- Jāapsedz ziemcietes, jāsasien tūjas
Rudens vēji dzenā lapas, un arī sniegs jau ir uzsnidzis, tāpēc tiem, kas pirms kārtīgas ziemas iestāšanās vēl nav paguvuši sakopt savu tuvinieku kapu kopiņas, nu tas jādara ar steigu. Kādi darbi šobrīd veicami.
- Citādi Jāņi?
Dabā nekas nav citādi. Kā katru gadu ap Jāņiem pļavas piezied ar margrietiņām, dārzos smagās galvas liec peonijas, plauksmei raisās smaržīgie jasmīnu ziedi.
- Pareizais virziens
Pavēršot skatienu augšup uz Rīgas Sv. Pētera baznīcas smaili, redzat, ka tur vairs nav gaiļa. Kas nu tagad sargās Rīgu, jo sena leģenda vēsta, ka to dara Pētergailis.
- Par futbolu, prieku un lidmašīnām
Uz kārtējo futbola treniņu mudžēdami, čiepstēdami dzeltenos krekliņos kā cālēni Rīgas Olimpiskā centra sporta zālē sabirst šā gadsimta sākumā dzimušie puikas.
- Dramatiskās krustcelēs
Ik gadu šajās janvāra dienās man šķiet, ka pār Vecrīgu joprojām virmo barikāžu laika ugunskuru dūmu smarža.
- Jūsu atlikums – pieci divdesmit astoņi
Tā pašā gada nogalē pēc norēķināšanās par preci teica "Drogu" kasierīte. Pareizi un, laipni smaidot, teica, bet man iestrēga ausīs teksts "jūsu atlikums" un – nedeva mieru.
- Vēlmes un piepildījums
"Jaunā gadā, Jaunā gadā – šodien, rīt un parīt, visiem vajag Jaunā gadā kaut ko jaunu darīt." Tuvojoties gadu mijai, atausa atmiņā šis skolas laika dzejolītis. Tolaik patiesi biju pārliecināta, ka Jaunajā gadā jāsāk jauna – labāka dzīve.
- Brīnumu gaidot
Kad gaisā virmo kanēļa, mandarīnu un skuju smarža, mēs klusībā gaidām brīnumu, kaut ko īpašu, neparasti labu. Tādu, kas attiecības paglābs no vēsuma, ekonomiku no pārkaršanas un pasauli no globālās sasilšanas.
- Kāda sirds tev pateiks: paldies!
''Mēģini jau rīt ko labu izdarīt, ja tev labi ies, kāda sirds tev teiks: paldies!'' – šie vārdi kā aicinājums skan producentu grupas ''MOMO' group'' rīkotajā izrādē ''Labo domu Ziemassvētki''.
- Ziedu vietā – inhalācijas aparāti
Reiz Tukuma rajona Džūkstē dzīvoja laukstrādnieku Grīnbergu ģimene. Viņiem bija astoņi bērni. Kara laikā, 1944. gadā, divas māsas Austra un Laima devās bēgļu gaitās un caur Vāciju nokļuva Anglijā, Jorkšīras ziemeļos, Bredfordas pilsētā.
- Kvants* mierinājuma
Tratratratratra, buh, buh, tratratrara, bum... šauj bez mitas, kauc auto bremzes, nenormāli ātri mijas kadri (nu, līdz sliktai dūšai) un skaņas skaļums galina nost.
- Ar vienu mūžu nepietiktu
Ne tikai šajā jubilejas mēnesī, kad atzīstamies mīlestībā Latvijai, esmu domājusi par to, cik ilgi man būtu jānodzīvo svešā zemē, lai spētu tur daudzmaz justies kā mājās. Vienu gadu, piecus, desmit? Bet man ir aizdomas, ka ar vienu mūžu nepietiktu.
- Dons Kihots
Zils spīdums damaskisks uz zobensmailes, un man uz vairoga zaļš papagailis.
- Rindai galu meklējot
Gadās, ka svētku sajūta pārņem nevis svinēšanai paredzētajā datumā, bet kādā citā dienā.
- Rudens izsmalcinātais šarms
Rudenim piemīt izsmalcināts šarms kā sievietēm pēc četrdesmit gadiem. Tas vairs nepārdomāti nešķaidās ar košo krāsu paleti kā pavasaris, nezinot, kam īsti likt vajadzīgos akcentus.
- «Daiļi» – ar savu iniciatīvu
Rīgas Ekonomikas augstskolas absolvente Tatjana Cvetkova jēdzienu "daiļi" izprot ne vien kā skaisti – glīti, godīgi un kvalitatīvi – veiktu darbu, bet arī kā gaišu, sirsnīgu un mīļu palīdzību tiem, kam šobrīd klājas visgrūtāk.
- Starp cietsirdību un žēlastību
Kādu dienu mans pusaudzis dēls teica: "Tam runčukam, kas staigāja gar atkritumu tvertnēm, bija tik skumjas acis. Man viņa bija ļoti žēl.".
- Klusuma balss
Bērnībā man bija jāguļ dienvidus. Nelīdzēja ne lūgšanās, ne asaras – jāguļ, un viss. Pa istabas atvērto logu bija dzirdamas putnu un cilvēku balsis, attālu soļu dipoņa, smiekli.
- Viņš pārvērta manu dzīvi
Gramatiski pareizi gan būtu jāsaka nevis viņš, bet gan – tas. Jo tas ir mazdārziņš.
- Pagaidīsim trešo paaudzi
Mana paziņa šovasar Kalngalē uzslēja nelielu namiņu.