- Vēstures lauztajās līnijās – Salaspils
Salaspils piesaista uzmanību gan ar senvēsturi – lībiešu 10.–12. gs. krāšņo kultūru, gan ar vikingu, vācu tirgotāju un misionāru, arī krusta karotāju kuģošanu pa Daugavu...
- Baldones stāstu takās
Sniegoti balta ar Balto pili, apjozta ar zaļo mežu jostu... Tik izteiksmīga mani sagaida Baldone, ieskauta vairāku kalnu ieplakā, kas ietekmē gaisa plūsmas. Tādēļ šajā pilsētā esot par dažām saulainām dienām vairāk nekā citur Latvijā.
- Zvejniekciems pārmaiņu vējos
Pie jūras viļņu gludinātā, akmeņiem piesētā liedaga pieplacis Zvejniekciems, kura nosaukums radies no vietējo iedzīvotāju pamatnodarbošanās – zvejas.
- Pie Ogres pērļu rotas
Stāsts – nevis par upes, bet gan Ogres arhitektūras pērlēm, kas, izturējušas laika un cilvēku pārestības, restaurācijā uzplaukušas vai arī gaida savu atdzimšanu.
- Dižens mans ... mazdārziņš!
Urbānais dzīves temps nereti tā ierauj nogurdinošā rutīnā, ka gribas no tās izrauties, dzīvot saskaņā ar sevi un dabas ritumu.
- Savs kaktiņš... kāpas iedobē
Saule piemiedz ar aci, un pār kāpām pārslīd viegla ēna.
- Daugavgrīva – atslēga Rīgai un sirdij
Daugavgrīvas jeb Buļļu salu, kas ir lielākā Latvijā un atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi, var raksturot kā harmonisku, meditatīvu vietu, kurā rast patvērumu no ikdienas rutīnas, pilsētas ielu kņadas un izjust spirdzinošās jūras un priežu smaržas.
- Bolderājas šarms – pretstatos
Daudzdzīvokļu ēkas kontrastē ar zemām koka mājiņām ar dēlīšu, drāšu žogiem...
- Vecāķos, kur vairāk saules
"Piejūras džezs Vecāķos" – ar šādu pasākumu, atzīmējot Starptautisko džeza dienu, uzplaucis pavasaris Vecāķos, kur maijā atklās kārtējo peldsezonu.
- Mežaparks ar sidraba birzi
Mežaparka pakalnos vēl aizķēries sniegs, kurā kā melnbaltā grafikā iešvīkotas slēpotāju trases un nūjotāju takas...
- Mežaparks likteņu atskaņās
Mežaparks – viena no Rīgas daļām, ko var uzskatīt par aizsākumu Eiropas dārza pilsētām, un tās dvēsele izteikta vietvārdā "Saulesdārzs", kas bija bērnu izglītošanas, latviskuma sala.
- Klīversala ar Stikla kalnu
Lai gan jauno laiku kartēs neatradīsiet norādi, ka teritorija starp Uzvaras laukumu, Valguma, Akmeņu ielu un Daugavas krastmalu ir Klīversala, tomēr vēsture liecina, ka laikā no 17. līdz 18. gs., saplūstot vairākām mazām salām, izveidojusies Klīversala, ko mūsdienās zinām kā šauru pussalu starp Ķīpsalu un Mūkusalu.
- Sveika, Teika!
Nacionāla ar drosmes simbolu Zemitāna laukumu, klusa ar mīlīgo dzīvojamo rajonu, zaļa ar Biķernieku mežu un zinātkāra ar vairākām zinātniskām iestādēm – tāda nu ir šī Rīgas pievilcīgā dāma, vārdā Teika.
- Pazemē – ar čekas un militāro zīmogu
Turpinām žurnāla "Mājas Viesis" 17. novembra numurā aizsākto ceļojumu noslēpumainajā Rīgas pazemē. Šoreiz ielūkosimies pilsētas aizsardzības nocietinājumos, pretmīnu galerijās un bijušās Valsts drošības komitejas jeb čekas galvenās mītnes pagrabos un ejās. Intrigu būs gana!
- Nokāpjam Vecrīgas pazemē
Nesen arheoloģiskās izpētes laikā Mārstaļu ielā 6, iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā atrada labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem – no 12. līdz 14. gadsimtam.
- Saules vaigs pret Ķīpsalu
Jā, tieši Ķīpsalā, kas tup uz kāpas, vislabāk var skatīt, kā rītā dzimusī saule ripo pāri Vecrīgai un, noglāstot Saules akmeni ("Swedbank" ēku), laižas diendusā...
- Bišumuižā kā darbīgā stropā
Ar ko tad interesanta ir Bišumuižas apkaime, kuras nosaukuma izcelsme tik tiešām saistīta ar bitēm, jo turienes kāpās bagātīgi ziedējuši virši?
- "Dižgaru ceļā" – diži darītāji!
Cik daudz var paveikt, ja vien dara no sirds! Tāda ir mana galvenā atklāsme, viesojoties Smiltenes novadā un izbraucot "Dižgaru ceļu". Kas tas ir? Par to šajā rakstā. Ape–Trapene–Vireši–Gaujiena: vietas, kur satikt dižgarus.
- Brasa – tilts uz tēlniecības sirdi
Ko zinām par Brasas apkaimi?
- Spītīgā Kundziņsala
Kur tad ir tie kundziņi?