Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 18:58
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Infekcijas slimības var noritēt arī bez slimības pazīmēm. Pat ja cilvēks jūtas labi, tas neatceļ obligātu prasību ievērot personīgo higiēnu – ļoti rūpīgi mazgāt rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, vērš uzmanību speciālisti. Stingri nosacījumi izvirzīti sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošajiem.
Ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzrunu un deputātu pilnvaru apstiprināšanu pēc tam, kad jaunie parlamentārieši bija nodevuši svinīgo solījumu vai zvērestu, otrdien darbu sāka 15. Saeima. Valsts prezidents E. Rinkēvičs jauno Saeimu raksturoja kā īpašu, jo kopš Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas laikiem parlamentā nav bijis ievēlēts viens politiskais spēks ar tik lielu mandātu skaitu. "Apvienotais saraksts" ("AS") ieguva 41 vietu Saeimā. "Tas norāda, ka vēlētāji vēlas pārmaiņas. Šāds mandātu skaits dod iespēju paveikt daudzas lietas valsts labā gan drošības, gan labklājības, gan demogrāfijas jomā," sacīja E. Rinkēvičs.
Jaunās Saeimas pirmo sēdi atklāja un līdz 15. Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīja Daiga Mieriņa, kuras pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru un 15. Saeimā vairs nebūs. Taču tagad Saeimas priekšsēdētāja amatā ir atgriezies Edvards Smiltēns ("AS"), kurš pēc 14. Saeimas vēlēšanām jau bija šajā amatā līdz Evikas Siliņas ("JV") valdības apstiprināšanai 2023. gada rudenī. Par E. Smiltēna ievēlēšanu nobalsoja 79 deputāti, bet pret bija 15 deputāti, kas, visticamāk, pārstāvēja "Suverēno varu"/"Jaunlatviešus", kas amatam izvirzīja savu līderi Jūliju Stepaņenko. Vairāki biļeteni šajā balsojumā bija nederīgi. Pēc ievēlēšanas amatā E. Smiltēns pateicās D. Mieriņai "par stingru valstisko stāju, par atbalstu Ukrainai, Saeimas tuvināšanu cilvēkiem, par latviskumu un cilvēcību". Savukārt, uzrunājot 15. Saeimu, E. Smiltēns uzsvaru lika uz parlamentāro demokrātiju kā ļoti svarīgu vērtību, viņš pieminēja arī Satversmi un Saeimas Kārtības rulli, "kas ir mūsu kopējie noteikumi". Līdz ar ievēlēšanu amatā E. Smiltēns beigs pildīt tieslietu ministra pienākumus, kurus premjers uzticēs citam valdības ministram. A. Kulberga pirmā valdība, kurā ir arī ZZS ministri, līdz ar prezidija ievēlēšanu savas pilnvaras nolika, bet tā pildīs savus pienākumus līdz jaunā Ministru kabineta apstiprināšanai.
Prezidija sastāvs atspoguļo jaunos partnerus
Par Saeimas priekšsēdētāja biedri ievēlēja Ināru Mūrnieci (NA), kura vadīja 12. Saeimu un 13. Saeimu, par otru priekšsēdētāja biedru ievēlēja Raimondu Vējoni ("AS"), kurš bija Valsts prezidents no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada jūlijam. Saeimas sekretāra amatā ievēlēta Ramona Petraviča no partijas "Latvija pirmajā vietā", kas iepriekšējā sasaukumā nebija pārstāvēta Saeimas prezidijā. Par sekretāres biedri kļuva Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie"), kura arī 14. Saeimā strādāja prezidijā. Tajā nebūs pārstāvēta partija "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", kā arī "Jaunā Vienotība". Prezidija vēlēšanas parādīja, ka "AS", kam bija izvēles iespējas – Saeimas sekretāra vēlēšanās balsot par R. Petraviču vai Edmundu Jurēvicu ("JV") –, izvēli izdarīja par labu "LPV" kandidātei. Daļēji to varētu uztvert arī kā tagad valdošās partijas atbildes reakciju uz "JV" augstprātīgo attieksmi pret citiem spēkiem laikā, kad tā bija varas partija ar lielu ietekmi. Piemēram, E. Smiltēns noteikti nav aizmirsis "JV" politiskos darījumus, kuru dēļ viņš savulaik bija spiests pamest Saeimas priekšsēdētāja amatu, kad pēc Valsts prezidenta vēlēšanām notika izmaiņas valdošajā koalīcijā.
Saeimas prezidija sastāvs ir zināms apstiprinājums tam, ka "Apvienotais saraksts", kuram būs divi pārstāvji prezidijā, izmantojot savu pārliecinošu uzvaru vēlēšanās, vēlas pilnā apmērā noteikt situāciju ne tikai valdībā, bet arī Saeimā. Savukārt ilgstoši pie varas bijušajai "Jaunajai Vienotībai" vairs nebūs nekādas ietekmes ne Saeimā, ne valdībā, pat ja "JV" to atbalstītu. "AS" būs noteicošā loma un vairākums arī parlamenta komisijās sadarbībā ar Nacionālo apvienību vai ar partiju "Latvija pirmajā vietā", bet varbūt – ar abām. Ja līdz šim "LPV" priekšsēdētāja Aināra Šlesera pirms katrām vēlēšanām izteiktais solījums "pacelt Latviju" šķita vairāk kā dižošanās vēlētāju priekšā, toties tagad viņam parādījusies iespēja pietuvināties varai. A. Šlesera solījums atbalstīt A. Kulberga solītās pārmaiņas pastiprina iespaidu par abu politisko spēku tuvināšanos.
