Koalīcijas vietā būšot partnerība

Kulbergs sācis valdības veidošanas sarunas, bet potenciālie partneri vēl nav nosaukti

Ceturtajā nedēļā pēc Saeimas vēlēšanām premjers Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kuram kā vēlēšanu uzvarētājam Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau oktobra sākumā deva iespēju sākt jaunās valdības veidošanu, šonedēļ beidzot pārtrauca ieilgušo klusumu un sāka sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Taču pagaidām ir skaidrs tikai tas, ka daudzas lietas turpmāk notiks citādi. Nebūs vairs koalīcijas un tās līguma, bet gan partnerība un vairākas jaunas vienošanās. Valdības deklarācija būs īsa, bet agrākais rīcības plāns tikšot ietverts īpašās misijas vēstulēs ministriem, kurās premjers ar ministru vienojas par nozares uzdevumiem.

Pēc pirmajām sarunām ar Nacionālo apvienību (NA) un "Jauno Vienotību" ("JV") A. Kulbergs trešdien paziņoja, ka būšot arī Saeimas deklarācija. Valdības pieņemtajiem lēmumiem esot nepieciešams Saeimas atbalsts, jo, lai tos īstenotu, būs jāgroza daudzi likumi. Jāatgādina, ka gan Saeimas Juridiskais birojs, gan deputāti komisijās vērtē valdības likumprojektu saturu un kvalitāti, bet tikai pēc tam lemj par atbalstu tiem. Parlamentārā demokrātiskā valstī nevis valdība dod uzdevumus Saeimai, bet gan Saeima – valdībai. Par šādas deklarācijas nepieciešamību var lemt tikai Saeimas prezidijs un frakciju padome. To vislabāk zina viens no "AS" līderiem Edvards Smiltēns, kurš to, ka Latvijā ir parlamentārā demokrātija, uzsvēra jau tolaik, kad pirmo reizi bija Saeimas priekšsēdētājs pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Tagad viņš, visticamāk, šajā amatā atgriezīsies.

Līdz šim Saeimas prezidijā bija pa vienam pārstāvim no katras frakcijas (ja to skaits ir lielāks nekā vietas prezidijā, tad – no lielākajām). Ir informācija, ka no "AS" prezidijā būs divi deputāti, bet ne "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", ne "Jaunā Vienotība" tajā nebūs. Prezidijā vēl būs deputāti no NA, "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") un "Progresīvajiem". Saeimas prezidija vēlēšanas notiks pirmajā jaunās Saeimas sēdē 3. novembrī. Savukārt šajā ceturtdienā pēdējo sēdi aizvadīja 14. Saeima, no kuras tikai viena trešā daļa deputātu turpinās darbu 15. Saeimā.

Valsts prezidents mudina nevilcināties

Intervijā "TV3" A. Kulbergs ceturtdien atzina, ka skaidrības par sabiedrotajiem vēl neesot, jo "visas potenciālās versijas vēl ir galdā". Pēc viņa teiktā preses konferencēs, dalības trešdien LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" un ceturtdien "TV3" raidījumā "900 sekundes" radās iespaids, ka valdības veidošana sāksies tikai pēc oficiālās nominācijas, kas paredzēta 4. novembrī. Ieilgušo pauzi A. Kulbergs skaidroja arī ar gatavošanos Eiropadomes sēdēm, kur trīs sanāksmēs novembrī un decembrī premjeram būs jāaizstāv Latvijas intereses Eiropas daudzgadu (septiņu gadu) budžetā, kas prasot laiku.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc zināms satraukums, iespējams, ir arī Rīgas pilī. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs gan prot savu iekšējo noskaņojumu neizrādīt, bet trešdien pēc tikšanās ar A. Kulbergu prezidents žurnālistiem teica: "Es ļoti gribu cerēt, ka valdība līdz valsts svētkiem būs izveidota. Tas ir tas mandāts, ar ko var sākt īstenot pārmaiņas, veidot nākamā gada valsts budžetu un aizstāvēt mūsu valsts intereses Eiropas daudzgadu budžeta kontekstā." E. Rinkēvičs plašākus komentārus nesniedza, "ņemot vērā prezidentam Satversmē paredzēto lomu", taču viņš ļoti cerot, ka relatīvi īsā laikā sarunās ar partijām būšot izrunāti visi aktuālie jautājumi un izveidota valdība.

