Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 14:03
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Infekcijas slimības var noritēt arī bez slimības pazīmēm. Pat ja cilvēks jūtas labi, tas neatceļ obligātu prasību ievērot personīgo higiēnu – ļoti rūpīgi mazgāt rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, vērš uzmanību speciālisti. Stingri nosacījumi izvirzīti sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošajiem.
Divi infekcijas slimību gadījumi ēdināšanas uzņēmumos, kuros iesaistīti Indijas pilsoņi, pievērsuši uzmanību jautājumiem par infekciju kontroli un sabiedrības veselības drošību Latvijā. Vienā gadījumā tika konstatēta tuberkuloze kādam Rīgas kebabnīcas darbiniekam, bet otrā, kas plašāk publiski vēl nav izskanējis, – A hepatīts darbiniekam, kurš strādā kādā ēdināšanas uzņēmumā vienā no augstākās izglītības iestādēm Rīgā. Vai šie gadījumi rada riskus apkārtējiem un vai trešo valstu pilsoņiem, pirms viņi saņem uzturēšanās atļauju, ir prasība vakcinēties pret noteiktām infekcijas slimībām vai arī veikt kādas obligātās veselības pārbaudes?
Atrada uz ielas
LTV raidījums "Panorāma" 28. oktobrī ziņoja, ka kādā Rīgas kebabnīcā strādājošam ārvalstniekam – Indijas pilsonim – atklāta tuberkuloze. Saslimušais Indijas pilsonis ticis atrasts Rīgā uz ielas un nogādāts slimnīcā. Stāvoklis bijis smags, taču, iespējams, tas neesot bijis saistīts ar tuberkulozi, bet gan ar kādu aizliegto vielu lietošanu. Latvijā šogad atklāti 219 saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi, tostarp 16 ārvalstniekiem. No Indijas, kur tuberkulozes izplatība ir ļoti augsta, šis pagaidām esot vienīgais gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāka epidemioloģisko izmeklēšanu par šo gadījumu un potenciālo saslimušā kontaktpersonu pārbaudi. SPKC speciālisti "Panorāmai" teikuši, ka tie, kas ēduši saslimušā gatavoto ēdienu, neesot apdraudēti.
Obligātā pārbaude – tikai plaušām
Ja trešo valstu pilsonis no Indijas, Pakistānas, Šrilankas, Bangladešas, Nepālas un citām valstīm vēlas saņemt uzturēšanās atļauju, tad saskaņā ar Latvijas Ministru kabineta noteikumiem tuberkulozes pārbaude ir vienīgā obligātā, kas personai jāveic. Tā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Madara Puķe. Tas nozīmē, ka ir jāveic plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana un jāsaņem ārsta atzinums, ka personai nav tuberkuloze aktīvajā fāzē, kad cilvēks var būt infekciozs un izplatīt slimību citiem galvenokārt pa gaisu – klepojot, šķaudot vai runājot. Rentgena izmeklējums ir kā skrīninga metode, kas ļauj laikus atklāt pirmās izmaiņas plaušās. Kad šie ārvalstnieki saņem darba atļauju un sāk darbu, piemēram, pārtikas ražošanas un ēdināšanas nozarē, viņiem ir jāveic tādas pašas obligātās veselības pārbaudes kā jebkuram šīs jomas darbiniekam.
Kā varēja gadīties, ka Indijas pilsonim tuberkuloze tika konstatēta, jau esot Latvijā, nevis pirms ierašanās mūsu valstī?
SPKC Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida skaidro, ka tuberkulozes infekcija ir hroniska. Kaut gan ārvalstniekiem, kuri ierodas Latvijā, veic plaušu rentgena izmeklējumu, varot neparādīties izmaiņas plaušās, bet slimība attīstīties vēlāk, kā tas ir noticis konkrētajā gadījumā. Tāpēc visām kontaktpersonām, kas bijušas saskarsmē ar Indijas pilsoni, tiekot noteikta divu gadu medicīniskā novērošana. Šajā laikā ir jāapmeklē ārsts un jāveic rentgena izmeklējums.
