Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 19:34
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
18.maija pēcpusdienā Preiļos strādāja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 23.kongress, kura moto šogad bija “Uzņēmēji plus pašvaldības ir Latvijas nākotne”. Dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (uzrunu pilni teksti – 51.lpp.), veselības ministre Ingrīda Circene, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Kongresā piedalījās pārstāvji no 100 pašvaldībām.
Šogad kongresā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas: “Par pašvaldību vietu NAP”, “Par pašvaldību ieņēmumu bāzi”, “Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai”, “Par izglītību” un “Par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību”. LPS valdes 17.maija sēdē tika sagatavota vēl viena rezolūcija “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko arī pieņēma.
Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongresā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot kongresa dalībniekus, uzsvēra: “Ekonomikas krīze un reformas apturēja teritoriju attīstību. Tagad mums visiem kopā jāatrod risinājumi valsts ātrākai un veiksmīgākai attīstībai. Mums pašiem ir jārūpējas par savas valsts attīstību, jo neviens cits to nedarīs. 1700 pašvaldību deputāti ir atbalstījuši teritoriālās pieejas principu ES fondu apguvē. Pateicoties šiem lēmumiem, NAP ir iezīmēts teritorijas attīstības nozīmīgums. LPS arī aicina valdību novērst šķēršļus, kas liedz pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību. Ir jārada labvēlīgi apstākļi demogrāfiskās spriedzes mazināšanai, gan atbalstot ģimenes ar bērniem, gan savlaicīgi uzsākot sabiedrībā diskusiju par imigrācijas politiku kvalitatīva darbaspēka piesaistei. LPS spēks ir viedokļu dažādībā un spējā līdzsvarot atšķirīgas intereses un vienoties par galveno, censties maksimāli ievērot katra LPS biedra viedokli un, atklājot nepilnības, padarīt organizāciju vēl spēcīgāku. Paldies pašvaldību vadītājiem par izpratni un sadarbību kopīgu viedokļu rašanā.”
• Rezolūcijā “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” LPS kongress aicina valdību un Saeimu nodrošināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumos normu un kārtējo gadu valsts budžeta likumos normas, kas paredz izmaiņu radītā ieņēmumu samazinājuma pašvaldībām pilnu kompensāciju proporcionāli katra zaudētā procentu punkta vērtībai katrā nākamajā budžeta gadā. Kā arī sākuma kompensācijai izmantojams pašvaldībām piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas palielinājums līdz 100%, turpmāk – ieņēmumi no citiem valsts nodokļiem.
• Rezolūcijā par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai LPS kongress aicina Saeimu un valdību nodrošināt nosacījumus, lai pašvaldība varētu attīstīt savu infrastruktūru vietējo uzņēmēju atbalstam: tai skaitā ieviešot un attīstot de minimis nosacījuma piemērošanu, balstoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem; nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu, kā arī uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam. LPS kongress aicina nodrošināt pašvaldībām iespēju izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū, piemēram, paaugstinot minimālo darba algu, diferencējot pabalstus, atkarībā no līdzdalības apjoma ieviešot darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs kā nosacījumu pabalstu saņemšanai, ar valsts un pašvaldību atbalstu izveidojot darba vietas, izmantojot darba vietas ar sociālu raksturu privātajos uzņēmumos. Kopā ar pašvaldībām sekmēt inovatīvu uzņēmējdarbību katrā teritorijā: attīstot kooperāciju un dibinot jaunus uzņēmumus ar valsts un pašvaldību kapitālu. Visbeidzot arī aicina grozīt vairākus likumus, atceļot uzņēmējdarbību kavējošas normas.
• Rezolūcijā par pašvaldību ieņēmumu bāzi LPS kongress aicina Saeimu un valdību ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos pašvaldību finanšu autonomijas principus un nesamazināt agrāk sasniegto finanšu un īpašuma autonomijas pakāpi. Saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā galveno pašvaldību ienākuma avotu, kas pierādījis savu stabilitāti gan izaugsmes, gan krīzes periodos. Ja tiktu samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai palielināta atalgojuma ar nodokli neapliekamā daļa, tad attiecīgi palielināt atskaitījuma likmi no šā nodokļa pašvaldībām. Lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību ekonomiskajās aktivitātēs savā teritorijā, no šīm aktivitātēm atkarīgie nodokļi (uzņēmumu ienākuma nodoklis, PVN) izmantojami kā papildu ienākumu avoti, nesamazinot pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Lai aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāatceļ ierobežojumi rīkoties ar pašvaldības īpašumu un pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību jomās, kurās darbojas privātā sektora uzņēmumi.
