Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 09:42
Vārda dienas: Teodors
Sociālajos tīklos sēj aizdomas, ka par Indijas pilsoni Divju Kananu Višvanatu sniegtās ziņas nav patiesas.Aizvadītajā nedēļā Saeima steidzamības kārtā piešķīra Latvijas pilsonību Indijas Republikas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai, bet pirms trim gadiem to ieguva arī viņas dzīvesbiedrs Kanans Višvanats. Viņi ir zinātņu doktori. Abi Indijas pilsoņi, lai iegūtu mūsu valsts pilsonību, nav gājuši naturalizācijas ceļu, bet viņus virzīja Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), lai Saeima piešķir pilsonību par ieguldījumu Latvijas valstī.
Latvijas pilsonības piešķiršana kādai personai ar īpašu likumu ik pa laikam Latvijā raisījusi diskusijas. Šā gada aprīlī plašāka publika pamanīja brazīļu izcelsmes digitālā satura veidotāju Felipu Gabrielu Ksavjēru, kuram arī piešķīra pilsonību ar atsevišķu likumu, un arī tad radās jautājums – kāds tad ir šīs personas īpašais devums un nopelni mūsu valsts labā. Tāpat plašākas debates nesen izraisīja Saeimas atbalsts Sīrijas pilsoņa Muhammada Alismaila uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Toreiz, piemēram, zvērināts advokāts Lauris Klagišs savā publikācijā vaicāja: "Vai veiksmīga karjera privātajā sektorā un nodokļu maksāšana (kas ir katra rezidenta pienākums) automātiski kvalificējas kā "īpašs gadījums", kura dēļ jāiedarbina augstākā likumdevēja vara?"
Taču Saeimas 15. oktobrī pieņemtais likums par Latvijas pilsonību Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai šoreiz radījis nopietnākus iebildumus. Vispirms sākās kritiskas atskaņas no cilvēkiem sociālajos tīklos, apšaubot sniegtās ziņas par Indijas zinātnieces izglītību. Ierakstus sociālajos tīklos ievērojis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tāpēc jau laikus tur skaidrojis, ka šo likumu nevarot neizsludināt: "Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu."
LZA slavas vārdi
LZA Saeimai iesniegtajā vēstulē, ko parakstījis LZA prezidents Ivars Kalviņš, ir norādījusi, ka Višvanata ir ieguvusi zinātņu doktora grādu datorzinātnēs un datu analītikā, un viņas profesionālā darbība ir saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Arī viņas vīrs Latvijas pilsonību ir ieguvis pēc LZA ieteikuma, jo ilgstoši darbojoties farmācijas nozarē, ar Latvijas zinātniekiem iesaistoties kopīgos inovatīvos pētniecības projektos un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu zinātnē un tautsaimniecībā. Tā pamatoja LZA. Kopš 2019. gada D. K. Višvanatas un viņas ģimenes dzīve un profesionālā darbība esot saistīta ar Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopš 2024. gada viņa strādājot ģimenes izveidotajā uzņēmumā "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju, viņas darbība veicinot mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, zinātnisko pētījumu rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi. D. K. Višvanata sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem un piedaloties zinātnes un inovāciju attīstības iniciatīvās. Uzskaitījums par zinātnieces devumu ir plašs.
Pati zinātniece ir informējusi Saeimas komisiju, ka noteicošie iemesli, kāpēc ar vīru pārcēlušies uz Latviju, lai šeit attīstītu zinātnē balstītu uzņēmējdarbību, bijuši ļoti atbalstoši un viesmīlīgi Latvijas cilvēki un zinātnieki, Latvijas bagātā un unikālā kultūrvide. Latvijā dzīvojošās sabiedrības mentalitāte, kas orientēta uz brīvības un demokrātijas mīlestību, nacionālo vērtību attīstīšanu un uzturēšanu, kā arī Višvanatai tuvās profesionālās vērtības – "augsti izglītoti cilvēki, t. sk. ar izcilām zināšanām informācijas tehnoloģijās, sabiedrības veselībā un farmācijā, kas šajā mazajā valstī ir attīstījuši lielvalstij atbilstošas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un farmācijas zinātni un praksi. Dzīvojot šajā skaistajā, kulturālajā un valstiskumu saglabājošajā un attīstošajā valstī, vēlos palīdzēt ar savu ieguldījumu sargāt un stiprināt visas šīs Latvijas vērtības".
