaļo un zemnieku savienības nosaukumu tā bijusi parlamentā 24 gadus. Tagad ZZS vēlreiz ir palikusi zem procentu barjeras.
Tiesa, nevar salīdzināt 15. Saeimas vēlēšanas un 5. Saeimas vēlēšanas, kas 1993. gadā notika divas dienas jūnija sākumā. Toreiz partijām bija jāpārvar nevis 5%, bet 4% barjera. No 23 pieteiktajiem kandidātu sarakstiem Saeimā iekļuva astoņi politiskie spēki. Togad bija arī ievērojami lielāka vēlētāju aktivitāte – balsot aizgāja 89,9%, liecina Saeimas mājas lapā pieejamā informācija. Taču šogad nobalsoja tikai 51,8% vēlētāju. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām salīdzinoši zemo aktivitāti novērtēja kā satraucošu. "Vilšanās un vienaldzība ir bīstama mūsu valsts demokrātijas pamatiem un nākotnei," uzskata E. Rinkēvičs, cerot, ka 15. Saeima ar savu darbu uzlabos vēlētāju uzticību varai.
Lielais mandātu skaits Saeimā nozīmē, ka tieši "Apvienotais saraksts" būs atbildīgs par uzticības atgūšanu politiķiem, no kuriem tiek gaidīta pirms vēlēšanām doto solījumu izpilde. Vairs nebūs iespējams atrunāties ar iepriekšējo valdību atstāto smago mantojumu un partiju pretrunām, kas traucē strādāt, jo ir iespējams izveidot koalīciju ar stabilu vairākumu Saeimā. Intervijās medijiem A. Kulbergs ir uzsvēris, ka vēlas strādāt kopā ar partijām, kas ir gatavas parakstīties par pārmaiņām. Taču viņš neplāno atsaukties "LPV" līdera Aināra Šlesera piedāvājumam veidot "AS" un "LPV" kopīgu valdību, jo no "AS" parlamentā ievēlēti cilvēki, ar kuriem neesot iespējama sadarbība, piemēram, bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. A. Kulbergs ir pieļāvis gan koalīciju ar tagadējiem partneriem – Nacionālo apvienību un, iespējams, arī ar "Jauno Vienotību", gan mazākumvaldību. Vēsturiski tāda ir bijusi vairākkārt, kad valdošais spēks uz atsevišķa līguma pamata (vai arī bez tā) vienojas ar daļu deputātu par atbalstu valdības lēmumiem Saeimā.
Saeimā ir iekļuvuši seši politiskie spēki. "Apvienotais saraksts" ("AS") ieguva 41 mandātu, "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") – 17, "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" – 15, Nacionālā apvienība (NA) – 10, "Progresīvie" – 10, "Jaunā Vienotība" ("JV") – septiņus. Nacionālā apvienība un "Progresīvie" ir saglabājuši sev lojālos vēlētājus, un partiju rezultāts daudz neatšķiras no tā atbalsta, kādu tās guva 14. Saeimas vēlēšanās. No redzamākajiem NA tagadējiem deputātiem nav ievēlēts Edmunds Teirumnieks, no "Progresīvajiem" – Leila Rasima un Kaspars Briškens. Pirmais aiz svītras palicis arī "JV" premjera kandidāts Arvils Ašeradens, kurš gan var iegūt mandātu, ja "JV" būs valdībā un tajā strādās Baiba Braže. To politiķu vidū, kas nav iekļuvuši Saeimā, ir arī satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis un veselības ministrs Hosams Abu Meri (abi "JV"). Interesanta pārstāvniecība būs "LPV" frakcijā, kurā tomēr nav ievēlēts Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis, jo viņu Vidzemē ir apsteigusi A. Šlesera vedekla Dana Šlesere un Edmunda Zivtiņa dēls Eduards Zivtiņš. No pašvaldības un, iespējams, arī paša V. A. Kraukļa interešu viedokļa labāk ir, ka viņš paliek finanšu problēmu novājinātajā Valkas novadā, nevis ir ierindas deputāts Saeimas opozīcijā.