"Ja ārvalstnieks, ierodoties Latvijā, uzrādīs, ka plaušu izmeklējums ir bez patoloģijas, tas nenozīmē, ka cilvēks desmit gadus būs vesels. Kaut kādā periodā var attīstīties šī slimība, kas, visticamāk, arī notika, ja mēs runājam par saslimušo Indijas pilsoni. Viņš patlaban atrodas stacionārā un viņam turpinās laboratoriskie izmeklējumi. Tiklīdz pieminētajai personai būs noslēgta darba nespējas lapa, viņš drīkstēs atgriezties darba vietā. Bet, kamēr ir akūtas infekcijas slimības pazīmes, strādāt nav atļauts," sacīja epidemioloģe Geida.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem Indijā ir vislielākais tuberkulozes slimnieku skaits pasaulē. Katru gadu šajā valstī ar aktīvo tuberkulozes formu saslimst aptuveni 2,7–2,8 miljoni cilvēku jeb vidēji 192 uz 100 000 iedzīvotāju (Latvijā šis rādītājs ir krietni mazāks – skat. uzziņu). Tiek lēsts, ka aptuveni 40 procenti Indijas iedzīvotāju ir latentas (snaudošas) tuberkulozes infekcijas nēsātāji. "Ja ir latentā tuberkulozes forma, pacients nav infekciozs, tātad viņš nevienu neapdraud. Tiesa, pastāv iespēja, ka nākotnē var attīstīties plaušu tuberkulozes aktīvā forma, bet tas nav simtprocentīgi," skaidro Sigita Geida.
Darbiniekus novēros līdz pat 50 dienām
Otrs Indijas pilsonis, kuram tika konstatēts akūts A hepatīts, esot izrakstīts no stacionāra. Ārstniecības iestādei, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, par šādiem gadījumiem ir pienākums ziņot SPKC. S. Geida: "Šis Indijas pilsonis Latvijā nebija ieradies tikko, viņš šeit jau dzīvo kādu laiku. Līdzko mēs saņēmām šo informāciju, tā nekavējoties uzsākām epidemioloģisko izmeklēšanu. Sazinājāmies ar pacientu, lai noskaidrotu gan viņa darbavietu, gan kontaktpersonu dzīvesvietu, gan iespējamos inficēšanās apstākļus. Pēc tam sazinājāmies ar ārstniecības personu, kas uzrauga šo pacientu, kā arī ar darbavietu. Mums ir izveidoti ieteikumi darba devējiem, kā jārīkojas, ja darbiniekam tiek atklāts akūts A hepatīts. Tos nosūtījām darbavietai. Darba devējs ar mums sadarbojas, mēs esam noteikuši arī kontaktpersonas darbavietā, un par tām ir informēti arī ģimenes ārsti, kuriem ir jāveic medicīniskā novērošana. A hepatīta gadījumā novērošanas periods ilgst apmēram 35–50 dienas. Tas ir laiks, kurā kontaktpersonām var attīstīties infekcijas slimības pazīmes.
Ņemot vērā, ka tas ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, nosūtījām informatīvu vēstuli arī mūsu kolēģiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Patlaban ir medicīniskās novērošanas periods, kad mēs skatāmies un kontrolējam, vai neattīstās jauni saslimšanas gadījumi. Jāņem vērā, ka tām personām, kuras strādāja kopā ar saslimušo kolēģi vienā telpā, pastāv risks saslimt."
Bet vai risks saslimt ir arī tiem cilvēkiem, kuri gāja ēst konkrētajā ēdināšanas iestādē? S. Geida norāda, ka to esot ļoti grūti pateikt, jo, ņemot vērā, ka saslimušais neesot bijis pavārs, risks saslimt esot mazāks nekā tad, ja viņš būtu tiešā saskarsmē ar pārtiku.