Apšauba izglītību
Taču tūdaļ pēc likuma pieņemšanas par Latvijas pilsonības piešķiršanu D. K. Višivantai sociālajos tīklos izskanēja šaubas gan par viņas izglītību, gan zinātniskajām publikācijām, kā arī abu indiešu zinātnieku izveidoto uzņēmumu "Dr. Vishys", kurš strādājot ar zaudējumiem. Ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz "firmas.lv" informāciju, vēsta, ka mikrosabiedrība "Dr. Vishys" pieder Kananam Višvanatam un pēdējos pāris gadus šis uzņēmums darbojies bez apgrozījuma, bet ar vairāk nekā 200 000 eiro zaudējumiem.
Piemēram, Ance Tetere ("Latvijas Avīzei" neizdevās ar viņu sazināties) vietnē "X" raksta: "Nule pilsonību ieguvusī izcilība Divya Vishwanath savu satriecošo zinātni publicējusi neeksistējušos žurnālos. Publiskotā informācija liecina, ka šī persona it kā tās sacerētos zinātniskos darbus ir publicējusi žurnālos, kuri patiesībā neeksistē tāpat kā šie zinātniskie darbi." Viņa raksta, ka, meklējot zinātnieces norādītās publikācijas tādās vietnēs kā "Google Scholar", "PubMed" un izdevniecības "Elsevier" žurnālu katalogā, viņai neesot izdevies atrast attiecīgajām publikācijām atbilstošu informāciju. Viņa arī apšauba atsevišķu publikāciju nosaukumu un žurnālu atbilstību. Sociālajos tīklos izteikti pārmetumi Višvanatai, ka viņa esot melojusi, apgalvojot, ka doktora grādu ieguvusi RLN Universitātē Indijā. Šādas universitātes Indijā vispār neesot.
Komisijai neesot jāpārbauda
LZA informācija
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija bija atbildīga par to, lai pilsonības piešķiršanai iesniegtie dokumenti būtu pārbaudīti un neradītu šaubas par pretendentu, kurš tiek virzīts pilsonības piešķiršanai steidzamības kārtā, apejot parasto naturalizācijas kārtību.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) "Latvijas Avīzei" sacīja, ka viņš sociālos tīklus nelasot, bet esot dzirdējis, ka izskanējusi neapmierinātība par pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei. Viņš gan nespējot pārliecinoši atbildēt, vai ir iespējams pieņemto likumu pārskatīt, bet Kūtris solīja, ka šajā jautājumā iedziļināšoties. Komisija neesot pārbaudījusi, vai LZA un pilsonības pretendentes iesniegtā informācija atbilst patiesībai, jo paļāvās uz LZA, kas sagatavojusi visus nepieciešamos materiālus un labi pazīstot indiešu zinātnieci. Vienīgās institūcijas, kuras izvērtējušas D. K. Višvanatu, esot bijušas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī valsts drošības iestādes.
Komisija tagad esot saņēmusi viena Nacionālās apvienības deputāta iesniegumu ar lūgumu izvērtēt noteiktus faktus. Iesniegumā esot pausti minējumi, kas balstīti uz sociālajos tīklos izskanējušo informāciju.
Vaicājot, kāpēc ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei bija tā jāsteidzas un kāpēc to nevarēja piešķirt parastajā naturalizācijas kārtībā kā daudziem ārzemniekiem, Kūtris atbildēja, ka komisijas deputātiem visi iesniegtie materiāli par Višvanatu esot izsniegti jau jūnija sākumā un nevienam neesot bijis iebildumu, ka Saeimai ir jāpiešķir viņai pilsonība, apejot naturalizāciju. "Ja likums naturalizācijai ir noteicis ļoti striktas prasības, kas jāievēro, tad Saeima, piešķirot pilsonību, ņem vērā prezidija apstiprināto kārtību. Arī šoreiz tā tika ievērota," skaidroja komisijas vadītājs.
