Nezinu, kā iejūtīgāk par to rakstīt, bet laikam uzkrītoši bieži ir gadījies dzirdēt vecāku runas par «nopirku bērnam to un par tik, jānopērk tas un vēl tas», kamēr bērnam faktiski istaba vai sprāgst no mantu kalniem, visa kā daudz, bet acis nez kāpēc skumjas, tāda vientulība jaušas.