«Runājot par ēst gatavošanu, es cīnos ar divējādām izjūtām. Mammas ģimenē tiku lutināta ar gardiem ēdieniem, arī tagad viņa man palīdz audzināt bērnus un tikt galā ar mājas soli, tāpēc esmu varējusi nodarboties ar to, kas man dzīvē tiešām šķiet vērtīgs. Ēšanu es uztveru kā kaut ko otršķirīgu, pirmajā vietā liekot mākslu – dziedāšanu, gleznošanu, citas radošas izpausmes,» neslēpj operdziedātāja un kamermūzikas izpildītāja Ieva Parša. «Man gribas gan mukt no virtuves, jo sadzīve ir tik paņemoša, gan pēdējos gados esmu secinājusi, ka ēst gatavošana ir cilvēka harmonijas neatņemama sastāvdaļa.».