Partijas gatavo savus priekšlikumus

Pēc A. Kulberga sarunām ar NA un "JV" daudzi jautājumi vēl nekļuva skaidri. Abas partijas piekrīt pārmaiņām un neiebilst reformām valsts pārvaldē, finanšu situācijas stabilizācijai un ekonomikas attīstībai. Taču konkrētāk par to varēšot runāt pēc nākamajiem sarunu raundiem, uz kuriem partijas dosies arī ar saviem priekšlikumiem. Pirmās tikšanās notika šaurā lokā – tajās "AS" pārstāvēja A. Kulbergs un viņa biroja vadītājs Mareks Gruškevičs, bet no katras partijas bija pa diviem pārstāvjiem.

No "JV" sarunā piedalījās ārlietu ministre Baiba Braže un valdības veidošanas sarunās pieredzējušais Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, kas abi ir ieguvuši lielāko vēlētāju atbalstu katrs savā vēlēšanu apgabalā. "Tā bija laba saruna bez telefoniem. Andris Kulbergs mūs iepazīstināja ar savu prezentāciju," "Latvijas Avīzei" teica A. Latkovskis, apstiprinot, ka viegli izdevies atrast kopīgu valodu gan par birokrātijas mazināšanu, gan par idejām, kā varētu pelnīt naudu. Taču valdības veidotājs vairs nerunājot par demogrāfijas situācijas uzlabošanu un vēl vairākiem agrāk svarīgiem jautājumiem, piemēram, izglītību un veselības aprūpi. Uzsvars esot uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) pēc tikšanās medijiem teica, ka NA respektē premjera "plašo rīcības brīvību". NA ir gatava uzklausīt šos priekšlikumus, bet pretim sagaida atbalstu arī savām prioritātēm drošības jautājumos un nacionālās identitātes stiprināšanā.

Pagaidām ir zināms, ka būs īsa valdības deklarācija, kuras pamatā ir četri jautājumi – drošība, ekonomikas attīstība, valsts budžeta izdevumu samazināšana, vienlaikus veicot pasākumus, kas dod iespēju pelnīt, kā arī ar iepriekšējo daļēji saistītās pārmaiņas valsts pārvaldē. A. Kulbergs neesot iecerējis veidot koalīciju, bet gan partnerību ar partijām, kas parakstīsies par viņa piedāvātajām pārmaiņām. Līdz šim politiskie spēki, kas atbalstīja valdību, ne tikai uzņēmās atbildību par tās darbu, bet ieguva arī iespēju iesaistīties politiskajos procesos un tos ietekmēt.

Skaidrības nav arī par piedāvāto Saeimas deklarāciju. A. Latkovskis uzsvēra, ka Latvija ir parlamentāra valsts, tāpēc šajā gadījumā iniciatīva būtu jāuzņemas Saeimas prezidijam un frakciju vadītājiem. Gan partiju pārstāvji, gan A. Kulbergs ir apgalvojuši, ka par ministru kandidātiem vēl sarunas nenotiek. Tajā pašā laikā Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" trešdien jau publiskoja lielu daļu ministru kandidātu, no kuriem vairāki arī varētu ieņemt šos amatus, piemēram, valdībā varētu palikt aizsardzības ministrs Raivis Melnis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("AS"). Līga Meņģelsone ("AS") varētu kļūt par labklājības ministri, Edgars Putra ("AS") – par zemkopības ministru. Tas liecina, ka kaut kādā personu lokā arī valdības sastāvs jau tiek gatavots. Uz vaicāto, kas ir šie cilvēki, viens "AS" politiķis atbildēja: "Tas notiek ļoti šaurā lokā, kurā ir arī premjera biroja pārstāvji."

Uzvara nav tikai Kulberga nopelns

"Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka "AS" Saeimā ir ieguvis visu laiku lielāko mandātu skaitu – 41 vietu, bet vislielākais vēlētāju atbalsts bija "Latvijas ceļam" 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās, jo toreiz bija lielāka vēlētāju aktivitāte – vēlēšanās piedalījās 89,9% vēlētāju (šogad tikai 51,8%). "Latvijas ceļam" toreiz bija 36 mandāti un kopīga koalīcija ar Latvijas Zemnieku savienību. Nevar arī apgalvot, ka "AS" panākumi ir tikai un vienīgi A. Kulberga nopelns, jo "AS" frakcijā būs daudzi savā nozarē vai reģionā populāri cilvēki. No Kurzemes Saeimā ievēlēti seši deputāti, kas vispirms ir Liepājas partijas nopelns. Latvijas Reģionu apvienība līdzīgi piesaistīja vēlētājus Vidzemē, Latvijas Zaļā partija – Zemgalē un arī Latgalē, kur lieli nopelni varētu būt arī līdzšinējam frakcijas vadītājam Jurim Viļumam.

