- Varakļāni – ar latgalisko mērķtiecību
Iebraucot Varakļānos pa Rīgas ielu, ieraugām pilsētas vietzīmi ar lapsas figūrām. Skaidrs mājiens, ka Varakļānu simbols ir šis dzīvnieks, nereti rīta stundās lapsas manītas arī pilsētas centrā...
- Kuiviži, kur nekad nav bezvēja
Vietu, kur vecais Pērnavas pasta ceļš šķērso Krišupīti, starp Salacu un Igaunijas robežu pie Ainažiem sauc par Kuivižiem. Lībiskas izcelsmes vietvārds nozīmējot “sausa vieta”, “bada krasts”... Nav ne sausuma, ne bada, Minhauzens teiktu: jūras elpa iepūš zivi tieši istabā – uz pannas. Bet reāli kuivižnieki ir darītāji, nevis fantazētāji.
- Ciecere – ar personīgu akcentu
Daudziem Cieceres pagasts vispirms saistās ar Brocēniem, kur darbojas “SCHWENK Latvija”, vadošais būvmateriālu ražotājs Latvijā, vai dziedātāja Dona panākumiem... Man šī vieta ir īpaša ar manu bērnību, skolas gadiem un vecāku dzīves vietām, tāpēc pagasta apskatā neiztiku bez tām.
- Sirdij tuvā Sērene
Sērenes pagasta centrā nav ne skolas, ne bērnudārza, ne aptiekas, ne ārsta prakses, ne veikala, ne pasta... Kā iedzīvotāji pielāgojušies šādiem apstākļiem? Vai tiešām te ir kā klusā miera ostā – “Labi dzīvot Sērenē, te neviens mūs netraucē...”?
- Sēlijas sala, kas iedvesmo
Uz Salas vidusskolu brauc mācīties skolēni no plašas apkaimes, Salas pagastā darbojas Jēkabpils novada lielākā lauku bibliotēka, daudz kas remontēts un atjaunots.
- Lēdurga – ar Vidzemes lībisko sirdsdegsmi
Iebraucot Lēdurgā, jau pa gabalu tās ainavā saskatāms luteriskā dievnama tornis, garīguma smaile.
- Durbe – vismazākā, taču sparīga
Mūsu ceļamērķis ir Latvijas vismazākā pilsēta Durbe, kurā patlaban dzīvo vien apmēram 480 cilvēku.
- Auce pozīcijas neatdod
Sākam ar Auci, vienīgo mūsu valsts pilsētu, kurai kalendārā ir vārda diena, turklāt šogad tai ir arī 100. jubileja kopš pilsētas tiesību saņemšanas, kas apstiprinātas 1924. gada 11. septembrī. Par godu tam šogad Aucē, Raiņa ielā 30, novietots vides objekts "Vēzis" – simbols, kas ir pilsētas karogā un ģerbonī.
