Aizdomu ēna sabiezē

Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi

Pēc tam kad Saeima vispirms steidzamības kārtā piešķīra un pēc nedēļas jau atcēla Latvijas pilsonību Indijas pavalstniecei Divjai Kananai Višvanatai, publiskajā telpā parādās aizvien jauni fakti, kas sabiezina tumšo aizdomu ēnu pār Višvanatu ģimenes stāstu. Ir daudz mīklu un jautājumu, kas nav atbildami uzreiz vienā rakstā, piemēram, kas ir Divjas Višvanatas vīrs, kas arī ar Saeimas likumu pie Latvijas Republikas pilsonības tika jau 2023. gadā, un kādi ir viņa nopelni Latvijā; kas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts un tā vadītāja Ņina Linde, kas startējusi politikā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta; vai LZA amatpersonas Ivars Kalviņš un Baiba Rivža ir tikai marionetes Lindes rokās; kas notiks ar LZA vadību; kāda šajā stāstā ir ZZS politiķu loma?

Daudz dažādu faktu šajās dienās tiek publicēts sociālajos tīklos – informāciju tur uzrāda un jautājumus uzdod gan anonīmi konti, gan zināmas personības. Tur šis skandāls jau nodēvēts par "Višvanatgeitu" (no līdzības ar Votergeitas skandāla apzīmējumu). Izskatās, ka "pilsonības iegūšana" ir tikai viena epizode, izskan aizdomas par simulatīviem darījumiem, valsts institūciju izmantošanu zelta vīzu biznesa piesegam un citām nebūšanām.

Šaubu mākoņi

Saeimas lēmums šā gada 15. oktobrī piešķirt Latvijas pilsonību Divjai Kananai Višvanatai par "īpašiem nopelniem Latvijas labā" sākotnēji izskatījās pēc kārtējā formālā balsojuma. Pamatojums, ko parlamenta komisijai sniedza LZA prezidents Ivars Kalviņš un akadēmijas ģenerālsekretāre Baiba Rivža, bija Višvanatas "izcilais ieguldījums" mākslīgā intelekta laboratorijas izveidē farmācijas nozarē, investīciju piesaistē un jaunu zāļu izstrādē. Tomēr jau dažas dienas vēlāk sociālo tīklu lietotāji publicēja dažādus faktus un dokumentus, kas būtiski aptumšoja pozitīvo stāstu par pilsonības pretendenti un viņas ģimenes biznesu – viena no pirmajām, kas uzrādīja neatbilstības, bija sociālo tīklu lietotāja Ance Tetere. Rezultātā 22. oktobrī Saeima atcēla iepriekš pašas pieņemto likumu par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, vēl pirms tas bija stājies spēkā. Vienlaikus tiesībsargājošās iestādes aicinātas veikt padziļinātu pārbaudi.

Pirmās šaubas radās par Divjas Višvanatas zinātnisko darbību. Kā atklāja dažādu interesentu, žurnālistu un citu Latvijas zinātnieku izpēte, viņas sākotnēji norādītās publikācijas nebija atrodamas starptautiskajās pētniecības datubāzēs. Pēcāk Višvanata uzrādīja desmit citas publikācijas, taču arī tajās tika atrastas neatbilstības. Dažām no agrākajām zinātniskajām publikācijām Višvanata kā līdzautore reģistros parādījusies tikai kopš šā gada 19. oktobra, tātad dažas dienas pēc Saeimas pirmā balsojuma.