Pagaidām premjers A. Kulbergs vēl nav atklājis potenciālos sabiedrotos, taču, visticamāk, tās partnere būs Nacionālā apvienība, ar kuru kopā Saeimā ir 51 mandāts, bet šo valdību atbalstīs arī "LPV". Uz vaicāto, kad būs jaunā valdība, A. Kulbergs intervijā Latvijas Televīzijā otrdien atbildēja: "Drīz. Pavisam drīz." Tas nozīmē, ka visas vienošanās ir panāktas neformālās sarunās, lai izvairītos no plašām diskusijām medijos un ministru kandidātu publiskas iztaujāšanas un vērtēšanas pirms apstiprināšanas.
Zvērestu nākas atkārtot
Saeimā ievēlētas vairāk nekā divas trešdaļas deputātu, kas nebija iepriekšējā, 14. Saeimā, bet vairāk nekā desmit no viņiem parlamentā atgriežas pēc pārtraukuma. Viņu vidū ir arī R. Vējonis. Vairāki bijušie "Saskaņas centra" deputāti tagad pārstāv partiju "Latvija pirmajā vietā" vai "Suverēno varu", bet Andris Skride ("AS") 13. Saeimā bija ievēlēts no "Attīstībai/Par". Pieredzējuši jaunās Saeimas deputāti ir Māris Kučinskis ("AS"), kurš būs arī "AS" frakcijas vadītājs, kā arī Ainars Latkovskis ("JV"), kuru pirmo reizi Saeimā ievēlēja 2002. gadā no "Jaunā laika".
Pirms jauno deputātu pilnvaru apstiprināšanas katram parlamentārietim ir jānodod svinīgais solījums vai zvērests pēc izvēles. Desmit deputātiem solījumu vai zvērestu nācās atkārtot, jo tas bija jādod precīzi vārds vārdā, kā rakstīts Satversmē. Visbiežāk deputāti kļūdījās, jo teikuma daļas "pēc labākās apziņas" vietā pateica "pēc labākās sirdsapziņas", izlaida kādu vārdu vai teikuma daļu. Četri deputāti – Rolands Keišs (NA), Viktorija Pleškāne ("LPV"), Andrejs Svilāns un Juris Viļums (abi "AS") – solījumu vai zvērestu deva latgaliski.
Prezidenta mājieni uzvarētājiem
Tradicionāli pirmo jaunās Saeimas sēdi atklāj Valsts prezidents, kura runu šoreiz netieši var skatīt kontekstā ar līdz šim pieejamo visai skopo informāciju par A. Kulberga valdības veidošanu. Oficiāli E. Rinkēvičs plāno aicināt A. Kulbergu sastādīt jauno valdību trešdien, 4. novembrī. Taču jau oktobra sākumā viņš politiski deva iespēju "AS" līderim sākt šo darbu. Valsts prezidenta E. Rinkēviča runā izskanēja vairāki vēlējumi vai mājieni politiskajam spēkam, kas pārliecinoši uzvarējis vēlēšanās.
"Katras pārmaiņas un uzlabojumi nozīmē pieņemt gan populārus, gan diemžēl arī nepopulārus lēmumus. Mēs visi apzināmies, ka tie nebūs viegli. Bet aicinu atcerēties, ka arī drosmīgiem lēmumiem ir jābūt pārdomātiem. Tiem jābūt izskaidrojamiem un pamatotiem," sēdē teica E. Rinkēvičs.
Kā zināms, A. Kulbergs ļoti daudz ir runājis par vērienīgām pārmaiņām valsts pārvaldē, sākot ar ministriju apvienošanu, tēriņu samazināšanu, funkciju pārskatīšanu. Tāpat A. Kulbergs kā prioritāti ir uzsvēris ekonomikas attīstību un nepieciešamību pelnīt, atsaucoties uz mantojumā saņemto kritisko finanšu situāciju. Taču premjers un topošās valdības veidotājs tikpat kā nav runājis par iecerēm demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, izglītības un veselības jomās.
Savukārt Valsts prezidents E. Rinkēvičs savā runā to uzsvēra vairākkārt. Viņš atgādināja, ka Saeima darbu sāks laikā, kad turpinās Krievijas agresija Ukrainā un karadarbība Tuvajos Austrumos. Tam pievienojas energoresursu cenu pieaugums un pasliktinās kopējā ekonomiskā situācija. "Šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta. (..) Bet arī šajos apstākļos, manā ieskatā, mūsu valsts prioritātes turpmākajiem gadiem ir skaidras – iekšējā un ārējā drošība, ekonomika un demogrāfija. Tie ir vistiešākajā veidā saistīti jēdzieni. Demogrāfija ir cieši saistīta ar izglītību un veselības aprūpi," teica Valsts prezidents. Viņš arī atgādināja, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Tāda valsts ir iespējama, ja tajā ir efektīva tiesu vara, reāla cīņa pret korupciju un vardarbību. Uzsverot demokrātijas un cilvēktiesību principus, E. Rinkēvičs aicināja domāt par tiem, arī pieņemot lēmumus valdībā un Saeimā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
