- Būt vai nebūt lielveikaliem svētdienās
Lai arī Eiropā notiek pretēja tendence, Latvijā vēlme slēgt lielveikalus svētdienās gaisā virmo joprojām.
- Dzelzceļa loma tikai augs
Turpmāko gadu laikā īstenotajai transporta attīstības politikai Eiropas Savienībā vajadzētu būtiski mainīt eiropiešu ceļošanas un kravu pārvadāšanas ieradumus, arvien vairāk tos «pārsēdinot» no autostransporta uz dzelzceļu.
- Masāža par maigu un remonts par ilgu
Saplīsusi kurpe vai mobilais telefons?
- Afganistānas pīrāgs
Pēdējos desmit gados Afganistānas vārds nesaistās ne ar ko citu kā vien ar karu.
- Kas diktē pārtikas cenas Latvijā?
Pasaules ekonomika balstās uz trim vaļiem – naftas, zelta un graudiem, kuru cenas biržās tieši vai netieši ietekmē pārējo produktu izmaksas un tādējādi gan cilvēku pirktspēju, gan labklājību.
- Krājbanka zem āmura
Zem āmura jau nonākušie Latvijas krājbankas īpašumi pārdoti visumā veiksmīgi, bet lielākais loms gaidāms nākamgad.
- Ar smago artilēriju pret darvas pilēm
Drīz diskusiju krustugunīs no jauna nonāks jautājums par to, kā stingrākai kontrolei pakļaut organizācijas, kas sabiedriskā labuma vārdā rīkojas ar miljonos mērāmām summām.
- Eiropas aviācijas tukšie koferi
Eiropā pelnīt spēj vien dažas aviosabiedrības, kamēr pārējās, metušās sacensībā par zemāko lidojumu biļešu cenu, gadu pēc gada cieš zaudējumus.
- Vadītāju reputācijas bilance
Vadītājs ar straujāko reputācijas kāpumu Gunārs Ķirsons, SIA Lido
- Uzņēmumu vadītāju reputācijas tops
Ja, vērtējot uzņēmumu reputāciju, iedzīvotāji ņem vērā gan produktu un pakalpojumu kvalitāti, gan to, cik labi darba devēji ir šie uzņēmumi, gan virkni citu faktoru, tad, veidojot uzņēmēju reitingu, acīm redzami ir daudz cilvēcīgāki faktori – patriotiskums, līdzjūtība, cieņa.
- Veselības nodoklim rod auglīgu augsni
Ikviens no «aizgājušajiem» veselības ministriem «spēlējies» ar obligātās veselības apdrošināšanas vai veselības nodokļa ideju, tomēr– vai nu laiks nebija īstais, vai sabiedrība pārāk kritiska, vai sociālā situācija pārāk bēdīga.
- Apcirkņos nāk rekordraža, kvalitāte klibo
«Graudu pietiks gan maizei, gan lopiem!» šādi graudu ražu rezumē Latvijā lielākā lauksaimnieku kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.
- Latvijā Sauli nevērtē augstu
Pirms gadiem trim, četriem cilvēki par saules enerģijas izmantošanu Latvijā runāja ar neslēptu ironiju, bet pašlaik situācija krasi mainījusies.
- Lauki kļūs tikai tukšāki
Latvijā sakāpināti emocionāli runā par izmirstošiem laukiem – pamestām mājām un vairs neesošajiem ciematiem, taču racionālā līmenī divdesmit gadu laikā pirmo reizi, šķiet, top redzamas valsts politikas iezīmes, kuras ļauj secināt – vismaz Latvijas valdība ir izšķīrusies par labu urbānai, resursus koncentrējošai politikai, tāpēc laukos šobrīd cilvēku ir pat par daudz.
- Azarts aiziet pagrīdē un pelna mazāk
Ekonomiskās recesijas diktētie izdzīvošanas noteikumi lielā mērā ir atrisinājuši jautājumu par azartspēļu industrijas redzamās daļas – spēļu zāļu un kazino – lielo izplatību, taču stīvēšanās ap politiski jūtīgo azartspēļu regulējumu nerimst.
- Bizness ar garantētu peļņu
«Ir teorija un ir prakse, un daudzu dažādu apstākļu dēļ tās abas īsti neiet kopā,» par starppilsētu pasažieru pārvadājumu organizēšanu teic VSIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.
- Sola, pārsola un izsola
Ambiciozi mega uzņēmumu veidošanas plāni izputējuši, smalkas viesnīcas gaida savus jaunos īpašniekus, bet lieli nekustamie īpašumi kļuvuši par ārvalstnieku investīciju objektiem – tā pēdējie gadi mainījuši uzņēmējdarbības un nekustamo īpašumu īpašnieku struktūru.
- Déjà vu varas gaiteņos
Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas tradicionālā gada vidus papildu budžeta ieņēmumu dalīšana – šoreiz gan ar zināmu pragmatisma un piesardzības piešprici. Vai pastāv draudi, ka valsts pārvaldē tiks atkārtotas iepriekš pieļautās kļūdas un finansējuma dalīšana būs kā bedrīšu lāpīšana bez mērķtiecības un pozitīvām reformām?
- Spēles ar miljonam piederošo miljardu
Lēmumpieņēmēju attieksme pret valsts fondēto pensiju sistēmu ir tuvredzīga, bet šīs attieksmes sekas – 2. pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi nenes valsts ekonomikai to labumu, ko tie varētu dot.
- Dižsavienības gaidās
Kamēr ne viens vien pieļauj, ka lielā valstu apvienība – Eiropas Savienība – varētu arī pajukt, austrumos bijušās Padomju Savienības teritorijā jau likti pamati jaunas Eirāzijas savienības izveidei.