Kad 2011. gadā, apvienojoties liberālajai partijai Jaunais laiks, konservatīvajai partijai Pilsoniskā savienība un sociāldemokrātiskajai partijai Sabiedrība citai politikai, nodibinājās centriski labējā partija Vienotība, nebija grūti paredzēt, ka tik dažādi politiskie veidojumi ilgstoši kopā nespēs turēties, jo ar nosaukumu vien kā uz burvju mājienu nevar padarīt vēlamo par esošo.