Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 16:54
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Galvenā sociālā grupa, uz kuru mērķēti likuma grozījumi, ir sievietes, kas deviņdesmito gadu pirmajā pusē dzemdējušas un audzinājušas bērnus.Vecuma pensijai ik mēnesi dabūt klāt vēl 23 vai 70 eiro, vai pat 116 eiro? Šādu darījumu sievietēm, kas 1991.–1995. gadā dzemdējušas un audzinājušas bērnus, un vairākām citām iedzīvotāju grupām piedāvā Saeima. Grozījumi likumā paredz, ka ar brīvprātīgu iemaksu palīdzību varētu palielināt savu darba stāžu un gaidāmo vai jau esošo pensiju. Taču, lai interesenti uzzinātu, tieši kādu brīvprātīgo iemaksu apjomu tiek piedāvāts veikt, kur šī nauda jāpārskaita un ko par to varēs saņemt, vēl jāpagaida gan Ministru kabineta noteikumi, gan citi veikumi.
Sociālā taisnīguma vārdā valsts piedāvā sievietēm, kas 1991.–1995. gadā dzemdējušas un audzinājušas bērnus, un vairākām citām iedzīvotāju grupām ar brīvprātīgu iemaksu palīdzību palielināt savu darba stāžu un gaidāmo vai jau esošo pensiju.
Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ļaus ar brīvprātīgām iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžā ieskaitīt noteiktus Latvijā pavadītus mācību, bērnu audzināšanas un citu personu aprūpes periodus no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim. Proti – iemaksājot konkrētas summas, daļai topošo vai jau esošo pensionāru tiek dota iespēja palielināt savu darba stāžu un šādi arī savu pensiju. Gan Saeimas ziņotāja par šo likumu – "Progresīvo" frakcijas deputāte Jana Simanovska, gan viens otrs deputāts, kas atbalstījuši un virzījuši šīs izmaiņas, to dēvē par sociālā taisnīguma atjaunošanu.
Kāds tam sakars ar sociālo taisnīgumu? Pagājušā gadsimta 90. gadu pirmā puse, uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, bija visai sarežģīts periods Latvijas vēsturē, kad strauji mainījās dažādi likumi. Minētajā piecu gadu periodā spēkā bija likuma normas, kas ļāva arī tiem cilvēkiem, kas tobrīd nestrādāja, bet audzināja bērnus, mācījās vai kopa slimniekus, brīvprātīgi veikt sociālās iemaksas apjomā no viena līdz 56 eirocentiem, izsakot tās mūsdienu naudā, kas ļautu šādi pavadītos gadus ieskaitīt darba stāžā un attiecīgi iegūt lielāku pensiju. Taču daudzi no tiem, uz kuriem šāda norma attiecās, nebija par to informēti un šādas iemaksas neveica, tādējādi nonākot neizdevīgākā situācijā pensijas gados un saņemot mazāku pensiju. Ar šiem likuma grozījumiem Saeima cenšas labot pieļauto netaisnību, piedāvājot šādas iemaksas veikt tagad un palielināt darba stāžu un attiecīgi arī pensiju. Piedāvājums ir topošajiem vai esošajiem pensionāriem izdevīgs, taču būtu svarīgi izprast vairākas šī likuma nianses.
Attiecas uz dažām grupām
Uz kuriem cilvēkiem attiecas šie grozījumi un valsts piedāvātā iespēja? Netiek slēpts, ka galvenā sociālā grupa, uz kurām mērķēti šie likuma grozījumi, ir tieši pirmā – sievietes, kas dzemdējušas un audzinājušas bērnus. Lai gan sociālajos tīklos jau klejo informācija, ka minētajā periodā Latvijā dzimuši vairāk nekā 138 tūkstoši bērnu, un no šīs informācijas var noprast, ka likuma izmaiņas varētu skart visas sievietes, kas šajā laikā atradās pēcdzemdību bērna audzināšanas atvaļinājumā vai vienkārši audzināja bērnus līdz astoņu gadu vecumam un tādēļ nestrādāja, realitāte ir krietni pieticīgāka. Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Agrita Ozoliņa teic, ka vairums sieviešu, kas minētajā periodā dzemdējušas un audzinājušas bērnus, to darījušas, saglabājot savu darba vietu, un tātad par viņām minētajā periodā ir veiktas gan sociālās iemaksas, gan arī šie gadi ieskaitīti darba stāžā. Saskaņā ar LM datiem, šādu sieviešu Latvijā ir apmēram 30 tūkstoši, un, pēc ministrijas aprēķiniem, sieviešu skaits, kas dzemdējušas un audzinājušas bērnus, neesot darba attiecībās, ir krietni mazāk, aptuveni 10 000. Tieši šai grupai tiek piedāvāts veikt minētās brīvprātīgās iemaksas un palielināt darba stāžu, pārējām tas nav vajadzīgs.
