- Raženais Jumja laiks, kad viss dubultā
Vasaras otrā pusē, kad labība pļaujama, dobēs un vagās raža vācama, laika dažādām svinambūšanām atliek maz, tomēr tieši augusta sākumā iekrīt viena no astoņām lielajām Saules kalendāra gadskārtām – Jumji.
- Auglības svētki
Senlaikos, kad nebija bērnudārzu, mazi bērni meitām un puišiem atšķirīgo anatomijas terminu vārdnīcu apguva lielākoties divos "masu pasākumos" – kāzās un Jāņos.
- Plaukstošās sievišķības svētki
Pāriem – Jāņi un Jumji, puišiem – Ūsiņi un Mārtiņi, bet kas tad meitām?
- Ūsiņš atnes zaļumu un gaismu
Ap 5.–7. maiju klāt vēl viena lielā pietura senču Saules kalendārā – Ūsiņi. Ūdens transformācija ir noslēgusies, iestājies siltais laiks, sākusies īsta ziedēšana. Šis skaitās vasaras sākumpunkts.
- Liela diena, kad Saule atgūst varu
Liela diena, Lieldienas – tā ir viena no visu paaudžu iemīļotākajām pieturām senču Saules kalendārā.
- Krustabas – pirmie mūža godi
Mūsu laikos, kad vārdu atvasei sāk domāt teju uzreiz pēc grūtniecības apstiprināšanas, grūti iedomāties, ka senlaikos vecākiem šajā ziņā bija maza teikšana.
- Īstais gada sākums – Meteņi
Ja Ziemassvētkos un gadumijā kaut kādu iemeslu dēļ neizdevās iedot kārtīgu startu gadam, nebēdā – senču Saules kalendārā gada (vismaz saimnieciskā) sākums ir Meteņos, sauktos arī par Vastlāvi, – ap 6.–7. februāri!
- Kad saulīte rotājas...
Visgarākā diena, visīsākā nakts – vasaras saulgrieži, kad "dienu gaiša saule spīd, nakti gaiša mēnesnīca".
- Meteņi
Kā teicis kāds paziņa, Inga Geduševa ir līdz ausīm latvietībā iekšā.
