Kad Marģeris Zariņš izraudzījās mani par savas septiņdesmit piecu gadu jubilejas runas vīru, pirms braukšanas uz Jaunpiebalgu, kur komponists bija izšķīries rīkot koncertu un pēc tā svinīgas vakariņas, tiku lūgts...
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā