Rīga 19°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 24. maijs 02:18
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
NATO samita Čikāgā noslēguma dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Baltijas valstu pārstāvji pateicās ASV prezidentam par NATO lēmumu noteikt pastāvīgu statusu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijām. A.Bērziņš uzsvēra Ziemeļu transporta koridora attīstības nozīmi gan NATO vajadzību nodrošināšanai Afganistānā šobrīd, gan laikā pēc 2014.gada, kad valsts drošības kontroles pienākumi tiks nodoti afgāņu spēkiem.
Valsts prezidents 21.maijā divpusējā sarunā tikās arī ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto (skat. 24.lpp.). Sākot sarunu, A.Bērziņš atkārtoti sveica Somijas prezidentu ar ievēlēšanu amatā, kā arī īsumā raksturoja ekonomiskās izaugsmes rādītājus Latvijā, uzsverot, ka Latvijai ir vitāli nozīmīgs Somijas kā eirozonas valsts atbalsts Latvijas mērķim pievienoties eirozonai 2014.gadā.
S.Nīnisto apsveica Latviju ar sasniegto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Somijas prezidents pauda apņēmību atbalstīt Latviju pievienošanās procesā eirozonai. Formālais eiro ieviešanas nosacījums ir Māstrihtas kritēriju izpilde, un Latvijas iespējas izpildīt šos kritērijus šobrīd ir ļoti reālas. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi nodrošināt, ka eirozonas paplašināšanās notiek atbilstoši ES regulējumiem – ja tiek izpildīti Māstrihtas kritēriji, valsts ir jāuzņem eirozonā.
“Spēles noteikumiem jābūt skaidriem. Visas eirozonas interesēs būtu, lai tās paplašināšanai tiktu izmantoti saprotami, skaidri un ekonomiski pamatoti kritēriji,” savu uzskatu pauda A.Bērziņš.
Latvijas un Somijas prezidenti pārrunāja arī situācijas attīstību ES un eirozonas problēmu risināšanu, atzīstot, ka šobrīd situācija ir visnotaļ nestabila ne tikai ekonomisko, bet arī politisko seku kontekstā.
S.Nīnisto atklāja, ka Somijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji gada pirmajos mēnešos (1% IKP pieaugums) ir salīdzinoši pozitīvi ES kontekstā, tomēr nākotnes prognozes ekonomikas sektorā ir visnotaļ neskaidras, kā arī lielā mērā saistītas ar eksporta tirgiem. Šajā ziņā Somijai ir būtiska pieredze, eksportējot savus ražojumus uz trešajām valstīm un Krieviju. A.Bērziņš aicināja Somijas prezidentu izskatīt iespēju Somijai sadarboties ar Latviju jaunu eksporta tirgu meklējumos un piedāvājumu trešajām valstīm izstrādāšanā.
Abi prezidenti apmainījās viedokļiem par administratīvi teritoriālās reformas veikšanu valstī un tās nozīmi iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamībā.
Valsts prezidents A.Bērziņš NATO samita otrajā dienā piedalījās sesijās, kur NATO valstu un valdību vadītāji apspriedās ar ISAF partneriem un NATO partnervalstu vadītājiem. Piedaloties debatēs par Afganistānas aktuālajām tēmām, A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir gatava ar savu ieguldījumu piedalīties Afganistānas valsts attīstības ilgtermiņa pasākumu nodrošināšanā pēc 2014.gada, jo Latvijai ir salīdzinoši nesena pieredze neatkarīgas valsts izveidošanā un tai nepieciešamo institūciju izveidošanā. “Ir jāsāk nekavējoties risināt Afganistānas ekonomiskās attīstības, izglītības un sociālās jomas jautājumus, bez kuriem nav iedomājama neatkarīgas valsts pastāvēšana,” teica A.Bērziņš.
Izdevuma redakcija atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 41
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.10.2000