Ta­sī­ti tē­jas, lū­dzu

Dzir­dot par tē­jas la­ba­jām īpa­šī­bām, prā­tā nāk an­gļu li­te­ra­tū­ras kla­si­ķu dar­bi. Ta­jos bie­ži kā­da no va­ro­nēm ir omu­lī­ga tan­te vai vec­mā­mi­ņa, ku­ra gā­dī­gi pie­dā­vā ci­tiem ta­sī­ti tē­jas un uz­ska­ta to par uni­ver­sā­lu lī­dzek­li pret vi­sām dzī­ves lik­stām. Iz­rā­dās, ka lī­dzī­gas do­mās bi­jis ka­ra­lie­nes Vik­to­ri­jas val­dī­bas prem­jers Vil­jams Evarts Gled­stons, kurš 1865. ga­dā sa­cī­jis: «Tēja jūs sa­sil­dīs auk­stu­mā un at­vel­dzēs kar­stu­mā. Tē­ja jūs uz­mun­dri­nās bē­dās un no­mie­ri­nās rai­zēs.

Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā