- bez skatuvēm bez pjedestāliem...
Apsoli nepiedot parādniekiem, apsoli atprasīt visu, atprasīt glaimus un asaras, stāvus-pa-sienu jūtas, atprasīt smaidus un zilbes līdz pēdīgam svepstienam lūpās.
- no kuras mūžības tās alkas...
No kuras mūžības tās alkas.
- Zelta rakstu kupolā rakstu
Ķēniņa taka. Vakarā iztērēts ziemeļa zelts jau, sudrabs mēnesī blāvo celts jau, šķelmīgs pār mežiem ziemeļa smīns jau, čalo caur mežiem ziemeļa vīns jau, atdusies, Munin!
- kopā ar tevi Bābeles torni ceļot...
25. martā nu jau piecdesmit piekto reizi Rīgā uz Jauno autoru semināra nodarbībām pulcējās apdāvināti un rakstītgriboši jaunieši no visas Latvijas, lai savstarpēji iepazītos, klausītos lekcijas, analizētu darbus, mācītos izprast dzīvi un literatūru.
- Atklāsmes grāmata: Ņujorkas komerctorņi
Iedomājieties, siseņus ar skorpiju astēm/ dzeloņiem, zirgu/pūķu lielumā, ar čūsku astēm, čūsku galvām bez sejām.
- Uz sava sliekšņa stāvu es
Cik ugunīgi vienaldzība kvēlo tik vajadzīgs viens vienīgs aukstais karš.
- Man dienu nav žēl...
Ļena Aļšanska – jauna, taču jau pietiekami sevi apliecinājusi mūspuses krievu dzejniece.
- no plaisām un negaisu gaisa
Zaļumballe. Spēlē vasaras orķestris. Varbūt esmu nācis par agru.
- skan melodiskais sazvērnieks...
Varbūtība. Tikai viens ir Naktsvijole kas visuma naktī skan, es zinu, to augstāko ziedu, neatminēt ne tev, ne man.
- Saulriets spēlē govsragu orķestrī
Intermezzo allegro. Saulriets spēlē govsragu orķestrī.
- Es zinu tikai to – reiz pārnākšana notiks...
Paspārne. Sen putns aizsaulē, bet spārni šinī saulē par pajumti.
- Melnbaltie
Vēl viena diena nolauzta no melnā dzīves mūra...
- Ko tas bullēns man krūtīs mauro
Tūkst tuksneša sausā miesa...
- Nostalģijas un citi gadalaiki
Divdesmitais. Tas tik vēl trūka – no gadsimta atslimt!
- Gadalaiki
Cienījamo lasītāj! Šodien piedāvājam ieskatu kādā dzejaspasaulē, kura ir pelnījusi ielūkošanos, iejušanos un sapratni.
- Leonīda Breikša rakstiem iznākot
Leonīds Breikšs. Ar šo vārdu un likteni pirmo reizi satikos agros padsmitos. Mammas draudzene Marta kādā ciemu reizē jautāja: "Tev taču bija Leonīda Breikša Dziesmas zemei un debesīm? Iedod, es gribu kaut ko norakstīt.".
- vecā džonsa pārvērtības
1. vecais džonss no amundsena ekspedīcijas pārvērtās gulbī un izdēja olu un izdēja termometru un izdēja simtvatīgu lampiņu un iekāpa skapī pussešos no rīta kad melni zobi melnu ledusskapi zīmē.
- Divi dzejoļi 2001. gada vasarā
Rindas ar Mekdonaldu Jūrmalciemu un Māti Latviju. Te nepārtraukti slauka grīdu un apsmidzina plastmasas puķes.
- dzejoļi (no 7. simfonijas)
Dārgo Lasītāj, atkal mēs satiekamies šai malā, nameļu grausti kur tiekas ar jaunbūvju spozmi, klaidoņi suņi kur ošņā pēc izgāztiem samazgu spaiņiem, nolaistas rokas kur mijas ar stresu un spītīgu rosmi.
- Lai maizi un sauli varu noglāstīt
Varbūt te mūsu senči dzīvojuši. Varbūt, te viņi ar zemi sarunājušies...
