- Ne gluži eņģeļa skūpsts
Pirms gadiem divdesmit kāda restorāna deserta piedāvājumā atradu valšķīgi intriģējošu nosaukumu "Saldējums ar eņģeļa skūpstu".
- Pret mikrobiem un ļaunu aci
Gribas ticēt apgalvojumam, ka pirms mūsu ēras dzīvojušais filozofs un matemātiķis Pitagors ķiploku dēvējis par garšvielu valdnieku, jo tiešām grūti atrast otru tik plaši kulinārijā un dziedniecībā izmantotu dārzeni.
- Par atmiņu no Ziemeļkaukāza
Vienmēr skumja sirds, kad tālrādes ziņās kārtējais sižets par traģiskiem notikumiem Čečenijā un Ingušijā – šaušana, spridzināšana un cilvēku upuri.
- Gan veģetārietim, gan gaļas ēdājam
Bieži dzird ieteikumus pārtikai izmantot vietējos produktus.
- Vasaras pasta
Daudziem no manas paaudzes, Eiropas gastronomijai pieslēdzoties, lielu pārsteigumu sagādāja tikšanās ar padomju laika ēstuvēs iepazītajiem makaroniem – nu tie saucās pasta un maksāja ohohoo!... Tagad esam pieraduši un gandrīz sapratuši, ka cenu ietekmē makaronu pagatavošanas veids un piedevas – jo eksotiskākas un dažādākas, jo gala produkta cena augstāka.
- Šķidrie salāti
Arī tad, ja vasara nav īpaši karsta, maltītē gribas kaut ko atspirdzinošu.
- Fantāzijas šķīvis
Tajā pievakarē, kad tālruņa zvans piesacīja ciemiņus, biju stipri nevaļīga.
- Niekošanās ar burkāniem
Neliegšos, ka piederu tam konservatīvo slānim, kam virtuvē tīk pārbaudītas vērtības.
- Ar zemes spēku
Īsā laikā un nemanot ēšanas paradumi tā mainījušies, ka pat Latvijas laukos cilvēki uzturā minimāli lieto saknes.
- Lūk, tādi rukši!...
Vairs neatceros, pa kādu ceļu un no kurienes šī recepte mūsu mājās ienāca.