Pirmdiena, 2021. gada 01. marts 03:41
Vārda dienas: Ilgvars, Ivars
Visi cilvēki nav vienādi, arī bērni visi nav vienādi.
Visi cilvēki nav vienādi, arī bērni visi nav vienādi. Bērnu spējas apgūt zināšanas, iekļauties sabiedrībā vai respektēt vispārpieņemtās uzvedības normas var būt ļoti atšķirīgas. Iemesli tam meklējami bērna garīgajā attīstībā, audzināšanā vai tās trūkumā ģimenē, pedagoģiskajā ielaistībā. Bet katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību un darbu atbilstoši savām spējām. Izglītības uzdevums ir prāta spēju, prasmju un iemaņu attīstīšana.
Beidzamajā laikā mūsu valstī tiek popularizēts uzskats, ka nav nepieciešamas speciālās skolas izglītojamajiem ar intelektuālās attīstības vai psihiskās veselības traucējumiem. Daudziem funkcionāriem šķiet, ka visas bērna garīgās attīstības problēmas atrisināsies pašas no sevis, ja viņu ievietos vispārizglītojošā skolā. Bet, ievietojot bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihiskās veselības problēmām vispārizglītojošā skolā, skolēnam rodas vai pastiprinās veselības un uzvedības problēmas, agresivitāte, bēgšana no skolas, konflikti ar klasesbiedriem un skolotājiem, veidojas mazvērtības komplekss, nepatika pret mācību procesu, netiek attīstīti bērna talanti, bieži vien nav iespējams strādāt ar viņu individuāli, pēc individuālas programmas, trūkst pieredzējušu, zinošu speciālo pedagogu u.t.t., un tas viss kopumā rada arvien lielākas grūtības mācībās un savstarpējā komunikācijā.
Domāšanas traucējumi – tā ir obligāta garīgās atpalicības pazīme, bet domāšana ir cieši saistīta ar skolēna personības īpašībām, praktisko darbību. Domāšanas traucējumi izpaužas visos psihiskajos procesos: uztveres, atmiņas, iztēles, emocionālajos, gribas procesos, un caur tiem arī bērna sociālajā orientācijā, viņa personības struktūrā. Tāpēc ir svarīgi, lai klasē ar izglītojamajiem strādātu speciālās izglītības skolotājs, kuram ir dziļas zināšanas speciālajā pedagoģijā un psiholoģijā.
Pedagogam, kurš strādā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, ir ne tikai jāzina savs mācību priekšmets, bet labi jāpazīst katrs skolēns, jāprot atrast tādas mācību metodes, kuras ir piemērotas konkrētam bērnam, jābūt gatavam acumirklī reaģēt uz iepriekš neparedzamu situāciju. Pedagogam ir jāprot organizēt izglītības procesu tā, lai tiktu ņemtas vērā bērna spējas, pieredze, prasmes, izziņas procesu īpatnības, domāšanas un uztveres specifika, atmiņas īpatnības un izglītības standartā un mācību priekšmetu programmās izvirzītie mērķi un uzdevumi. Speciālās izglītības pedagogam ir jāprot saskatīt bērna attīstības traucējuma pakāpi, attīstīt kompensācijas mehānismu, t.i., veicināt bērna garīgo attīstību atbilstoši viņa spēju līmenim, attīstīt loģisko un abstrakto domāšanu, intelektuālās spējas (verbāli/lingvistiskās, loģiski/matemātiskās, muzikāli/ritmiskās, ķermeņa/kinestētiskās, vizuāli/telpiskās, interpersonālās un intrapersonālās), veidot sociālās saskarsmes prasmes un iemaņas, trenēt atmiņu, ieraudzīt bērna talantus un, tos izmantojot, veikt korekcijas un kompensācijas darbu. Ļoti svarīgi ir mācīt bērniem pašiem kontrolēt, regulēt un vadīt savu uzvedību un mācību darbu.
Speciālās izglītības, kura paredzēta bērniem ar psihiskās un intelektuālās attīstības traucējumiem, galvenais uzdevums ir maksimāli sagatavot viņus reālajai dzīvei. Tas nozīmē, ka mācību process tiek organizēts tā, lai jaunietis iegūtu ne tikai teorētiskās zināšanas, bet maksimāli apgūtu šo zināšanu pielietojumu praktiskajā dzīvē. Tāpat tiek attīstītas sociālās prasmes un iemaņas, lai nerastos problēmas iekļauties apkārtējā vidē.
Speciālajā skolā sevišķi svarīga loma ir skolotāja personībai. Skolēnu vispārējā izaugsme tiešā veidā ir saistīta ar skolotāju, tā prasmi kļūt skolēniem par autoritāti, uztvert bērnus kā personības. Speciālās skolas pedagogiem, ir jāprot "nolaisties" līdz šo bērnu sapratnes līmenim, nepazaudējot sevi, jāprot viena un tā pati lieta izskaidrot neskaitāmos veidos, līdz bērns ir sapratis, jāuztver viņi kā personības, jāciena viņi tādi, kādi viņi ir, ir jābūt paraugam visās jomās, tad darbam ir pozitīvs rezultāts. Pavērojot speciālās skolas dzīvi, esmu nonākusi pie secinājuma, ka nevis metodes, ar kādām skolotājs strādā, ir pats svarīgākais, bet tas vai skolotājs spēj iemīlēt šos likteņa pabērnus, cienīt viņus, uzskatīt par līdzvērtīgiem sev. Ja tas ir tā, tad bērni ar prieku iet uz šī skolotāja stundām, strādā ar lielu aizrautību, un viņu sasniegumi mācībās ir augstāki. Speciālajā internātskolā ļoti svarīga loma ir audzinātājiem, kuri kopā ar bērniem pavada visvairāk laika un vistiešāk var ietekmēt prasmju un iemaņu veidošanos, kuras būs nepieciešamas turpmākajā dzīvē. Ilgstoši strādājot Valdemāra pamatskolā, esmu novērojusi, cik ļoti izmainās bērnu sekmes, uzvedība, attieksme pret apkārt notiekošo, mainoties audzinātājiem. Šie bērni vēl pusaudžu vecumā izteikti kopē savu audzinātāju.
Atrodoties sev līdzīgu skolēnu vidū, bērni ar īpašām vajadzībām jūtas droši, saprasti un novērtēti. Šeit viņi dažādos ārpusstundu pasākumos var attīstīt savus talantus, piedalīties konkursos un izbaudīt uzvaras prieku, piedalīties citu skolu organizētajos sporta un kultūras pasākumos. Tas ceļ pašvērtējumu, veicina izaugsmi, attīsta sociālās komunikācijas prasmes.
Kad 1975.gada 1.septembrī Jumpravas ciemata centrā, Rītupītes krastos, tiek atvērta jaunā Jumpravas astoņgadīgās skolas ēka, uz veco skolas ēku tiek pārvietoti Viskāļu palīgskolas audzēkņi. Sākumā skolā ir tikai 3 klases, skolēnu skaits vidēji 50. Pirmais izlaidums skolas jaunajā statusā notiek 1981.gadā, kad skolu beidz 19 audzēkņi.
Skolas nosaukums vairākkārt ir mainījies: Jumpravas internātpalīgskola, Jumpravas palīgskola, Jumpravas speciālā internātskola, Jumpravas speciālā internātpamatskola, Jumpravas internātpamatskola, un no 2019.gada 1.augusta atgūts senais nosaukums: Valdemāra pamatskola.
Sākot ar 1989.gadu, tiek veikti vērienīgi celtniecības un labiekārtošanas darbi: notiek skolas ēkas paplašināšana – uzceltas piebūves, kurās iekārtoti jauni kabineti un klašu telpas, uzcelta sporta zāle, izveidots sporta laukums, noasfaltēts piebraucamais ceļš, skolas pagalms noklāts ar bruģi, tiek siltinātas skolas ārsienas, ierīkotas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Vairākās saimniecības ēkas telpās veikts kapitālais remonts, ierīkojot tur mācību kabinetus. Tiek ierīkota datorklase, nopirkti datori un skolēniem rodas iespēja apgūt datorzinību pamatus. Ir radīta iespēja mācīties Zaļajā klasē. Atverot jaunu programmu profesionālajā pamatizglītībā „Ēdināšanas serviss” (virtuves darbinieki), tiek ierīkota mācību virtuve. Vecās skolas telpas pamazām atbrīvojas no tumšā un drūmā krāsojuma un top saulaini gaišas.
Tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī mūsu skolā nepārtraukti kaut kas tiek pārveidots, atjaunots, uzlabots, domājot par to, lai izglītojamajiem skolā būtu pēc iespējas labvēlīgāka fiziskā vide – ierīkota centrālapkure, nomainīts skolas jumta segums un nosiltināti bēniņi, nomainīti visi logi, izbūvēti divi pandusi skolas iekštelpās un viens pie galvenās ieejas, ierīkots pacēlājs uz galvenās ēkas otro stāvu, tā radot iespēju brīvi pārvietoties audzēkņiem ar kustību traucējumiem. Atpūtas laukumā tiek uzstādīta dārza lapene, vingrošanas iekārtas, ierīkots rotaļu laukums un sajūtu taka.
