Galvenās bažas ir tādas, ka mēs ieslīgsim Sūnu ciema mentalitātē, joprojām veidosim gan nacionālo, gan starptautisko politiku kolhoznieku līmenī – knapi runāsim angliski un nesapratīsim, ko Latvijai nozīmē dzīvot 21. gadsimtā. Mums jābūt modernai valstij, nevis valstij, kas skatās atpakaļ.