Indijas Ārlietu ministrijas un notāru apliecināti dokumenti
Bet ko par sociālajos tīklos sētajām šaubām saka LZA prezidents Ivars Kalviņš?
"Kad gāju uz Pilsonības komisiju, pārliecinājos, ka Divjai Višvanatai ir desmit zinātniskās publikācijas recenzētos zinātniskajos žurnālos. Tie ir Indijas žurnāli, kas paredzēti vairāk biznesa cilvēkiem nekā zinātniekiem un biznesa vidē ir ļoti atzīti," "Latvijas Avīzei" teica Kalviņš un minēja, ka Indijas zinātniecei ir Radžastānas Universitātē iegūts doktora grāds, ko apliecinot Indijas Ārlietu ministrija un notariāli apliecināts "apostille". "Tad ko man teikt, ka tas ir viltojums?" vaicā Kalviņš. Viņaprāt, baumas par it kā neeksistējošu universitāti, kurā Višvanata ieguvusi doktora grādu, izplatījušās tādēļ, ka cilvēki nezinot, ka universitātes nosaukums ir norādīts kā saīsinājums no Janardana Rai Nagara Radžastānas Vidjapītas Universitātes.
Kalviņš tāpat stāstīja, ka kopā ar līdzautoru Gundaru Graudiņu Indijas zinātniece 2026. gadā izdevusi grāmatu "Finansiālā brīvība. No algas uz sistēmu, kas strādā tavā labā" latviešu valodā un izplata to bez maksas, lai nodrošinātu maksimālu pieejamību cilvēkiem Latvijā. Višvanatai 2024. un 2025. mācību gadā bijusi iespēja mācīties Kalifornijas Universitātes Hāsas Biznesa skolā Bērklijā, pateicoties Gārvurda (Garwood) atvērtajam inovāciju fondam, kurš izciliem uzņēmumu vadītājiem, zinātniskiem darbiniekiem piešķir stipendijas.
Kalviņš noraida arī pārmetumus par SIA "Dr. Vishys", kurš strādājot ar lieliem zaudējumiem. "Kad Višvanatu ģimene iegādājās nekustamo īpašumu Rīgā, Aptiekas ielā 7, no Latvijas valsts, tur bija jāiegulda lieli līdzekļi, lai ēku kapitāli izremontētu un piemērotu mākslīgā intelekta laboratorijas vajadzībām. Ikvienam, kurš uzsāk šādu biznesu, pirmie četri pieci gadi nes vienus vienīgus zaudējumus. Jāņem vērā arī tas, ka izremontēto laboratoriju, kas ir daļēji aprīkota ar nepieciešamajām iekārtām, atklāja tikai šī gada jūnijā. Tad uz kādiem ienākumiem var cerēt? Tie ir miljoniem eiro vērti ieguldījumi, lai šādu laboratoriju izveidotu. Tie ir Višvanatu ģimenes līdzekļi. Viņiem pieder liels starptautisks farmācijas uzņēmums Honkongā. Viņi ir iegādājušies arī Neorganiskās ķīmijas institūta pamesto ēku Salaspilī, lai to pārtaisītu par zāļu izstrādes un ražotnes centru," pauda Kalviņš.
Nacionālā apvienība nelikšoties mierā
Nacionālās apvienības deputāti, kuri plenārsēdē balsoja pret pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei vai arī atturējās, uzskata, ka nedrīkstot dāvināt pilsonību, ja persona neprotot runāt valsts valodā, neatkarīgi no tā, cik labas lietas viņa darot Latvijā. Deputāts Artūrs Butāns pastāstīja, ka Višvanata esot ar grūtībām no lapiņas nolasījusi tekstu, turklāt ar kļūdām, un ar deputātiem sasveicinājusies un atvadījusies no viņiem angliski.