Līdz 3. novembrim, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunā Saeima, kurā A. Kulberga pirmā valdība noliks savas pilnvaras, strādās tagadējā Saeima un esošā valdība. Tajā ir arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri. No ZZS ir arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. ZZS vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, paliekot zem tās ar nedaudz vairāk kā 4% balsu. Zem tās palika arī "Mēs mainām noteikumus" un "Latvijas attīstībai" – šie politiskie spēki pārvarēja 2% barjeru un varēs pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kādu nesaņems partijas, kam bija mazāks atbalsts – "Stabilitātei", "Austošā saule Latvijai", "Gobzema saraksts", "Saskaņas centrs" un Jaunā konservatīvā partija.
LZS gatavojas ārkārtas kongresam
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Viktors Valainis, kurš bija arī premjera kandidāts un Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta līderis, aicinās LZS biedrus sasaukt partijas ārkārtas kongresu, lai izvērtētu vēlēšanu rezultātus un arī lemtu par partijas vadību. Līdz tam, uzņemoties atbildību par sliktajiem vēlēšanu rezultātiem, V. Valainis nav plānojis atkāpties no amata. No politikas V. Valainis aiziet nevēloties. "Rezultāts ir rezultāts. Es labi to apzinos, bet pirms lēmuma pieņemšanas man ir jākonsultējas ar biedriem," "Latvijas Avīzei" sacīja V. Valainis. Viņš uz notikušo skatās astoņu gadu periodā, kas bijis ļoti grūts laiks – tajā notika arī ZZS šķelšanās, kad Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija iesaistījās "Apvienotā saraksta" veidošanā. Pēc ilga perioda Saeimas opozīcijā partija ar grūtībām ieguvusi iespēju atgriezties pie varas un arī īstenot savu politiku. Tas viss esot prasījis lielu enerģiju. Uz vaicāto, vai nebūtu laiks atgriezties pie Latvijas Zemnieku savienības nosaukuma, atvadoties no mākslīgi veidotā ZZS karoga, V. Valainis atbildēja, ka par to lems kongress. Kad tas varētu notikt, viņš vēl nevarēja pateikt, jo pirms tā ir jāsasauc reģionālās konferences.
Vairākās reģionu pašvaldībās ZZS bija pat ļoti labi rezultāti, piemēram, Madonas novadā, kurā no ZZS kandidēja mērs Agris Lungevičs un Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters, par ZZS nobalsoja 14,05%, kas bija otrs labākais rezultāts novadā. Ventspilī, kur saraksta galvgalī bija Kristīne Lemberga, ZZS atbalstīja 13,36%. ZZS pārvarēja 5% barjeru arī Latgalē, kur tas neizdevās divām Saeimā ievēlētajām partijām – "Jaunajai Vienotībai" un "Progresīvajiem". Te ZZS saraksta līderis bija bijušais ministrs Kaspars Melnis un populārais mūziķis Andris Baltacis. Taču ZZS pieredzēja sakāvi Rīgā, kur tā nesasniedza pat 2% barjeru. Rīgā saraksta pirmais numurs bija V. Valainis. ZZS bija politiskais spēks, kas abās valdībās visstingrāk iestājās par reģionu interesēm. LZS biedri ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs. Tagad ZZS vairs nebūs Saeimā, bet tajā ievēlēts liels skaits pašvaldību deputātu no citu partiju sarakstiem. Lielas izmaiņas paredzamas arī Viestura Kleinberga ("Progresīvie") vadītajā Rīgas domē, kur iespējama arī vadības maiņa, kā prognozē "LPV" priekšsēdis A. Šlesers.
Pārmaiņas sākušās "JV" vadībā
Kongresam, kas plānots novembra beigās, gatavojas arī "Jaunā Vienotība". Šī ir jau otrā reize, kad "JV" kā pēdējā iekļūst Saeimā. Pirmajā reizē tā atguvās, pateicoties apstākļu sakritībai, kad Krišjānim Kariņam 2019. gada sākumā prezidents uzticēja valdības veidošanu. Tā, veicot vairākas pārmaiņas ministru sastāvā, nostrādāja visu 13. Saeimas pilnvaru laiku. Taču tieši K. Kariņš ir atbildīgs arī par Evikas Siliņas nominēšanu premjera amatam laikā, kad daļa partijas biedru par piemērotāku kandidātu uzskatīja A. Ašeradenu. Aizvadīto gadu laikā atbalsts "JV" samazinājās, un E. Siliņas valdība, kuru sāka plosīt iekšējie strīdi, pavasarī atkāpās. Tas daļēji bija pašu biedru interesēs, lai līdz vēlēšanām partija atgūtu spēkus. Tajā pašā laikā vēlēšanu kampaņas laikā "JV" publiskā seja palika E. Siliņa, kura arī vēlēšanu vakarā un naktī sniedza intervijas medijiem un piedalījās pēcvēlēšanu diskusijās kā "JV" priekšsēdētāja.
Neoficiāli ir zināms, ka pēc vēlēšanām valdē ir izteikts aicinājums "JV" vadībai atkāpties. Pirmdien par atkāpšanos no "Vienotības" domes priekšsēdētāja amata paziņoja veselības ministrs H. Abu Meri, kurš plāno aiziet arī no aktīvās politikas. Taču ne E. Siliņa, ne "Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, kas abi ir ievēlēti Saeimā, šādu lēmumu nav pieņēmuši. E. Siliņa iepriekš LTV diskusijā pieļāva, ka, uzņemoties atbildību par sliktajiem vēlēšanu rezultātiem, viņa varētu atkāpties. E. Jurēvics "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka "Vienotības" un "Jaunās Vienotības" valdes kopsēdē pirmdien ir vērtēta politiķu atbildība, ko viņš ir gatavs uzņemties, ja biedri novembra beigās partijas kongresā tā lems. Partiju E. Jurēvics vada pirmo gadu, bet ievēlēts amatā ir uz diviem gadiem. Taču esot plānots vērtēt aizvadīto četru gadu periodu, teica E. Jurēvics. Viņš atzina, ka, pateicoties atbalstītājiem Rīgā un "JV" biedriem reģionos, "JV" tomēr izdevies iekļūt Saeimā.
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis ir guvis vēlētāju uzticību visās vēlēšanās kopš 2002. gada un Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir apsteidzis E. Siliņu, kura ievēlēta kā otrā. Viņš "Latvijas Avīzei" teica: "Vēlētājs ir devis mūsu partijai iespēju pāratdzimt un reformēt partiju par modernu organizāciju sadarbībā ar pārstāvjiem pašvaldībās. Ir skaidrs, ka vairs nevar palikt tā, kā ir pašlaik." Tagad A. Latkovskis nav partijas valdē, bet rudenī kongresā viņš plāno uz to kandidēt.
Aiz Kulberga – komanda
Vēlēšanu uzvarētāju "Apvienoto sarakstu" veido Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija, kā arī A. Kulberga vadītā biedrība. Tāpat kā iepriekšējā sasaukumā, arī šoreiz Saeimā ievēlēti vairāki tās biedri, kas nav nevienā partijā. Ārpus tām joprojām ir arī A. Kulbergs. "AS" atšķiras no pārējām jaunās Saeimas partijām ar to, ka aiz A. Kulberga stāv šo politisko spēku līderu komanda – Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Māris Kučinskis un vēl vairāki politiķi –, kuri priekšvēlēšanu laikā darīja mazāk pamanāmo ikdienas darbu, tā "piesedzot" A. Kulbergu, lai viņš ar maksimālo atdevi varētu nodoties publiskā tēla veidošanai, kas četros mēnešos arī izdevās, bet tas tā nevarēs palikt arī pēc vēlēšanām, ko atzīst arī paši.
