- Domā par pieneņu un baldriānu sakņu eksportu
Masveida ārstniecības augu ievākšana savvaļā apdraud to dabiskās atradnes un bioloģisko daudzveidību.
- Jūra atgriežas lēnām. Labāk būtu vētras
Jūras ūdens, ko no mums uz laiku bija "aizņēmusies" Ziemeļjūra, atgriežas mērenā tempā, kas gan nav Baltijas jūras ekoloģijai labvēlīgākais pavērsiens.
- Papes ezeram cer atdot dzīvību
No aprīļa līdz jūnijam divas stundas pirms un pēc saules lēkta vai rieta ir labākais laiks, kad klausīties lielā dumpja balsī pie Papes ezera.
- Papes govis labi pārlaidušas ziemu
Papes dabas parkā sācies tauru govju atnešanās laiks – katru gadu aprīlī un maijā šeit pasaulē nāk 10 – 15 savvaļas govju teļi.
- Dedzināti, indēti, slīcināti, bet joprojām diži
Kamēr igauņi lepojas ar pasaulē garāko priedi, latvieši var lielīties ar Eiropā resnāko kadiķi un varenāko pasaules kļavu.
- Atrasts strauts ar ūdensrijējiem
Latvijas daba joprojām glabā pārsteigumus – atklāts jauns, līdz šim nezināms ģeoloģisks veidojums – Radžu ūdensrijēji.
- Deviņi Latvijas dabas brīnumi
Dabas biedrību izvirzītie gada simboli atgādina par Latvijas dabas bagātībām, kas bieži vien mūsu pašu dēļ ir apdraudētas un atrodamas uz iznīcības robežas.
- Nav jāsēž slēpņos
Tiešraides no putnu ligzdām sniedz unikālas liecības.
- Astoņi Latvijas dabas brīnumi
Dabas brīnumus nav jābrauc skatīt uz tālām un siltām zemēm.
- Dzīvelīgi, krāšņi, neparasti un ar stipriem ilkņiem
2014. gada simboli: sēne, kas ceļo bez kājām, putns, kurš nebaidās no suņiem, upe, kas pazūd pazemē
- Nepazīstamie kaimiņi
Vairākums dabas pētnieku biedrību lēmušas par gada simbola lomā ceļamo dzīvnieku, augu vai objektu.
- Grīšļu ķauķa liktenis – Eiropas zemkopju rokās
Mazajam putniņam pēdējos gados pievērsta pasaules dabas aizsardzības organizāciju uzmanība. Mazajam putniņam pēdējos gados pievērsta pasaules dabas aizsardzības organizāciju uzmanība Suga, kuras aizsardzībai valstis paraksta atsevišķu dokumentu, visretākā no tikai kontinentālajā Eiropā sastopamajām šīs kārtas sugām.
- Moricsalā, kur koki cirvi nepazīst
Latvijas vecākais dabas rezervāts 6. jūnijā svin simt gadus. Cilvēks, kas nekad nav dzirdējis par Moricsalu, izbītos, uzzinot, ka viņu sūta uz "stingrā režīma zonu", kurā ielaiž tikai ar administrācijas atļauju.
- Unikāla vieta Eiropas mērogā
Ķemeru nacionālajam parkam – 15 gadi. 2012. gads Latvijas dabas aizsardzībai ir īpašs – aprit 100 gadi kopš pirmās aizsargājamās dabas teritorijas Moricsalas rezervāta dibināšanas, tādējādi simt gadus atzīmē visa dabas aizsardzības sistēma Latvijā.
- Mums ir ar ko lepoties un saudzēt
Dabas pētnieku biedrības izvēlējušās deviņus šā gada simbolus. Latvijas daba ir bagāta ar unikāliem augiem, dzīvniekiem, akmeņiem. Mūsu dabas pētnieki izvēlējušies šā gada simbolus – dabas brīnumus, kuriem līdz šim esam steigušies garām, savu skatienu pievēršot lielākiem un spilgtākiem īpatņiem.
- 50 gadi, kas izmainīja pasauli?
1961. gada 12. aprīlī pirmoreiz kosmosā lidoja cilvēks – Jurijs Gagarins
- Ziemeļblāzmu un zibeņu mednieks
Krāšņākās Saules rotaļas jāgaida nākamgad, kad atkal sāksies mūsu galvenās zvaigznes aktivitātes maksimums, saka Jānis Šatrovskis, kurš, dzīvodams Burtniekos apbrīnojamā saskaņā ar sevi, ar fotoaparātu "medī" ziemeļblāzmas, zodiakālo gaismu, sudrabotos mākoņus, komētas, iespaidīgus zibeņus.
- Skaistie, trauslie un izdzīvotāji
Biologu biedrības izvēlējušās septiņus šā gada dabas simbolus.
- Bebru atgriešanās zenītā
21. gadsimtā ar šo grauzēju netiek galā ne tikai Latvijā.
- Klusais pavasaris melnajiem stārķiem
Latvijas gandri ir pilni ar dustu tādā mērā, ka pērn no visām olām izšķīlās vairs tikai puse.