• Rezolūcijā par pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā LPS kongress aicina Saeimu un valdību noteikt katrai pašvaldībai kvotu, kuras ietvaros pašvaldība patstāvīgi izvēlas savā teritorijā vispiemērotākos uzdevumus atbilstoši valsts kopējai politikai. Īstenojot katras nozares (tai skaitā reģionālās attīstības) projektus pašvaldību teritorijās, kā vienu no pašvaldības izvēles iespējām izmantot savu kvotu papildinoša sinerģijas efekta iegūšanai. Kopā ar pašvaldībām risināt attīstību kavējošās strukturālās problēmas: atceļot normatīvus, kas kavē attīstību; īstenojot industriālo politiku ne vien nacionālajā mērogā, bet savstarpēji papildinoši arī vietējā mērogā; pārorientējot izglītību un apmācības atbilstoši ekonomikas attīstības interesēm; veicinot vietējo un nozaru kooperāciju. Nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai: veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei; sekmējot jaunu darba vietu radīšanu; uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam.
• Rezolūcijā par izglītību LPS kongress aicina Saeimu un valdību nodrošināt bezmaksas izglītības apguvi, tai skaitā mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādi, bezmaksas pusdienas piecgadniekiem un sešgadniekiem, kā arī 1.–9.klašu skolēniem, laiku ceļā uz skolu ne vairāk kā vienu stundu, transporta izdevumu segšanu no valsts budžeta. Noteikt prioritātes profesionālajā izglītībā, un panākt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti augstāku nekā kaimiņvalstīs un atbilstošu ekonomikas attīstības perspektīvai, tai skaitā pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojuma bāzes likmi. Pārskatīt profesionālās izglītības reformu, un veikt to atbilstoši darba tirgus prasībām. Pilnveidot principu “nauda seko skolēnam”, panākot tādu pedagogu motivācijas sistēmu, kas nodrošina piemaksas: par mācību kvalitāti, par skolotāja kvalifikāciju, par darbu no attālinātās teritorijas, par vairāku mācību priekšmetu mācīšanu. Modernizēt speciālās izglītības iestādes un internātskolas. Decentralizēti risināt pirmsskolas izglītības problēmas, lai nepieļautu esošās pirmsskolas izglītības iestāžu sistēmas sagraušanu, radot nepamatotas priekšrocības privātajiem bērnudārziem. Atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
• Rezolūcijā par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību LPS kongress piedāvā valdībai un Saeimai pārtraukt pasīvu demogrāfiskās krīzes vērošanu un īstenot būtiskus un efektīvus krīzes pārvarēšanas pasākumus. Lai mazinātu emigrāciju un rosinātu Latvijas pilsoņus atgriezties dzimtenē: neierobežot darba algas pieaugumu, nekavēt ar administratīvām metodēm dabiskos ekonomiskos procesus un ļaut darba algu proporcijai pret ES vidējo līmeni tuvoties darba ražīguma proporcijai pret attiecīgo ES rādītāju.
Lai piesaistītu kapitālu ražošanas un pakalpojumu sfērā, nekavēt kvalificēta darbaspēka – zinātnieku, inženieru, menedžeru un citu augsti kvalificētu sava aroda meistaru – izmantošanu Latvijas ekonomikā: izstrādāt mērķtiecīgu un regulētu produktīvās ekonomikas izaugsmi veicinošu valsts imigrācijas politiku.
Lai saglabātu jauniešiem interesi strādāt Latvijā: veicināt inovatīvu ekonomiku, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt ekonomikas izaugsmi, sniegt pašvaldības atbalstu vietējiem uzņēmējiem, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt brīvā laika pavadīšanai piemērotu vidi.
Lai padarītu ekonomikas izaugsmi par avotu sociālās politikas strukturālajām reformām: fiskālo disciplīnu balstīt nevis uz taupīšanu, bet ar ekonomikas izaugsmi, prioritāri atbalstīt ģimenes ar bērniem, papildināt esošo pabalstu un atvieglojumu sistēmu ar nodokļu atvieglojumiem par katru bērnu; atteikties no mērķa par katru cenu palielināt strādājošo sieviešu proporciju, atbalstot bērnu audzināšanu ģimenēs.
Lai īslaicīgu ieguvumu vietā neradītu milzu izmaksas nākotnē: atteikties no nozaru politikām, kas koncentrācijas vārdā rosina pašvaldības pakalpojumu infrastruktūras sagraušanu; izmainīt centralizētās finansēšanas shēmas, respektējot nepieciešamību saglabāt izglītības, kultūras, veselības, ceļu un ielu infrastruktūru līdz demogrāfiskās situācijas uzlabojumam.
Izdevuma redakcija atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 41
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.10.2000