Kampaņā "AS" reklamēja A. Kulbergu kā cilvēku, aiz kura stāv komanda. Salīdzinājumam var minēt "JV", kur šāda komandas vienotība nebija vērojama – no kampaņas nekļuva skaidrs, kas ir tie cilvēki, ar kuriem kopā premjera kandidāts A. Ašeradens vēlas īstenot solījumus, jo dominēja bijusī premjere E. Siliņa. Arī ZZS premjera kandidātam V. Valainim bija veidota individuālā kampaņa, no kuras nebija noprotams, kas ir viņa komanda un ar kādu vēstījumu tā iet pie vēlētājiem. Abos gadījumos tas atsaucās uz vēlēšanu rezultātiem. Savukārt "LPV" līdera Aināra Šlesera dominance ne tikai publiski, bet arī partijas iekšējā dzīvē (bez A. Šlesera ziņas nekas neesot varējis notikt un visi bijuši spiesti strādāt) attaisnojās.
Uz "AS" tikai daļēji var attiecināt pieņēmumu, ka viens līderis ir "ievilcis" Saeimā daudzus nepazīstamus cilvēkus. Skaitliski liela frakcija dod arī iespēju ievest politikā jaunus perspektīvus cilvēkus, ko savulaik izdarīja Valdis Zatlers ar Reformu partiju, bet ko šajā Saeimā neizdarīja "JV", kurai bija 25 mandāti. Taču publiski redzami bija tikai līderi, bet lielu daļu jauno deputātu vēlētāji tā arī neiepazina. Atceroties, cik aizrautīgi E. Smiltēns ir iepriekš stāstījis par jaunajiem cilvēkiem kandidātu sarakstā, šķiet, "AS" centīsies šo iespēju izmantot. Taču "AS" frakciju var piemeklēt citas grūtības – saskaņot daudzo pieredzējušo politiķu intereses un ambīcijas, jo vairāki jaunievēlētie deputāti jau ir ar pieredzi arī vadītāja amatā. Piemēram, Saeimā būs pašvaldību darba rūdīti politiķi – Nellija Kleinberga, Dagnis Straubergs, Inga Priede, Andis Caunītis. Pagaidām vēl grūti iztēloties frakcijas sēdes, kurās ir vairāk nekā 50 dalībnieku (deputāti plus ministri un citi pieaicinātie). Frakcijas vadītājs ir viena no katras partijas "atslēgas figūrām", bet "AS" gadījumā šim cilvēkam un viņa vietniekiem būs vajadzīgas īpašas darbaspējas.
Viens no "AS" vadošajiem politiķiem Māris Kučinskis "Latvijas Avīzei" atzina, ka frakcijas vadības izraudzīšanās varētu būt viens no atbildīgākajiem uzdevumiem, kur liela loma būs katras "AS" partijas priekšsēdētājam. Darbu iespējams organizēt, arī sadaloties mazākās grupās. Taču vēl esot problēma atrast Saeimā tik lielas telpas, kur varētu sanākt skaitliski tik daudz deputātu, kuriem ir paredzēti arī savi kabineti. Pirmdien Valsts prezidents sāka tikties ar Saeimā ievēlētajām partijām, bet otrdien pēc pirmā sarunu raunda plāno sniegt paziņojumu. Kā pirmais uz Rīgas pili devās "AS". Liepājas partiju gan pārstāvēja nevis M. Kučinskis, bet partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks. Uz vaicāto, kad A. Kulbergs varētu sākt valdības veidošanas sarunas un izvēlēties partnerus, M. Kučinskis atbildēja, ka vispirms "AS" sagatavos savu valdības deklarācijas projektu un tikai pēc tam sākšot sarunas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