Skolā ir izveidota sajūtu istaba, kur audzēkņi var ar krāsu, taustes, skaņu un aromterapijas palīdzību attīstīt savas sajūtas, relaksēties un mazināt spriedzi. Sensorā audzināšana jeb audzināšana caur sajūtām ir būtiska darbā ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības problēmas, tā ir daļa no korekcijas darba, kā arī ļoti nozīmīga garīgi atpalikušo bērnu personības veidošanā. Strādājot ar sajūtām, tiek veicināta uztveres spēju attīstība. Darbs, orientēts uz sajūtām, emocionālo pārdzīvojumu, ir viens no speciālās izglītības pamatprincipiem.
Šobrīd skolā tiek realizētas četras programmas:
– speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem;
speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem;
speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;
profesionālās pamatizglītības programma „Ēdināšanas pakalpojumi”, iegūstamā kvalifikācija – virtuves darbinieks.
Skolā tiek organizētas speciālās korekcijas un rehabilitācijas nodarbības logopēdijā, ārstnieciskajā vingrošanā, ritmikā, logoritmikā, sensoro maņu attīstībā, ārstnieciskajā vingrošanā. Notiek fakultatīvās nodarbības un darbojas interešu izglītības pulciņi. Piedāvāto nodarbību klāsts ir plašs un tas veicina izglītojamo vispusīgas attīstības iespējas.
Skolā darbojas atbalsta personāla komanda – psihologs, fizioterapeits, skolotājs – logopēds, skolas ārsts, medmāsa, sociālais pedagogs.
Skola bez maksas piedāvā zobu higiēnista un stomatologa apmeklējumu, sabalansētu un veselīgu uzturu četras reizes dienā, transportu vai ceļa izdevumu kompensāciju izglītojamo nokļūšanai uz skolu un mājās, transportu dažādu pasākumu apmeklēšanai.
2018.gadā ir iegādāti desmit jauni datori, līdz ar to ar datoriem nodrošinot visas klašu telpas un kabinetus. Skolā ir trīs interaktīvās tāfeles, kuras tiek regulāri izmantotas.
Par to, ka skola ir spējusi tik daudz paveikt, jāsaka paldies gan savulaik Ogres rajona vadībai, gan Lielvārdes novada vadībai. Bez viņu materiālā atbalsta nebūtu varējušas notikt daudzas minētās pārvērtības.
Gadu gaitā skolā ir izveidojušās daudzas tradīcijas. Katra mācību gada 1.septembrī skolēni dodas ekskursijā uz kādu no Latvijas skaistākajām, interesantākajām vietām. Regulāri tiek svinētas dzimšanas dienas, pedagogi katrs novada vismaz vienu pasākumu mācību gada laikā, organizē ekskursijas. Semestra noslēgumā skolā tiek sagaidīti ciemiņi – vecāki, brāļi, māsas, vecvecāki. Šajā pasākumā tiek apbalvoti labākie audzēkņi dažādās nominācijās, tam seko svētku koncerts.
Šajos 45 gados skolā ir strādājuši pieci direktori un seši direktoru vietnieki mācību darbā. Pirmā skolas direktore bija Nellija Deksne, tad Aivars Lucaus, Arnolds Ganulēvičs, Rita Feldberga. No 2006./2007.m.g. skolas direktore ir Benita Lisovska. Direktoriem vadīt un organizēt mācību darbu ir palīdzējušas vietnieces mācību darbā Rita Feldberga, Daiga Kiršholce, Vija Plūme, Lūcija Ozoliņa, Sandra Roga un šobrīd Rita Sandore.
Sākot no pirmās dienas un vairāk kā 30 gadus skolā ir nostrādājušas skolotājas Rita Feldberga, Vija Plūme un Rita Aņisko, gandrīz 20 gadus – Rita Kiršholce, Valija Jonāte, Nellija Deksne. Vēlākā laika periodā vairāk nekā 25 gadus skolā ir nostrādājušas Silvija Raga un Lūcija Ozoliņa, 25 gadus strādā Benita Lisovska un vairāk kā 20 gadus Ināra Plūme. Speciālā skola nav iedomājama bez mediķa. Šajā statusā 35 gadus nostrādāja Romualde Vīksniņa, vienlaicīgi vadot nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā un mācot anatomiju.
Lielākais gandarījums skolotājam ir tad, ja bijušais audzēknis pēc vairāk nekā divdesmit gadiem piezvana un saka: „Paldies, skolotāj! Es atceros kā jūs mūs mācījāt dzīvot, es cenšos tā darīt. Es aizlūgšu par jums, lai jums vienmēr ir laba veselība!”
Skolas vēstures lappusēs ielūkojās un savās pārdomās dalījās
Valdemāra pamatskolas skolotāja
Lūcija Ozoliņa
Laikraksta redakcija atrodas: Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV–5070
Redakcijas e-pasta adrese: lz@lielvarde.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 10.02.2014
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2020 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzēs esošajai informācijai ir informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