Šaubu mākoņi savilkušies arī pār Višvanatas dzīvesbiedru Kananu Višvanatu, kurš Latvijas pilsonību ar individuālu likumu ieguva jau 2023. gadā. Pētot Kanana Višvanata akadēmisko pienesumu, zinātāji pauž aizdomas par plaģiātismu. Tumša aina esot atrodama arī starptautisko finanšu uzraugu reģistros. Piemēram, portāla "Tvnet" žurnālisti uzgājuši Indijas Vērtspapīru un biržu padomes (SEBI) oficiālu 2019. gada lēmumu, kas Kananam Višvanatam kā uzņēmuma "Aanjaneya Lifecare" (vēlāk "Dr. Datsons Labs") izpilddirektoram uz trim gadiem aizliedz veikt darījumus vērtspapīru tirgū un ieņemt vadošus amatus. Regulators konstatējis, ka vismaz 692,7 miljoni rūpiju (aptuveni 6,5 miljoni eiro), kas tika piesaistīti no akciju publiskā piedāvājuma, esot izlietoti mērķiem, kas neatbilda investoriem solītajiem. Vēl Indijas Apelācijas tribunāla 2026. gada maija oficiālajā lietu sarakstā esot atrodama apelācijas lieta, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem, un tajā kā atbildētāji norādīti gan Kanans Višvanats, gan Divja Višvanata.

Priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Višvanatai ar vēstuli kvēli atbalstījis LZA prezidents Kalviņš. Papildus tam atbalstošu rekomendāciju sniegusi arī Rivža. Abās vēstulēs par galveno Višvanatas nopelnu tika pasludināta uzņēmuma SIA "Dr. Vishys" mākslīgā intelekta laboratorijas atklāšana Rīgā, Aptiekas ielā 7. "Firmas.lv" publicētie dati gan rāda, ka "Dr. Vishys" apgrozījums 2024. un 2025. gadā bijis nulle eiro, bet pagājušais gads noslēgts ar 217 735 eiro zaudējumiem un negatīvu pašu kapitālu. SIA "Dr. Vishys" mākslīgā intelekta laboratorijas atklāšana norisinājās šā gada 12. jūnijā, piesakot to kā pirmo šāda veida pētniecības centru jaunu zāļu izstrādei un farmaceitiskajiem pētījumiem Latvijā. Ceremoniju apmeklēja arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un šīs partijas Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Abi politiķi noliedz jebkādas ciešākas saites ar Višvanatu ģimeni. Tāpat attēlā no šīs iestādes atklāšanas redzami citi ZZS pašreizējās Saeimas deputāti – Armands Krauze un Gunārs Kūtris. Jāpiebilst, ka G. Kūtris vada Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, kura sākotnēji izskata pieprasījumus, kad kāds iesaka atzīt par pilsoni ar speciālu Saeimas likumu vai lēmumu. Un vēl zīmīgi, ka pirmā šīs komisijas sēde, kurā izskatīts jautājums par Divjas Višvanatas atzīšanu par LR pilsoni, notikusi 16. jūnijā – dažas dienas pēc "Dr. Vishys" mākslīgā intelekta laboratorijas atklāšanas.

Cerību laboratorija

Tagad uzrunāts, ekonomikas ministrs Valainis Aptiekas ielas laboratorijas atvēršanas pasākumu atceras kā svinīgu iepazīšanos ar atjaunotajām telpām. Valainis uzsver, ka tā esot bijusi tikai laboratorijas "virspusēja apskate pasākuma ietvaros", neiedziļinoties, kas tieši un kādā apjomā tur tiek pētīts. Viņa uztverē tas bijis pats procesa sākums. Valainis neslēpj, ka tagad publiskajā telpā atklātie fakti arī viņam raisot pamatotas bažas un negatīvas emocijas. Pēc viņa domām, valsts drošības un tiesībsargājošajām iestādēm jāsniedz skaidrs, objektīvs vērtējums, lai izbeigtu spekulācijas. Vienlaikus ministrs uzsver, ka nedz viņam, nedz ministrijai neviens neesot lūdzis vērtēt vai saskaņot pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai. "Mums tādus jautājumus neviens nebija uzdevis, un mēs nekādu atzinumu nebijām devuši. Šīs lietas atbilstoši procedūrai bija jāvērtē atbildīgajām institūcijām un dienestiem jau pirms lēmuma pieņemšanas," saka ZZS pārstāvis.

Bet ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis "Latvijas Avīzei" stāsta, ka laboratorijas atklāšanu apmeklējis pēc LZA prezidenta Kalviņa personīga ielūguma un klātienē pārliecinājies par fiziski atjaunoto ēku un iekārtotajām telpām. Tomēr atklāšanas laikā sniegtie skaidrojumi liecinājuši, ka mākslīgā intelekta rīku darbināšanai vēl nepieciešama jaudu attīstīšana.

Komentējot ZZS frakcijas deputātu atbalstu likumam par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, Rokpelnis teic: "Man ir milzīga cieņa pret profesoru Kalviņu kā mildronāta izgudrotāju un viņa vēsturisko ieguldījumu. Kad nāk tāda līmeņa zinātnieka un LZA vadītāja rekomendācija, ka šie cilvēki grib un spēj strādāt Latvijas labā, tas ir milzīgs uzticības kredīts, uz kuru es un mūsu frakcija paļāvāmies."

Baiba Rivža, kura laboratorijas atklāšanā nepiedalījās, vērtē, ka laboratorijas galvenā perspektīva ir mākslīgā intelekta algoritmu izmantošana apjomīgu medicīnisko datu analīzē, lai veiktu zāļu pārprofilēšanu – meklētu jau zināmām molekulām jaunu pielietojumu vēža un reto slimību ārstēšanā. Viņa atstāsta Višvanatu vīziju, kuru viņai neesot pamata apšaubīt, proti, ka Rīgas laboratorijai paredzēts darboties sinerģijā ar iecerēto ražotni Salaspilī – bijušā Neorganiskās ķīmijas institūta telpās, ko arī iegādājusies Višvanatu ģimene, lai veidotu vienotu pētniecības un ražošanas kompleksu.

Rivža: "Paši no galvas to neizdomājām."

Saeimai iesniegto dokumentu vidū, rosinot atzīt D. Višvanatu par Latvijas pilsoni, ir arī B. Rivžas atbalsta vēstule. Pretendente slavēta par ieguldījumu gan ārvalstu investīciju piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā, gan arī par gaidāmo pretvēža un reto slimību zāļu ražošanu par pieejamākām cenām. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" LZA ģenerālsekretāre akadēmiķe Rivža uzsver, ka viņas parakstītā vēstule esot bijusi "individuāls vērtējums", kas pamatā balstījies uz uzticēšanos pašu pretendentu stāstītajam. "To informāciju jau viņi mums paši deva. Mēs jau taču no galvas to neizdomājām."

Jautāta par konkrētiem piesaistīto investīciju apjomiem un radīto darba vietu skaitu, akadēmiķe norāda, ka minētie apgalvojumi attiecas uz Višvanatas nākotnes plāniem, nevis jau sasniegto. Rivža skaidro, ka Višvanata esot viņu pārliecinājusi ar savu aizrautību, uzstājoties LZA rīkotajā Starptautiskajā ekonomikas forumā ar ziņojumu par mākslīgā intelekta izmantošanu zāļu pārprofilēšanai onkoloģijā un retajām slimībām.

Piektdien, 23. oktobrī, ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis LZA prezidenta I. Kalviņa un LZA ģenerālsekretāres B. Rivžas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi. Pēc neoficiālas informācijas, pārbaude sākta tādēļ, ka Kalviņš un Rivža savās deklarācijās neesot norādījuši ieņemamos amatus Kaimanu salās reģistrētajā farmācijas kompānijā "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats. Rivžas un Kalviņa vārdi minēti "Zoar Limited" mājaslapā, bet pēc mediju intereses tā tika dzēsta.

