- Soļos apkārt pasaulei
Emanuela Kotuļska ceļojums ar velosipēdu un motociklu apkārt zemeslodei, par kuru jau stāstījām žurnālā, patiesībā nebija nekas ārkārtējs. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pasauli bija pārņēmusi savdabīga “ceļošanas kaite”. Arvien vairāk drosminieku iesaistījās pārdrošos piedzīvojumos, dodoties ceļā kājām, ar velosipēdu, motociklu vai automobili. Viens no pirmajiem minams rīdzinieks Konstantīns Rengartens.
- Motocikla seglos apkārt pasaulei
Pēc leģendārā velobrauciena apkārt pasaulei Emanuels Kotuļskis varēja likt punktu saviem pārdrošajiem ceļojumiem, lai baudītu pelnīto slavu un rakstītu memuārus. Taču tas nebūtu viņa garā: nule izbaudītā piedzīvojumu garša bija pārāk reibinoša un pasaule jo gana plaša. Pat gads nebija aizritējis kopš atgriešanās no tūkstoš dienu ilgās odisejas, kad 1929. gada pavasarī Kotuļskis atkal devās apkārt pasaulei. Šoreiz – ar motociklu!
- Apkārt pasaulei ar velosipēdu divu kinoaktieru pārdrošais piedzīvojums
2026. gads ir bagāts ar nozīmīgām jubilejām Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē. Aprit 140 gadi, kopš Rīgā tika dibināta Aleksandra Leitnera fabrika, kas bija pirmā velosipēdu rūpnīca visā Krievijas impērijā.
- Trauslā dāma ar vīrieša krampi. Daktere Klāra Hibšmane
Vai sievietēm pirms simts gadiem diennaktī bija vairāk stundu nekā mūsdienās?
- Izcilais ‘Krapes cukuriņa’ tēvs
Vilis Lauskis (1887–1968) ir spilgts talants Latvijas dārzkopībā.
- Zvejnieka dēls ar mākslinieka dvēseli
Viņa dzīve sākās senajā lībiešu ciemā Pizā, ko sauc arī par Miķeļtorni.
- Akadēmiķe Liepiņa – gāzmaskas izgudrotāja
Par pirmo ķīmisko ieroču masveida pielietojuma datumu, kas izraisīja cilvēku masveida bojāeju, uzskata 1915. gada 22. aprīli, kad Vācija veica plaša mēroga hlora uzbrukumu Rietumu frontē Beļģijā pie Ipras un tika saindēti apmēram 15 tūkstoši cilvēku.
- Latvijas ziedu karalis – Jūlijs Rībelis
Kad aiz loga virpuļo sniegputenis un stindzinošs sals uz stikla zīmē smalkus rakstus, cik gan daudz prieka un siltuma istabā ienes smaržīgs rožu pušķis.
- LEDUS FEJA ALISE DZEGUZE
Decembra sākumā Esplanādē atkal atvērta publiskā slidotava, kas ziemas mēnešos dāvā prieku gan bērniem, gan pieaugušajiem.
- DAUGAVIETIS JĀNIS KUGA – MĀKSLINIEKS AR MISIJU
Novembris Latvijā ir īpašs mēnesis – tas apvieno Lāčplēša dienas varonības piemiņu un Latvijas Republikas proklamēšanas svētku gaismu.
- No Brīvības cīņas līdz iekšējai trimdai. Mātes un meitas ceļš cauri laikmetiem
1919. gads, īpaši oktobrī, bija viens no vissmagākajiem un izšķirošākajiem brīžiem Latvijas vēsturē – valsts neatkarība vēl nebija nostiprināta.
- Pirmā latviešu zobārste
Pirmajām latviešu sievietēm ārstēm ceļš uz izglītību un viņu izvēlēto profesiju bijis smags un grūtu pārbaudījumu pilns.
- Zīda un samta karaļpāris
FABRIKAI “RĪGAS AUDUMS” – 100, DIBINĀTĀJAM ROBERTAM HIRŠAM – 130 1925.
- No Viesītes līdz Sidnejai: Kārļa Nīča odiseja
Daudziem latviešiem 20. gadsimta pirmajā pusē Austrālija šķita tāla un eksotiska sapņu zeme – iespēju vieta, kur sākt dzīvi no jauna.
- Emīla Dārziņa laimīgākā vasara
Ar Ogresgalu – precīzāk ar “Kārļiem” – saistās komponista dzīvē romantiskākais un laimīgākais laiks.
- Berta Pīpiņa – pirmā Saeimas deputāte
2025. gada 7. aprīlī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt. Vienu no šīm ielām nosauks Bertas Pīpiņas vārdā*.
- Kārlis Grigulis – LATVIJAS PUTNU DIENAS DIBINĀTĀJS
Viņu sauca par meža burvi, patiesu dabas draugu un putnu pētnieku.
- Pasaka par modes princesi
Latvijas modi 20.–30. gados bieži dēvē par zelta laikmetu, kad gandrīz viss apģērba, apavu un aksesuāru ražošanas cikls tika nodrošināts tepat Latvijā. Par nekronētu modes princesi var nosaukt modes dizaineri Hermīni Spainis-Balodis, kura sapņoja iekarot savu vietu pasaules augstajā modē.
- Preses karaļa CEĻŠ UZ BAGĀTĪBU
Pagājšgad rakstu sērijā “Latviešu sapņotāji” stāstījām par cilvēkiem, kuri sapņoja par dziedātāja, balerīnas, ārsta, mākslinieka karjeru, šoreiz stāsts par Antonu Benjamiņu, kurš jau no agras bērnības vēlējās kļūt ļoti bagāts.
- Ķemeru "tēvs" Jānis Lībietis
Viņš piedzima 1885. gada 12. novembrī, kaut gan dažos avotos minēts tieši 11. novembris. Toreiz Lāčplēša dienu Latvijā, protams, vēl neatzīmēja, bet tieši Jāņa Lībieša un vēl tūkstošiem latviešu karavīru varonība kļuva par pamatu, lai šajā novembra dienā godinātu visus Latvijas brīvības cīnītājus.
