ARTURS ŠRINKS Sēž Vecis dzejas ķēķī Ne dārziņā burkānus sēja, ne piemājas zemīti ara, Tik, atgriezies mājās pēc darbdienas garas, Viņš vakarā sēdēja ķēķī pie maziņa viesībgalda Un, acīs raugoties kādam, ar muti brauca: — Nu skaties … Nu paskaties, kā Vecis to dara … Pats Vecis viņš bija, par Veco to sauca.