"Nacionālā apvienība pirmdien, 19. oktobrī, nolēma, ka prasīs pārskatīt kārtību, lai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes turpmāk būtu atklātas. Es nedrīkstu stāstīt detaļas, ko deputāti un arī es norādījām, kad tika lemts par pilsonības piešķiršanu steidzamības kārtā, jo tā bija slēgta sēde. Mēs radām bīstamu precedentu, ka pilsonības piešķiršana bez latviešu valodas zināšanām ir nekrietni ne tikai pret latviešiem, bet arī cittautiešiem, kas kārto valodas un vēstures eksāmenus, lai naturalizētos," uzskata Butāns.
Vai nopelnus
var definēt?
Pilsonības likuma 13. panta pirmā daļa paredz, ka personu, kurai nav tiesību naturalizēties Pilsonības likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu. Pēdējo desmit gadu laikā šādi gadījumi nav bieži. Kā "Latvijas Avīze" rakstīja šā gada 14. aprīļa publikācijā "Vai par slavu pienākas pilsonība?", pēc Saeimas sniegtajiem datiem, kopš 2015. gada ar īpašu likumu vai parlamenta lēmumu Latvijas pilsonībā līdz tam brīdim bija uzņemtas 22 personas. Astoņas no tām guvušas panākumus sportā, piecas – kultūras jomā. Pārējie deviņi pārstāv citas nozares.
Divjai Kananai Višvanatai pilsonība gan netika piešķirta ar formulējumu "par īpašiem nopelniem". Likumprojekts bija vienkārši formulēts – "par atzīšanu par Latvijas pilsoni". Un kā minēts – virzītāji to ieteica par ieguldījumu Latvijas valstī.
*
Kāpēc negāja naturalizācijas ceļu?
"Latvijas Avīze" vēlējās iztaujāt arī pašu Divju Kananu Višvanatu, taču viņa atbildēja, ka latviešu valodu tikai vēl mācoties, sarunvaloda neesot tik laba, tāpēc piedāvāja atbildēt rakstiski.
- Uz jautājumu, kāpēc Indijas pilsone, dzīvojot Latvijā, neizvēlējās parasto naturalizācijas ceļu, lai saņemtu Latvijas pilsonību, viņa atbildēja: "Ņemot vērā manu kvalifikāciju un pieredzi, es atbilstu kritērijiem pilsonības iegūšanai, pamatojoties uz personīgajiem nopelniem, ko es jau izdarīju, turpinu darīt un darīšu Latvijas zinātnes attīstībā farmācijas nozarē un Latvijas medicīnas pieejamības nodrošināšanā." Bet tālāk atbildē sekoja garāks izklāsts par reto slimību zāļu un pretvēža medikamentu ražošanu (kam nav saiknes ar naturalizācijas procesu kā tādu). "Es strādāju pie tā, lai palīdzētu maznodrošinātiem un grūtībās nonākušiem cilvēkiem, lai nodrošinātu mūsu līdzcilvēkiem vienlīdzīgu piekļuvi pieprasītiem augstas kvalitātes medikamentiem. Tāpēc es izvēlējos šo ceļu pilsonības iegūšanai," uz jautājumu par naturalizācijas ceļa neizvēlēšanos atbildēja D. K. Višvanata. Jāpiebilst, ka, lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, personai ir jāatbilst vairākiem tiesiskajiem un zināšanu kritērijiem, galvenie no tiem – jābūt pastāvīgai dzīvesvietai Latvijā vismaz pēdējos piecus gadus, jāuzrāda dokuments par legālu iztikas avotu Latvijā, jānokārto eksāmens, kurā pārbauda latviešu valodas prasmi, zināšanas par Latvijas vēstures un kultūras pamatiem, jāzina himna.
- Uz jautājumu, vai reaģēs uz sociālajos tīklos izskanējušām šaubām par viņas izglītību un zinātniskajām publikācijām, D. K. Višvanata atbildēja: "Mans publikāciju saraksts, tostarp žurnāli, kuros tās publicētas, ir publiski pieejami manā tīmekļa vietnē, tāpēc ikviens var ar to iepazīties un pārliecināties, ka sociālajos tīklos izskanējusī informācija bija kļūdaina. Labākais veids, kā uz to reaģēt, ir būt atklātam un dalīties ar informāciju savā tīmekļa vietnē, kā arī ar jūsu starpniecību, lai sniegtu skaidrību cilvēkiem, kurus šī tēma interesē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