Vienādas prasības visiem
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča–Miļjanoviča apgalvo, ka PVD ir saņēmis informāciju no SPKC par situāciju ēdināšanas uzņēmumā un ka tur esot veiktas nepieciešamās pārbaudes, par kurām speciāliste, ievērojot likumu, nevēlējās stāstīt sīkāk. Visiem, kas strādājot pārtikas un ēdināšanas uzņēmumos, esot vienotas prasības, kuras regulē "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību". PVD, veicot pārbaudi pārtikas uzņēmumos, pārliecinoties, vai šie noteikumi tiekot ievēroti. Tie paredz, ka arī tiem cilvēkiem, kuri strādā kafejnīcās, ir jābūt ģimenes ārsta veiktai pārbaudei un izsniegtai ārsta izziņai, ka personai ir atļauts strādāt. Šī pārbaude esot jāveic vienu reizi, periodiskas pārbaudes neesot vajadzīgas. Vienīgi tad, ja darbinieks ir saslimis ar kādu akūtu infekciju, nepieciešama atkārtota veselības pārbaude.
"Darbinieku pienākums ir sekot līdzi savam veselības stāvoklim. Gadījumos, ja ir infekcijas slimības pazīmes, piemēram, šķidra vēdera izeja trīs vai vairākas reizes diennaktī, vemšana, ādas un gļotādu dzelte, kas parādījusies nesen, vai citas pazīmes, tad jāpārtrauc strādāt un nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Infekcijas slimības var noritēt arī bez slimības pazīmēm. Pat ja darbinieks jūtas labi, tas neatceļ obligātu prasību ievērot personīgo higiēnu – ļoti rūpīgi mazgāt rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma," skaidro PVD pārstāve.
SPKC veic epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu Indijas pilsoņa inficēšanās iemeslu ar A hepatītu. Līdzko tas būšot zināms, tā informāciju par to saņemšot arī PVD.
Neredz iespēju likt vakcinēties
Šogad šis esot pirmais gadījums, kad A hepatīts ir izplatījies tieši imigrantu vidū. Geida uzsver, ka epidemiologi būtu pateicīgi, ja trešo valstu pilsoņi Latvijā ierastos ar pilnvērtīgi veiktu vakcināciju pret slimībām, kas ir raksturīgas attiecīgajās valstīs. "Kad Latvijas iedzīvotāji dodas uz eksotiskajām valstīm, viņiem arī nereti konkrētajā valstī tiek prasīta vakcinācija pret noteiktām slimībām," saka epidemioloģe Geida.
Pasaules Veselības organizācija un ASV Slimību profilakses un kontroles centrs Indiju klasificē kā reģionu ar vidēji augstu līdz augstu A hepatīta izplatību. Tā kā A hepatīts izplatās ar piesārņotu pārtiku un ūdeni (fekāli orālā ceļā), nevakcinētiem ceļotājiem Indijā pastāv nopietns risks inficēties. Piemēram, Keralas štatā valsts dienvidos pēdējos gados fiksēts vēsturiski augsts saslimstības vilnis tieši piesārņota dzeramā ūdens dēļ.
Latvijas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane norāda, ka infekcijas slimības neesot tas būtiskākais faktors, ko mēs saistām ar cilvēkiem, kas ieceļo, jo mums pašiem esot pietiekami liela infekcijas slimību izplatība, kaut vai tā pati tuberkuloze. Vakcīna pret A hepatītu neesot tik efektīva kā higiēnas noteikumu ievērošana. Turklāt jāņemot vērā arī starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi, kas paredz, ka valstīm ir jānodrošina brīva cilvēku kustība, tāpēc Latvija nedrīkstot noteikt pārmērīgas prasības tiem, kuri iebrauc mūsu valstī.
Līdzīgu atbildi saņēmis arī ēdināšanas iestādes darbinieks, kurš strādājis kopā ar Indijas pilsoni A hepatīta slimnieku. Pēc "Latvijas Avīzes" avota sniegtajām ziņām, indietis tiešām Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku, bet nesen uz pāris mēnešiem bija devies uz dzimteni. Kad PVD speciālistiem vaicāts, vai šādiem cilvēkiem, kas strādā ēdināšanas nozarē, nevajadzētu likt pārbaudīties arī pēc atgriešanās no Indijas, viņi atbildējuši, ka to nedrīkst darīt – tas pārkāpjot cilvēktiesības.
