Latvieši dziedājuši un dzied: "Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās", un šajā rindiņā ir gan lepnums par to, ka diženi, bet nevis šā un tā, ka tas, kas turējās, bij’ tēva novadiņš, nevis kāds cits, un vēl, ka – lai arī mazs, tomēr diženi.
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā