- Tautas ar izsistu fundamentu
"Viss ir skaisti, ja vien te arī cilvēkus cienītu," Ašgabatas pompozās arhitektūras apskatē secina brīvdomīgā Jūlija Frolova.
- Sajūta, ka iespējams ir viss! Ņujorkas varā
"Uz Ņujorku vai nekur citur!" – ir tāds teiciens, un daudzi tam piekrīt, atkal un atkal atgriežoties vai pat pārceļoties tur uz dzīvi, ķerot lielpilsētas kaifu un dzenoties pakaļ sapņiem. Lai gan man patīk apceļot dažādas vietas, tostarp arī tādas, kurās no pilsētas burzmas nav ne smakas, Ņujorka tomēr ir īpaša.
- Ar īrētu auto Grieķijas ziemeļos
Nu jau pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš esmu atgriezies no ģimenes brauciena pa Ziemeļgrieķiju, taču, pateicoties siltajam rudenim, emocijas vēl pilnībā nav rimušas, jo tur, ceļojot ar īrētu auto, piedzīvojām plus 37 grādu karstumu un piecas neaizmirstamiem piedzīvojumiem bagātas dienas.
- Leģendām apvītā citronu zeme Amalfi piekraste
Šis nebija mans pirmais ceļojums uz Amalfi piekrasti un noteikti nebūs arī pēdējais – kaut kas šajā Itālijas daļā ir tāds, kas sauc atpakaļ: gluži kā leģendās par sirēnām, kuras tieši Amalfi piekrastē vajāja jūrniekus un gremdēja kuģus.
- Literatūre no Suvalkiem līdz Altštatei*
"Traks būs šis brauciens un smags kā kross." Gan ne ar motociklu, bet tūristu autobusu. Gan ne ar Ziedoni, bet Ginteru Grasu un Andrievu Niedru. Viss iespējams, ja rokās karte, literārais kompass un komanda, gatava sekot izvēlētam kursam.
- Salas, kur maltītē valis
Tā kā Fēru salas nav Eiropas Savienībā, pārsteigumi dzīves kārtībā ilgi nav jāgaida – te, tālu no "lielās zemes", joprojām tiek respektēti savi likumi.
- Krēta – mītiem apvīta un tik garšīga
Ar pārsteidzošu atklājumu pirms 120 gadiem Krēta pārspēja visus seno civilizāciju šūpuļus Eiropā.
- Brauciens uz pasaules malu
Patagonija cilvēka dzīvei un saimnieko-šanai nav tā piemērotākā vide – sausa, tuksnešaina stepe, neauglīga augsne, gandrīz nepārtraukts, spēcīgs vējš, kalni, akmeņi, klintis, vēss klimats, auksti ūdeņi.
- Vai Fidela darbi dzīvos?
Krēslainā, remontu sen neredzējušā telpā uz daudzajiem plauktiem izklaidu izlikts pa kādai kārbiņai – lai plaukti nebūtu pavisam tukši.
- Ar mīlestību no Āfrikas
Mani jau daudzus gadus ir pievilkusi Āfrika, tā maģiskā kontinenta daļa, ko uzskata par cilvēces šūpuli, īstā Melnā Āfrika.
- Gruzijas kontrasti. Šķībi, greizi, nepareizi, skaisti un no sirds
Oktobra beigās, kad Latvijas zelta rudens jau vēršas pelēkumā, Gruzijā joprojām gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem un saules netrūkst: tas bija viens no iemesliem, kāpēc skolēnu rudens brīvdienās kopā ar 14 gadus veco meitu nolēmu doties uz Gruziju.
- Marrākeša – sarkanā pilsēta
Kādēļ Marrākešu dēvē par sarkano pilsētu?
- Pa svētceļu Vācijā
Pirms dažiem gadiem interneta dzīles man izmeta āķi – svētceļojuma maršrutu Lejassaksijā. Iekārdināja... Vācu mēle man tīri labi saprotama, tāpēc atvaļinājuma nedēļu nolēmu veltīt, lai ar nūjām paietos gar Vēzeres upes krastiem, kur atrodas arī Minhauzena dzimtā pilsēta.
- Valsts, kura jāsvin mūžīgi
"Tikai nemeklējiet te loģiku," pie tāda secinājuma Turkmenistānā nonāk gan ilgstoši starptautiskie novērotāji, gan katrs no retajiem ārvalstniekiem, kam izdevies slēgtajā valstī iekļūt.
- Bulgārijas divi vaigi
Pateicoties liktenīgai uzvarai žurnāla "Mājas Viesis" un ceļojumu rezervācijas platformas "Ceļojumu bode" organizētajā konkursā, kurā piedalījos jūlijā, par manu šīs vasaras lielāko piedzīvojumu kļuva ceļojums uz Bulgāriju.
- Vidusjūras pērle – pārsteidzošā Sardīnija
Laipni lūgti Sardīnijā – sapņu zemē.
- Kur tradīcijas stiprākas par likumu
Kad "Uzbekistan Airways" piecās stundās dienvidaustrumu virzienā aiznes 3640 km attālumā no Rīgas, izrādās, esi pavisam citā pasaulē.
- Kā pārpasaulīgs piedzīvojums
"Ir koncertzāles un ir Elbas filharmonija," par izcilo būvi saka tās titulērģelniece Iveta Apkalna. Pateicoties viņai, šeit visai bieži skan arī latviešu komponistu mūzika.
- Elba neguļ
Hamburgai bija vajadzīgi 15 gadi, lai izplānotu un uzbūvētu Elbas* filharmoniju.
- No Romas – ar Derības zīmi sirdī
Ļaujoties kādas mazbudžeta lidsabiedrības vilinājumam, raugi, no Rīgas uz Romu varot nokļūt gandrīz lētāk nekā līdz Ventspilij, kopā ar diviem velodraugiem – Jāni un Kārli, šoreiz bez dzelzs rumakiem, dodamies ceļā.