"Latvijas Avīzes" avots informēja arī par to, ka indieši, ar kuriem viņam nācies sastapties, nopietnāku saslimšanu gadījumos dodas ārstēties uz dzimteni, jo Latvijas medicīnas aprūpi nevarot atļauties – tā esot par dārgu. Attiecīgi secināms, ka par trešo valstu pilsoņu slimībām ne visa informācija nonāk Latvijas iestāžu reģistros.
***
Latvijā gadā – ap 280 tuberkulozes slimnieku
– Latvijā saslimstība ar tuberkulozi pieaugušo vidū joprojām ir augstā līmenī. Visvairāk ar tuberkulozi slimo cilvēki darbspējas vecumā – no 30 līdz 59 gadiem.
– Saslimstība vīriešu vidū ir trīs reizes augstāka nekā sieviešu vidū: ~70% no tuberkulozes pacientiem ir vīrieši.
– 2025. gadā Latvijā reģistrēti 284 tuberkulozes gadījumi jeb vidēji 15,3 uz 100 000 iedzīvotāju, 2024. gadā reģistrēts 281 tuberkulozes gadījums jeb vidēji 15 uz 100 000 iedzīvotāju.
– Saslimstība ar tuberkulozi Latvijā ir gandrīz divas reizes augstāka nekā vidēji ES/EEZ valstīs (2024. gadā ES/EEZ valstīs vidēja saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju bija 8,4 gadījumi).
– Latvijā ir trešā augstākā saslimstība ES/EEZ valstīs, augstāka saslimstība 2024. gadā bija novērojama Rumānijā (44,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem) un Lietuvā (22,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).
AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centrs
***
Ar tuberkulozi un A hepatītu saslimušie
– A hepatīta gadījumu skaits Latvijā un reģistrētie gadījumi ārzemnieku vidū
| 2025. | 2026.*
Kopējais gadījumu skaits | 22 | 21
Ievesto gadījumu skaits** | 12 (54,5%) | 11 (52,4%)
Gadījumu skaits Latvijā dzīvojošo ārzemnieku vidū | 2 (9,1%) | 1 (4,8%)
* Dati līdz 2.11.2026.
** Ievesto gadījumu skaitā iekļauti arī gadījumi ārvalstnieku vidū, ja tie tika ievesti no ārvalstīm.
Visvairāk ievesto A hepatīta gadījumu 2025.–2026. gadā bijis no Ēģiptes (9), tad seko Indija (3) un Itālija (2). Pa vienam gadījumam ir no Japānas, Igaunijas, Uzbekistānas, Meksikas, Polijas, Somijas, Lielbritānijas, Slovākijas un Taizemes. Kopā līdz 2. novembrim Latvijā ir konstatēti 23 ievesti A hepatīta gadījumi.
– Tuberkulozes gadījumu skaits Latvijā un reģistrētie šīs slimības gadījumi ārzemnieku vidū
| 2023. | 2024. | 2025. | 2026.*
Kopējais gadījumu skaits | 347 | 281 | 284 | 223
Gadījumu skaits Latvijā dzīvojošo ārzemnieku vidū un % no kopējā skaita | 12 (3,5%) | 10 (3,6%) | 13 (4,6%) | 16 (7,2%)
* Dati līdz 30.10.2026.
Slimību profilakses un kontroles centrā ir apkopoti dati par tuberkulozes gadījumu skaitu ārzemnieku vidū pēc valsts piederības. No 2022. gada līdz 2026. gada 30. oktobrim ir reģistrēti 70 tuberkulozes gadījumi ārzemnieku vidū, visvairāk Ukrainas (30), Indijas (9) un Vjetnamas (6) valstspiederīgajiem. Šie dati atspoguļo reģistrēto gadījumu absolūto skaitu, bet ne saslimstības biežumu katras valsts piederības grupā. Lai to novērtētu un savstarpēji salīdzinātu, nepieciešama informācija par konkrētās valsts iedzīvotāju skaitu un viņu uzturēšanās ilgumu Latvijā. SPKC šāda informācija nav pieejama.
AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centrs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
