- Poļitruka sacelšanās
Komunista un ideālista kapteiņa Sabļina naivums un traģēdija 1975. gadā. Par kādiem reāliem notikumiem Rīgā vēsta seriāls "Dumpis"
- Piemiņas nolaupītāji
Staļinisma laikos arestētos ne tikai iznīcināja fiziski, bet arī rūpīgi slēpa viņu atdusas vietas
- Paralēles krievu emigrantu plūsmā
Andrejs Gusačenko ir pirmais un šobrīd praktiski arī vienīgais vēsturnieks Baltijā, kas doktora disertācijas līmenī pētījis 20. gadsimta 20.–30. gadu krievu emigrantu pretboļševistisko kustību Baltijas valstīs.
- Lai tā inteliģence sakūst ar zemniecību
Anšlava Eglīša "Pansija pilī" un agrārreformas nianses.
- Patiesas mirkļa emocijas un vērtējumi
Lubānā dzimušā Aleksandra Kalniņa dienasgrāmata kā trimdinieka hronika.
- Zūdošie Latvijas krogi
Kopš pagājušā gada ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes un Sēlijas vēsturisko zemju kultūras programmu finansējuma atbalstu top Latvijas vēsturisko krogu elektroniskais katalogs.
- Senču ticība, ko uzdevums saglabāt
Kaut krievu vecticībnieki Latvijas teritorijā dzīvo jau kopš 17. gadsimta beigām, dažādu iemeslu dēļ zināšanas par noslēgtās kopienas vēsturi ir trūcīgas.
- Jāatbalsta bruņotās pretošanās kustības pētniecība
Sestdien, 13. maijā, Muzeju nakts pasākuma "Brīvības cena" ietvaros Nacionālās pretošanās kustības muzejā Rendā norisinājās apaļā galda diskusija par nacionālo partizānu kara (1944–1956) problemātiku.
- Deportēto reabilitācijas sākumi
No 1941. līdz 1949. gadam padomju režīma īstenotajā Latvijas iedzīvotāju deportācijā uz attāliem Sibīrijas rajoniem mūža nometinājumā tika aizdzīti gandrīz 60 tūkstoši cilvēku, kas iecirtis dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē.
- Postošais 1931. gada pavasaris
Krāsnis sabrukušas, auglīgā zeme aizskalota, kiosks aizrauts prom palu ūdeņos...
- Nevajadzīgs kompromāts
Kā notika varas cīņas un dokumentu iznīcināšana padomju valstī.
- Latviešu "labdzimtības"
LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoram ĒRIKAM JĒKABSONAM vajadzēja vairāk nekā 20 gadus, lai pamazām, sistemātiski vācot informācijas druskas, pārbaudot izcelsmes vietas un radurakstus, tostarp izmantojot arī Krievijas arhīvus, kamēr vēl tas bija iespējams, apkopotu ziņas par latviešiem, kas laikā no 19. gadsimta vidus līdz Pirmā pasaules kara sākumam pabeidza Krievijas impērijas karaskolas, kļuva par armijas kadru virsniekiem un dažs pat par ģenerāli.
- Liepāja – "režīma pilsēta"
Pirms 70 gadiem Liepājas osta pārgāja padomju militāristu rokās.
- "Traucē padomju cilvēkiem"
Vāciešu deportācija no Kaļiņingradas 1947.–1948. gadā.
- Atbrīvoto vajāšana
Represīvās iestādes negribēja pieļaut, ka bijušie gulaga ieslodzītie dzīvo Latvijā.
- Spiegu spēles un latvieši
"Starp dzīvību un nāvi. Latviešu aģenti Somijas–PSRS spiegošanas karā" – tā sauc izdevniecībā "Latvijas Mediji" nesen izdoto jaunāko somu žurnālista JUKAS RISLAKI grāmatu, kas apraksta čekas spiegošanas un provokāciju spēles pirms Otrā pasaules kara un arī tā gados.
- "Rīgā nekā tāda nebija!"
Maija beigās pēc rekonstrukcijas atklātā brīvdabas estrāde jeb koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" Jūrmalas parkā Liepājā ir leģendāra vieta, ja runā par pagājušā gadsimta 60.–80. gadu norisēm Latvijas popmūzikas vēsturē.
- Bada gadi Sibīrijā
Saskaņā ar PSRS valdības lēmumu 1949. gada 25. marta deportācijās uz Sibīriju izsūtītie baltieši galvenokārt bija jānodarbina lauksaimniecības darbos.
- Avīze – nācijas brieduma pazīme
Ko par latviešu preses vēsturi stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.
- Ziemeļu kara pētījumi gaida princi
Šoruden pagāja 300. gadskārta, kopš 1721. gadā Nīštates jeb Nīstades pilsētiņā (Ūsikaupunki mūsdienu Somijā) Zviedrijas karaliste un Krievija parakstīja miera līgumu, kurš noslēdza Lielo Ziemeļu karu (1700–1721) un ar kuru saskaņā Vidzeme ar Rīgu uz ilgu laiku juridiski kļuva par Krievijas impērijas daļu kā Vidzemes guberņa.