Rivža tāpat kā Kalviņš pagājušajā piektdienā teica, ka par šādu uzņēmumu un padomi ir pirmā dzirdēšana. "Tā ir pilnīgi nepatiesa informācija un meli! Es nekad neesmu bijusi nekādā "Zoar Limited" padomē, neesmu saņēmusi nekādu algu," sacīja Rivža. Pagājušajā svētdienā viņa "Latvijas Avīzei" pārsūtīja skaidrojumu, ka Kanans Višvanats šādi esot vēlējies izrādīt godu abiem profesoriem uz brīdi, kad tika atklāta minētā Aptiekas ielas laboratorija. Tomēr šai versijai trūkst loģikas, jo abi "pagodinātie" līdz šim par to nemaz nav tikuši informēti. Pirmdien Rivža "Latvijas Avīzi" informēja, ka šo skaidrojumu rakstījusi LZA Ekonomikas institūta vadītāja Ņina Linde. Dienas gaitā Rivža pārsūtīja arī it kā paša "Zoar Limited" direktora Kanana Višvanata paziņojumu, kurā atkārtota versija par "cieņas apliecinājumu" un notikuma "ceremoniālo" raksturu: ""Zoar Limited" oficiāli paziņo, ka LZA pārstāvji – profesors Kalviņš un profesore Rivža – nekad nav bijuši un nav nekādās darba, līgumiskās un konsultatīvās attiecībās ar mūsu organizāciju."

LZA Ekonomikas institūta un tā vadītājas, ZZS apvienības biedres Ņinas Lindes vārds ir cieši klātesošs visā Višvanatas pilsonības sāgā. Kalviņš piektdien, 23. oktobrī, nāca klajā ar publisku paziņojumu, mēģinot skaidrot, ka viņa ieteikuma vēstule Saeimai par pilsonības piešķiršanu Višvanatai ir tikai personisks viedoklis, kas "elektroniskā paraksta pārpratuma dēļ nosūtīts uz LZA oficiālās veidlapas", taču arī šī argumentācija bija neloģiska, kaut vai tādēļ, ka vēstules tekstā ir rakstīts daudzskaitlī "uzskatām", "lūdzam"; parakstā arī minēts amats "LZA prezidents"; un elektronisko parakstu arī nevar vainot. Kā skaidroja "@eParaksts" kontā: "Drošs elektroniskais paraksts ir personas pašrocīgs paraksts neatkarīgi no tā, kādā dzīves situācijā, amatā vai lomā persona paraksta dokumentu. Elektroniskais paraksts pats par sevi nemaina dokumenta saturu, nepievieno tam institūcijas rekvizītus un nepiešķir dokumentam oficiālu iestādes dokumenta statusu." Bet vēl absurdāku šo situāciju padara tas, ka Kalviņa "atklātā vēstule" visdrīzāk ir tapusi uz Ņinas Lindes datora (tātad, visticamāk, tekstu rakstīja viņa), jo to uzrāda dokumenta metadati.

Arī Baiba Rivža sarunā nenoliedz, ka Linde un viņas vadītais Ekonomikas institūts šajā jautājumā bijis komunikācijas tilts, jo Višvanata iepriekš aktīvi piedalījusies institūta rīkotajos forumos.

Kas ir Ņina Linde?

Izglītības un zinātnes aprindās viņas vārds nav svešs. Savulaik viņa bijusi Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniece. 2009. gadā plašu sašutumu un pētījumus akadēmiskajās aprindās izraisīja ziņas, ka Linde, izmantojot amatus valsts pārvaldē, aktīvi lobējusi un ieviesusi Latvijas augstskolās (piemēram, Banku augstskolā) itāļa Tonino Menegeti izgudroto pretrunīgi vērtēto "ontopsiholoģijas" mācību, kas robežojas ar sektantismu un biznesa tīkla būvēšanu.