Nedēļas sākumā bija ziņa, ka A. Kulbergs ārpus Rīgas rīko slepenu tikšanos ar "AS" deputātiem. Kad "Latvijas Avīze" sazvanījās ar vairākiem tikšanās dalībniekiem, viņi pabrīnījās par šādu tikšanās pieteikumu medijos, jo nekā slepena tur neesot bijis. Tikšanās vieta Mārupes novada "Biznesa vēstniecībā" esot izraudzīta tāpēc, ka Saeimā vēl nav atrastas piemērotas telpas, kur varētu organizēt "AS" frakcijas sēdes, kurās piedalās 41 deputāts, ministri un pieaicinātie. Premjera birojs, visticamāk, bija nolēmis šo vietu neatklāt, lai žurnālisti ar kamerām stundām ilgi nedirnētu aiz durvīm. Jau kopš Tautas partijas laikiem lielākie politiskie spēki ir rīkojuši tā saucamos seminārus ārpus Rīgas (un pat ārzemēs, ja atceras "JV" semināru Itālijā pie Komo ezera).

Aptaujātie "AS" deputāti stāstīja, ka A. Kulbergs esot iepazīstinājis ar savu plānu un jauno pieeju sadarbības organizēšanai Saeimā un valdībā. "Tā vairs nebūs koalīcija, bet gan partnerība," secināja aizejošās un arī jaunās Saeimas deputāts Edgars Putra. Viņš esot pieķēris sevi pie domas, ka nemaz nepazīstot visus jaunos kolēģus. Tāpat kā līdzšinējais Mārupes novada priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš un Gulbenes novada deputāts Andis Caunītis, viņš apstiprināja, ka sarunas ar partiju līderiem un Saeimas deputātiem esot notikušas visu mēnesi. Uz vaicāto, vai viedokļu dažādība tik lielā frakcijā netraucēs, E. Putra atbildēja: "Nedomāju, ka būs liela plēšanās vai kāds gribētu riskēt un lēkt laukā, jo visi saprot, ka lielā komanda dod iespējas realizēt daudzas savas idejas."

Personības neietekmēšot vienotību

"Tas ir labi, ka frakcijā ir daudzas personības ar pieredzi dažādās jomās. Tas atvieglos arī premjera darbu. Viņam nevajadzēs ārštata padomniekus, jo frakcijas deputāti varēs palīdzēt," uzskata A. Caunītis. Arī V. Kārkliņš nedomā, ka problēmas varētu radīt tas, ka frakcijā ir daudz deputātu, kas iepriekš ir bijuši uzņēmumu, organizāciju vai pašvaldību vadībā, jo visi vēloties pārmaiņas. Uz vaicāto, vai viņš samierinātos ar ierindas deputāta statusu bez amatiem Saeimā vai valdībā, V. Kārkliņš atbildēja, ka arī ierindas deputātam ir iespējas intensīvi strādāt.

"AS" frakcijas tikšanās dalībnieku vairākums uzskata, ka frakcija ir jāvada tagadējam finanšu ministram Mārim Kučinskim. Uz vaicāto, vai ir labi budžeta sagatavošanas laikā mainīt finanšu ministru, 15. Saeimā ievēlētais tagadējais finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols "Latvijas Avīzei" atzina: "Tas ir zināms mīnuss. Strādājot kopā ar Māri, redzu, ka viņam ir ne tikai liela pieredze, bet arī autoritāte reģionos, viņu ciena valsts pārvaldē. Taču, ja gribam frakcijai vislabāko, tad Kučinskis ir vislabākais." Iepriekš M. Kučinskis bija teicis – ja G. Vītols būs ministrijas parlamentārais sekretārs, tad pēctecība būšot nodrošināta. Finanšu ministram ir liela loma arī sarunās ar pašvaldībām, ar kurām ir jāparaksta vienošanās un domstarpību protokols pirms budžeta iesniegšanas Saeimā. Taču joprojām nav skaidrības arī par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. G. Vītols skaidroja, ka ministrija savu darbu izdarīja un jau pirms vēlēšanām projekts bija sagatavots, taču politisku iemeslu dēļ ne pirms, ne pēc vēlēšanām valdībā tas nav izskatīts. Valsts budžeta pieņemšanu Saeimā gan viņš paredz tikai nākamgad, jo vispirms esot jāizveido koalīcija, kas pieņems politiskos lēmumus par budžetu.