Rīga 19°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 24. maijs 03:36
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
28.martā Rīgā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikšanās laikā ar Eiropas Savienības klimata pārmaiņu novēršanas komisāri Koniju Hedegordu pārrunāja jautājumus saistībā ar oglekļa izmešu samazināšanu līdz 2050.gadam, stratēģijas “Eiropa 2020” klimata mērķu sasniegšanu, nākamo Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru un klimata politikas finansējumu.
Diskutējot par zemas oglekļa ekonomikas attīstību, Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir otrais mazākais siltumnīcas efektu izraisošo emisiju īpatsvars Eiropas Savienībā. V.Dombrovskis norādīja, ka Latvijas kopējo emisiju samazināšanā galvenā nozīme ir tādām nozarēm kā mazā enerģētika, rūpniecība, transports, lauksaimniecība, mājsaimniecības un atkritumu sektors. Tāpat premjers norādīja, ka Latvijai ir svarīgi nākotnes starptautiskās vienošanās nosacījumi, kas paredzētu emisiju ietaupījumu pārnesi uz nākamo saistību periodu.
Tikšanās laikā ES komisāre K.Hedegorda uzsvēra, ka enerģijas resursu taupīšana un energoefektivitāte ir viens no nozīmīgākajiem “ES 2020” stratēģijas klimata mērķiem. V.Dombrovskis informēja, ka Latvijā tiek īstenoti vairāki ES projekti energoefektivitātes un mājokļu siltināšanās jomā, kurus administrē pašvaldības, uzņēmēji un mājsaimniecības.
Sarunās ar komisāri Ministru prezidents pauda Latvijas interesi par mežu uzskaites metodikas jautājumu, jo Latvijas mežu potenciālais emisiju piesaistes apjoms ir lielāks par Latvijas kopīgajām emisijām. Tāpat abas amatpersonas pārrunāja kopējās lauksaimniecības politikas ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. K.Hedegorda norādīja, ka lauksaimniecībā ir daudz neizmantotu iespēju emisiju piesaistē un nākotnē plānots vairāk uzmanības pievērst šim sektoram. V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi, ka tiek pārskatīta tiešā maksājumu sistēma, lai to līdzsvarotu, tādējādi veicinot godīgu konkurētspēju visās ES dalībvalstīs lauksaimniecības sektorā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis 28.martā tikšanās laikā ar Eiropas Savienības klimata pārmaiņu novēršanas komisāri Koniju Hedegordu pārrunāja Eiropas ceļu uz videi draudzīgāku ekonomiku un veicamos pasākumus oglekļa izmešu samazināšanai līdz 2050.gadam.
Galvenais sarunas temats bija Eiropas Komisijas marta sākumā publicētais paziņojums “Ceļakarte pārejai uz konkurētspējīgu zema oglekļa ekonomiku 2050.gadā”, un ministrs tikšanās laikā pauda atbalstu uzstādījumam, ka ir jāveicina Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēja un neatkarība no fosilajiem energoresursiem, mazinot arī tās ietekmi uz vidi.
R.Vējonis īpaši norādīja, ka plānu realizācijā ir jāņem vērā tādi valstu individuālie apstākļi kā izmaksas pasākumu īstenošanā un finanšu pieejamība pasākumu īstenošanā, tādēļ vispirms ir jāveic piedāvātās politikas ietekmes izvērtējums dalībvalstu līmenī.
Latvija ir atvērta tālākajām sarunām par labāku veidu, kā sasniegt pāreju uz zema oglekļa ekonomiku, un šajās diskusijās ir jāņem vērā starpvalstu sarunās sasniegtais progress par emisiju samazināšanu globālā līmenī, pauda R.Vējonis un piebilda, ka Latvijā viens no ekonomiskās politikas prioritārajiem virzieniem ir zaļākas ekonomikas veicināšana.
Ministrs arī informēja K.Hedegordu par Latvijas veiksmīgo pieredzi, apgūstot klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus, un norādīja, ka šis ir labs paraugs zaļo investīciju sistēmas veiksmīgai darbībai.
Latvijā šādi tiek finansēti dažādi emisiju samazināšanas projekti, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšana sociālajās un dzīvojamajās mājās, izglītības iestādēs, kā arī projekti emisiju samazināšanai transporta nozarē.
Izdevuma redakcija atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 41
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.10.2000