Ministrs Valainis raksturo Lindi kā aktīvu ZZS biedri, piemēram, komentējot akadēmiskās jomas vai ekonomikas attīstības jautājumus. Viņš arī norāda, ka Linde neieņem vēlētus amatus partijā: "Viņa ir ierindas biedrs, kura nekad neatsaka, ja pie viņas vēršas pēc viedokļa, un partijas iekšienē par savas kompetences jautājumiem bieži vien izsaka savu viedokli, komentārus un pārdomas." Sakarā ar Višvanatas pilsonības jautājumu partijas iekšienē ir pieprasīts Lindes skaidrojums: "Esam lūguši, lai viņa no savas puses sniedz paskaidrojumus partijas biedriem. Šis jautājums raisa diskusijas nodaļās, un partija pieprasījusi skaidrojumu, ko izvērtēsim. Ņemot vērā, ka partijas valde ir atkāpusies, gala vērtējumu sniegs jaunā valde un kongress nākamā gada februārī."

Lai arī Lindes vadītajam Ekonomikas institūtam ir LZA institūta statuss un nosaukums ietver Zinātņu akadēmijas vārdu, juridiski tas ir privāts uzņēmums, kurā LZA pieder 44 kapitāldaļas. "Firmas.lv" informācija liecina, ka Linde ir līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja SIA "Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts". Padomes loceklis tajā ir jau minētais Kanans Višvanats. Kā skaidro Rivža, LZA no SIA "LZA Ekonomikas institūts" dividendes nekad nav saņēmusi. LZA ģenerālsekretāre pieļauj, ka būtu izvērtējams, vai nākotnē būtu saglabājama akadēmijas dalība šajā uzņēmumā.

Linde ir arī AS "Lights" valdes priekšsēdētāja, kur padomes priekšsēdētājs ir Džeralds Hopštēdters, bet padomes priekšsēdētāja vietniece Dorisa Hopštēdtere. Un publiskajā telpā izskanējušas aizdomas par Lindes iesaisti uzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo, – informē LETA. Sociālajos tīklos izteikti minējumi, ka Linde, iespējams, ir iesaistīta darījumos, kur vismaz 11 ārvalstu pilsoņiem tikušas pārdotas "Lights" akcijas par aptuveni 50 000 eiro no personas. Piemēram, Ilmāra Poikāna ierakstos paustas aizdomas, ka finanšu ieguldījumi patiesībā bijuši fiktīvi, lai ārzemnieki formāli kvalificētos Latvijas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Pati Linde uz "Latvijas Avīzes" atkārtotajiem telefona zvaniem piektdien un pirmdien neatbildēja.

Turpinājums sekos

Šobrīd skandāls jau ir aizvēlies līdz tiesībsargājošo iestāžu slieksnim. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) pirmdien paziņojis, ka uzdevis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Finanšu izlūkošanas dienestam pārbaudīt publiski izskanējušo informāciju par Ņinas Lindes un Hopštēdteru iespējamo iesaisti uzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo: "Pārbaudē jānoskaidro, vai minētās personas ir rīkojušās tiesiski, veicinot reālu uzņēmējdarbību, vai arī uzturēšanās atļauju iegūšanas iespējas izmantotas ļaunprātīgi, radot formālu pamatu tiesībām uzturēties Latvijas Republikā."

Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība") ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt arī Divjas vīra Kanana Višvanatas 2023. gadā saņemtās Latvijas pilsonības likumību un pamatotību, aizdomās par iespējamu valsts iestāžu maldināšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu. Kā informē prokuratūra, pirmdien vēstule saņemta un sākta pārbaude par Latvijas pilsonības piešķiršanu abiem Indijas pilsoņiem.

Tikmēr Rivža neuzskata, ka aprakstītie notikumi būtu izraisījuši LZA reputācijas krīzi. Vienlaikus viņa skaidro, ka lēmums par turpmāko akadēmijas vadību var tikt pieņemts 26. novembrī gaidāmajā LZA kopsapulcē. Ja Kalviņš pametīs akadēmijas vadību, Rivža pieļauj arī savu demisiju: "Ja prezidents aiziet, man šķiet, ka arī man ir jāaiziet."