Līdzīga situācija ir ar visiem tiem, kas šajā periodā paaugstinājuši kvalifikāciju – vairums šādu cilvēku to darījuši, saskaņojot ar darba vietu un saglabājot darba attiecības, tādēļ arī par viņiem sociālās iemaksas būs veiktas un kvalifikācijas paaugstināšanas periods būs ieskaitīts darba stāžā. Taču ne Saeimai, nedz arī Labklājības ministrijai šobrīd nav datu par to, cik daudz cilvēku šajā laikā ir kopuši pirmās grupas invalīdus, bērnus ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai personas, kas vecākas par 80 gadiem un šo iemeslu dēļ nav varējuši strādāt. Līdzīgi nav datu arī par studentiem, kas šajā laikā mācījušies un tādēļ nav varējuši strādāt – par šīm grupām datu trūkst. Caurumus datos paredzēts aizpildīt līdz 2027. gada vidum – šajā laikā jārada Ministru kabineta noteikumi, kas precizēs visas grupas, uz kurām šis piedāvājums attiecas, kādi dokumenti un kur būs jāiesniedz, cik lielas iemaksas tiks piedāvāts veikt.
Cik tiks piedāvāts iemaksāt?
Tiem, uz kuriem attieksies šī iespēja, tiks piedāvāts brīvprātīgi iemaksāt 1% no minimālās mēneša darba algas tajā gadā, kad tiek veiktas šādas iemaksas, par katru mēnesi papildus darba stāžam. Tātad – runa nav vis par 1% no vidējās algas 1991.–1995. gadā, bet par 1% no minimālās algas tajā brīdī, kad tiks veiktas iemaksas. Piemēram, ja tiktu izlemts veikt šādas iemaksas 2027. gadā, kad minimālā alga būs 820 eiro, 1% no šīs summas būtu 8,20 eiro. Šāda summa būtu jāiemaksā par katru mēnesi, kas minētajā periodā tika pavadīts bērna vai invalīda kopšanas atvaļinājumā vai arī mācībās augstskolā dienas nodaļā. Tātad, lai iegūtu pie darba stāža papildus vienu gadu, valstij būtu jāiemaksā 98,40 eiro. Būtu jāņem vērā, ka 2027. gadā laika to paveikt būs nedaudz, tikai trīs mēneši gada nogalē, jo šādas brīvprātīgās iemaksas varēs sākt veikt tikai no 2027. gada 1. oktobra. Savukārt, ja iemaksas notiktu 2028. gadā, kad paredzētā minimālā alga būs 860 eiro mēnesī, tad aprēķins nedaudz mainās, jo 1% būs jau 8,60 eiro, bet par pilnu gadu būtu jāmaksā 103,20 eiro.
Piedāvātie ieguvumi
Ko valsts piedāvā iegūt, iemaksājot minētās summas? Likumprojekta anotācija min, ka, iegūstot vienu papildu gadu, darba stāža ikmēneša pensija palielinātos par 23,35 eiro, tātad gadā par 280,10 eiro. Ja darba stāžu izdodas palielināt ar iemaksām par trijiem gadiem, tad katra mēneša pensijas pieaugums varētu būt 70,02 eiro jeb 840,20 eiro gadā. Ja par visiem pieciem gadiem – tad ikmēneša pensija pieaugtu par 116,70 eiro, bet gadā izdodos papildus iegūt 1400,40 eiro. Labklājības ministrijas eksperte A. Ozoliņa gan piesardzīgi bilst, ka šie aprēķini varētu neattiekties uz visiem topošajiem vai esošajiem pensionāriem, jo pensijas pieauguma apmēru ietekmējot arī tas, cik tieši mēnešu vai gadu cilvēkam pietrūkst līdz minimālajam 20 gadu stāžam, kas nepieciešams pilnas vecuma pensijas saņemšanai, kā arī 30 vai 40 darba stāža gadiem, pēc kuru sasniegšanas pensijas apmērs pieaug. Tāpat šo summu ietekmējot arī ikgadējie pensiju pārrēķini. Tomēr arī A. Ozoliņa piekrīt, ka viens papildu darba stāža gads varētu radīt ikmēneša pensijas pieaugumu par "nedaudz vairāk kā 20 eiro". No tā izriet, ka valsts piedāvātais darba stāža palielināšanas darījums topošajiem vai esošajiem pensionāriem ir finansiāli izdevīgs – pensijas apmēra pieaugums visos minētajos piemēros pārsniedz nepieciešamo brīvprātīgo iemaksu apjomu. Īpaši izdevīgs tas ir pašreiz vēl strādājošajiem topošajiem pensionāriem, jo viņiem līdzekļu atrašana brīvprātīgajām iemaksām varētu būt vienkāršāka nekā tiem, kas jau šobrīd atrodas pensijā. Taču valsts piedāvājums paredz veikt brīvprātīgas iemaksas, tādēļ neviens netiek spiests tādas veikt – no piedāvājuma var arī atteikties, saglabājot pašreizējo darba stāža gadu skaitu.