Pats LZA prezidents Kalviņš, kurš paņēmis slimības lapu, pirmdien bija lakonisks un plašākus komentārus "Latvijas Avīzei" nesniedza: "Lieciet man mieru! Esat jau sagrāvuši manu veselību visi kopā."

Arī Divja Višvanata vakar neatbildēja uz laikraksta rakstiski uzdotajiem jautājumiem par savas vīzijas realizācijas gaitu un plāniem pēc Latvijas pilsonības piešķiršanas atlikšanas.

***

Kā Višvanatu vīzijas vērtē farmācijas nozarē?

– Signe Jantone, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore: "Asociācijai ar minēto uzņēmumu (SIA "Dr. Vishys") vai to pārstāvjiem nav bijusi jebkāda veida sadarbība. Mūsu rīcībā nav informācijas par viņu veiktajiem pētījumiem, inovācijām vai praktisko pienesumu Latvijas farmācijas nozarei. Tāpat mums nav datu, kas apstiprinātu minētās ievērojamās ārvalstu investīcijas farmācijas nozarē vai ļautu izvērtēt solījumus Latvijā ražot pieejamākas zāles vēža un reto slimību ārstēšanai. Latvijas zāļu ražotāji, izstrādājot medikamentus, veicot pētījumus, ieviešot jaunas tehnoloģijas ražošanā, prioritāri sadarbojas ar NIRI un Rīgas Stradiņa universitāti, kā arī starptautiskām pētniecības organizācijām un pārbaudītiem un atbilstoši sertificētiem partneriem. Latvijas zāļu ražotāji ir gadu desmitiem veidojuši, attīstījuši un ražojuši oriģinālpreparātus, kā arī ģenēriskos medikamentus, veidojot Latviju kā visas Baltijas farmācijas centru, taču tas ir pamatā izdarīts pašu spēkiem un ar vietējo uzņēmēju investīcijām. Arī šobrīd vietējie zāļu ražotāji turpina ieguldīt produktu portfeļa paplašināšanā un jaunu produktu ieviešanā ražošanā."

– Jānis Romanovskis, AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs: "Aptuveni 75% no ķīmiski sintezētu aktīvo farmaceitisko vielu jeb API ("active pharmaceutical ingredients" – angļu val.) ražošanas vietām atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), galvenokārt Indijā un Ķīnā. Ražojot tur, var samazināt izmaksas, taču vienlaikus aug Eiropas atkarība no trešo valstu piegādātājiem. Tāpēc ES virzās uz kritiski svarīgo zāļu un aktīvo vielu ražošanas stiprināšanu Eiropā, taču ar politisku apņemšanos vien nepietiek – ražošanai Eiropā jābūt ekonomiski dzīvotspējīgai. Šobrīd lielākā daļa ar to saistīto izmaksu un risku gulstas tieši uz ražotāju pleciem. Runājot par jaunu medikamentu izstrādi un ražošanu, svarīga ir arī pieeja starptautiskajiem tirgiem – Latvijas tirgus pats par sevi nav pietiekams, lai ekonomiski pamatotu jaunu medikamentu izstrādi un ražošanu.

Kompleksi risinājumi vajadzīgi vairākās terapeitiskajās jomās, piemēram, reto slimību un onkoloģijas ārstēšanā. Šo terapiju pieejamību nevar atrisināt tikai ar zemāku pašizmaksu. Mākslīgais intelekts un jaunās tehnoloģijas var palīdzēt ātrāk analizēt datus, optimizēt izstrādes un ražošanas procesus un mazināt izmaksas. Jāuzsver, ka tehnoloģija pati par sevi nepadara zāles ne lētas, ne ātri pieejamas. Gala rezultātu nosaka zinātniskā kvalitāte, pierādījumi, regulatīvo prasību izpilde un spēja laboratorijā iegūto rezultātu droši pārnest rūpnieciskā ražošanā.