Likumprojekta anotācijā minēts arī tas, ka papildu stāža gadu ieskaitīšana un ar to saistītais pensiju apmēra palielinājums 2028. gadā sociālajam budžetam papildus varētu izmaksāt 1,6 miljonus eiro, 2029. gadā – papildu 6,8 miljonus eiro, bet 2030. gadā – papildu 11,8 miljonus eiro. Jau minētā Saeimas deputāte Jana Simanovska, kas minētajā periodā ir studējusi dienas nodaļā, izteicās, ka ar interesi iepazīšoties ar datiem par sevi un to, vai viņa varēs palielināt savu darba stāžu ar iemaksu palīdzību, taču par konkrētu rīcību lemšot tikai pēc iepazīšanās ar šo informāciju.
Kā rīkoties tālāk?
Tieši pašlaik rīkoties nevajag nekādi – likums gan ir pieņemts Saeimā, bet vēl nav pat izsludināts. Nav gatavi ne Ministru kabineta noteikumi, nedz arī nepieciešamā datorsistēma, kas apvienos datus par iedzīvotājiem, ļaujot noteikt gan personu grupas, uz kurām attieksies šis piedāvājums, gan arī to, cik lielas iemaksas tiks piedāvāts veikt un kādu darba stāža gadu vai mēnešu apjomu tiks piedāvāts pievienot konkrētā cilvēka stāžam. Tādēļ šobrīd zvanīt un interesēties par šīm iespējām ir pāragri. Viss minētais – gan MK noteikumi, gan datorsistēma ir jārada līdz nākamā gada 1. jūlijam, tad arī tiks precizētas vairākas šobrīd neskaidras nianses. Tikai pēc tam būs vērts interesēties par šo iespēju, izmantojot valsts pakalpojumu portālu "latvija.lv" un/vai ierasties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ar dokumentu kopijām. VSAA pēc šādu dokumentu saņemšanas ar datorsistēmas palīdzību spēs noskaidrot katras personas statusu minētajā laika periodā un pateikt, tieši kādu brīvprātīgo iemaksu apjomu tiek piedāvāts veikt, kur šī nauda jāpārskaita un ko par to varēs saņemt.
***
Uz kuriem iedzīvotājiem tas attiecas?
Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" formulē četras cilvēku grupas, uz kurām attiecas grozījumi:
- sievietes, kas periodā no 1991. līdz 1995. gadam dzemdējušas un audzinājušas bērnus līdz astoņu gadu vecumam;
- cilvēki, kas šajā laikā kopuši personas ar pirmās grupas invaliditāti, bērnus ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai arī personas, kas vecākas par 80 gadiem un tādēļ nav varējuši strādāt;
- studenti, kas šajā laikā mācījušies Latvijas augstākajās mācību iestādēs un citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;
- cilvēki, kas šajā laikā ieguvuši pēcdiploma izglītību vai paaugstinājuši savu kvalifikāciju Latvijā.
Svarīga piebilde – ja šajā laikā par šiem cilvēkiem nav veiktas citas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Dati: Saeima.lv
***
Iemaksas un ieguvumi
Provizoriskā ietekme personai, veicot brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas, eiro:
Periods, par kādu veic iemaksu | Iemaksa | Pensijas vidējais pieaugums mēnesī | Pensijas vidējais pieaugums gadā (mēneša pieaugums x12)
1 mēnesis | 8,60 | 1,95 | 23,30
12 mēneši | 103,20 | 23,35 | 280,10
3 gadi | 309,60 | 70,02 | 840,20
5 gadi | 516,00 | 116,70 | 1400,40
Dati: Saeima.lv
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
